Nozīmīgajā Taksimas laukumā, kur Stambulā risinājušies starptautiski zināmi notikumi, arī plašas daudzu dienu demonstrācijas pret varu, slejas objekts, kas skaita laiku līdz brīdim, kad pilsētā sāksies vēsturē pirmais pasaules humānās palīdzības samits.
Humānajā palīdzībā visu var izšķirt ļoti īss laika brīdis, un tieši par to šajās dienās Stambulā runās vismaz piecdesmit valstu līderi, un ap 6000 dalībnieku no ANO, Sarkanā Krusta un citām starptautiski nozīmīgām organizācijām, nevalstiskā, privātā sektora pārstāvji, akadēmiķi, krīžu aculiecinieki. Sanāksmi rīkot ir aicinājis ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns, un šīs tikšanās uzdevums būs rast iespējas un idejas, kā vēl efektīvāk sasniegt karu, dabas katastrofu vai citu krīžu dēļ skartos cilvēkus.
Būs arī jāspēj saprast, kur iegūt tos 15 miljardu dolāru, kas vēl pietrūkst, lai izpildītu visus humānās palīdzības uzdevumus.
Vajadzības ir dažādas un daudz un kontinentiem visai atšķirīgas, to apliecina arī samita dalībnieki. Piemēram, nevalstiskās organizācijas „Starptautiskās attīstības padome”, kas ir jumta organizācija līdzīgām citām, pārstāvis Darrens Branks ir ceļojis no Jaunzēlandes, lai Turcijā izstāstītu par Klusā okeāna reģiona situāciju. „Es esmu ieradies ar nelielu skepticismu, jo ārkārtīgi liela uzmanība patlaban ir pievērsta krīzēm, kuras ir radījuši konflikti. Protams, tas ir saprotami, ja redzam, kas notiek Sīrijā, Jemenā, Dienvidsudānā. Tur ir milzīgas problēmas. Taču pasaulē notiek vēl daudz kas vairāk. Arī klimata izmaiņas, kas rada arvien spēcīgākas dabas katastrofas – plūdus, sausumu, ciklonus. Tā ir vēl viena būtiska humānās palīdzības puse, par kuru mums arī ir jārunā. Un mēs tiešām to vēlamies redzēt dienas kārtībā,” norāda Branks.
Savukārt Kenedijs Kolonels Osemvedži no Ganas pārstāv Kofi Ananna Starptautisko Miera uzturēšanas apmācības centru un ir Turcijā ar praktiskas pieredzes piedāvājumu. „Vadu programmu, kas saucas „Rietumāfrikas krīžu gatavības iniciatīva”. Tā īpaši fokusējas uz tiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Rietumāfrika, un apmāca cilvēkus rīcībai sarežģītās situācijās, dabas katastrofu gadījumā. Mēs vēlamies šeit pastāstīt un parādīt savu pieredzi plašākai auditorijai un piedāvāt to kā modeli, kas būtu īstenojams arī citur pasaulē,” stāsta Osemvedži.
Taču sarunās arī ar citiem pārstāvjiem dzirdams, ka visā pasaules humānās palīdzības ķēdē patlaban pietrūkst uzmanības kādam ļoti būtiskam posmam, kas ir pašas mazākās, vietējās organizācijas, kas bieži vien rodas spontāni, vietējiem cilvēkiem reaģējot uz milzīgas krīzes sekām. Daudzviet tās ir reliģiskas organizācijas, pašu cilvēku izveidoti ārkārtas labdarības fondi un citas struktūras, kas ļoti praktiski palīdz un bieži vien īsteno varoņdarbus, bet kuras ir maz zināmas, nedodas uz pasaules līmeņa kongresiem un arī nesaņem papildu finansējumu.
Nešaubīgi, Turcijā augstu dienas kārtībā arī būs situācija Sīrijā un tuvākajā reģionā, kas ir ļoti aktuāla pašai Turcijai, kas patlaban izmitina vislielāko sīriešu bēgļu skaitu, un arī Eiropas Savienībai, kas ir lielākais donors palīdzības organizācijām.
Latviju samitā pārstāv Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa piedalīsies apaļā galda diskusijās. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas datiem Latvija pēdējos divos gados visvairāk humāno palīdzību ir sniegusi Ukrainai.
Sanāksme norisinās Stambulas Kongresu centrā, un to pavada lieli drošības pasākumi. Virs pilsētas patrulē helikopteri, ielās ir policisti, un ne tikai pašu kongresa ēkas teritoriju, bet arī tuvākās viesnīcas, kafejnīcas un citas ēkas, plašā apkaimē apjož metāla žogi ar uzrakstu „Policija”. Kopš Sīrijā samilzis karš, Stambula ir piedzīvojusi džihādistu sarīkotus teroraktus.
