2011. gadā drošības jautājumiem veltītā Minhenes konference kalpoja kā vieta, kur Krievijas ārlietu ministrs un ASV valsts sekretāre ratificēja jaunu vienošanos par abpusēju ieroču samazināšanu, simbolizējot abu pušu attiecību uzlabošanos. Tagad ikgadējā konference noslēgusies ar diametrāli pretēju toni.
Krievijas agresijai Ukrainā, uz ko Rietumi atbildējuši ar sankcijām, šogad klāt nākušas domstarpības par Krievijas iesaistīšanos Sīrijas pilsoņu karā. Rietumi vaino Krieviju vardarbības eskalēšanā, kas novedusi pie ievērojama civiliedzīvotāju upuru skaita pieauguma un jaunas bēgļu plūsmas uz Eiropu. Tikmēr Maskava vaino NATO jauna Aukstā kara sākšanā.
"NATO nemeklē konfrontāciju un nevēlas jaunu Auksto karu, taču mums jāatbild uz Krievijas sākto intensīvo apbruņošanos, ko esam pieredzējuši pēdējos gados, kā arī jāatbild uz acīmredzamo faktu, ka Krievija ir gatava izmantot militāru spēku, lai mainītu robežas Eiropā tāpat kā tā to izdarīja Ukrainā," norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Asā retorika starp rietumvalstīm un Krieviju meta ievērojamu šaubu ēnu uz turpat šo piektdien panākto vienošanos, kurai vajadzētu novest pie vismaz daļēja pamiera izsludināšanas Sīrijā. Lai runātu par to, ka šis pamiers ir kritiski nepieciešams, Minhenē bija ieradusies arī Sīrijas mēreno opozīcijas spēku delegācija.
"Tikai janvārī vien mēs varējām runāt par 58 masu slaktiņiem Sīrijā, un līdz šim brīdim Krievijas uzlidojumos turpina iet bojā Sīrijas civiliedzīvotāji. Mēs gribētu, lai pamiers ilgtu kaut vienu dienu.
Tikai vakar Krievijas iznīcinātāji veica aptuveni simts uzlidojumu pilsētā uz ziemeļiem no Alepo. Mūsu tautai šķiet, ka starptautiskā sabiedrība, pasaules lielvaras un it īpaši Amerikas Savienotās Valstis to ir pametušas likteņa varā," teica Sīrijas opozīcijas koalīcijas pārstāvis Riāds Hidžābs.
Konferencē piedalījās arī pilsoņu kara šaustītās Lībijas starptautiski atzītās valdības pārstāvji, kas arī pauda uzskatu, ka starptautiskajai līdzdalībai konflikta noregulēšanā jābūt aktīvākai un uzsvēra, ka no tā atkarīga arī Eiropas drošība.
Līdz ar šiem jautājumiem īpaša uzmanība Minhenes konferencē veltīta arī Eiropas Savienības vienotībai, ņemot vērā Londonas vēlmi pārskatīt savas attiecības ar Briseli, bēgļu krīzei un citiem globālas nozīmes jautājumiem, kuri Minhenes konferences priekšsēdētājam lika konferenci slēgt ar diezgan pesimistiski skanošu cerību par situācijas uzlabošanos.
"Es gribu jūs atstāt ar cerību, ka vēstījums no Minhenes nebūs tikai nerimstoša drūmākās iespējamās ainas turpināšanās, bet arī parādīsies cerību stariņš, ka dažas lietas tuvākajās dienās patiesībā varētu uzlaboties," atzinis Minhenes konferences priekšsēdētājs Volfgangs Išingers.
