Tuvojoties Grieķijas parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 25. janvārī, arvien skaļākas kļūst balsis, kuras aicina Grieķijas politiķus nepaļauties karstgalvībai un rūpīgi apdomāt valsts nākotni. Priekšvēlēšanu aptauju dati arvien panākumus sola kreiso ekstrēmistu partijai "Syriza", kas apgalvo, ka izbeigs ieilgušos taupības pasākumus valstī un ķersies pie attiecību pārskatīšanas ar starptautiskajiem aizdevējiem. Šie vēstījumi īpaši nodarbina Briseli, kura jau plānojusi vairākus starptautiskā aizdevuma noslēguma pasākumus, kā arī atvērt jaunu kredīta līniju Grieķijas atbalstam, taču tajā pašā laikā sagaida, ka Atēnas turpinās reformas, kas nozīmē nemitīgi iegrožot tēriņus un arī domāt, kā aizgūto naudu ar laiku atdot.
Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms vēl nedēļas sākumā solīja strādāt ar Grieķijas parlamenta vēlēšanu uzvarētāju, taču vienlaikus mudināja valsti turpināt taupību, pie viena minot, ka eirozona būtu gatava darīt vairāk, ja būs nepieciešams, ko daudzi analītiķi uztvēruši kā signālu, lai nomierinātu satrauktos finanšu tirgus.
Grieķijas izstāšanās no eirozonas nav nereāla, tā intervijā ar Latvijas Radio saka grieķu centriski labējais politiķis Georgioss Kirtsoss, taču norāda, ka eirozonas valstis pēc tik gariem palīdzības gadiem uz to Grieķiju nemudinās, tas vienkārši var izrādīties pašas Grieķijas politikas loģisks iznākums.
„Visi vēlas, lai Grieķija paliktu eirozonā, taču, lai atbilstu nosacījumiem, ir jāveic zināmi taupības pasākumi, jāierobežo valsts tēriņi un tajā pašā laikā jāpanāk, lai valsts kasē ienāktu vairāk naudas, jāpiesaista investori no ārzemēm un tā tālāk. Ja "Syriza" īstenos radikālu politiku, mēs nebūsim spējīgi īstenot eirozonas likumos prasīto. Neviens mūs nelūgs aiziet no eirozonas, taču mūsu ekonomika nebūs spējīga atkopties un attīstīties, līdz ar to, ja mēs attapsimies ārpus eirozonas, tad tas vis nebūs bijis saskaņā ar valsts politiku, bet gluži vienkārši būs noticis nelāgs negadījums,” spriež Kirtsoss.
Jau iepriekš izskanējis, ka daudzi Eiropas Savienības iedzīvotāji, īpaši Vācijā, Grieķijas aiziešanu no eirozonas pat pēc daudzajiem jau īstenotās palīdzības gadiem neuzskata par traģēdiju un norāda, ka nebūtu pretī, ja Grieķija eirozonu tiešām pamestu. Taču nupat Eiropā uzvirmojušas jaunas vēsmas, kas sakās sauklausījušas radikāļu "Syriza" vēsti, ka Grieķija parādu nastu ilgi vairs nebūs spējīga nest.
Īrija, kas pati reiz aizņēmusies starptautisko aizdevumu un cauri grūtiem taupības pasākumiem atgriezusies eirozonas paraugvalstu līnijā, norāda, ka ir gatava sarīkot konferenci par Grieķijas, Spānijas, Portugāles un aizvien pati par savas valsts parādu. Šo ideju izteicis Īrijas finanšu ministrs Maikls Nūnans. "Syriza" līderis Aleksis Ciprs ļoti bieži ir atsaucies uz 1953. gadā sarīkoto Londonas konferenci, kurā norakstīja pusi Rietumvācijas parādu nolūkā tai ļaut atkopties pēc kara. Taču pagaidām gan starptautiskie aizdevēji, gan Eiropas Savienības dalībvalstis pret Grieķijas parādu norakstīšanu izturas piesardzīgi.
