Grieķijas valdība vēlas, lai nākamā gada budžetā būtu jāsagādā mazāks pārpalikums par šobrīd plānotajiem 4%. Šim rādītājām jābūt vismaz divas reizes mazākam. Atbrīvotie līdzekļi tiktu novirzīti sociālajiem pabalstiem, lai mazinātu humāno krīzi. Šī ir viena no prasībām, ko Grieķija izklāstīs gaidāmajā eirozonas finanšu ministru sanāksmē trešdien.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pirmdien brīdināja Grieķijas valdību - tā nevar cerēt, ka eirozona bez jebkādiem nosacījumiem piekritīs Grieķijas prasībām par finansiālas palīdzības programmas nosacījumu pārskatīšanu. Atēnām arī ceturtdien bloka valdību vadītāju sanāksmē esot maz izredžu atrast daudzus sabiedrotos.
Vizītes laikā ASV Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka Grieķijas jaunajai valdībai jānāk klajā ar ilgtspējīgu priekšlikumu šonedēļ gaidāmajā eirozonas finanšu ministru sanāksmē vai pāris dienas pēc tās.
"Ieguldiet savus pūliņus un otrā pusē jums tiks izrādīta solidaritāte," norādīja kanclere.
Jau vēstīts, ka Grieķijas jaunievēlētā valdība vēlas pārskatīt ārvalstu aizdevumu nosacījumus. Premjerministrs Aleksis Ciprs norādījis, ka Grieķija paredzējusi ievērot savas parādsaistības, taču nevēlas turpināt taupības programmu. Vienlaikus viņš aicināja piešķirt valstij pagaidu Eiropas Savienības finansējumu, lai novērstu valsts maksātnespēju.
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible paziņojis, ka Grieķijai ir jāpiekrīt pilnai programmai ar tās kreditoriem, ja tā vēlas saņemt finansiālo palīdzību.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
Janvārī Grieķijas parlamenta vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja pret taupības režīmu noskaņotā partija "Syriza", iegūstot 149 no 300 vietām Grieķijas parlamentā.
