ES valstu līderu samita rezultāts visu atstāj atvērtu, bet vienlaikus arī liecina, ka dalībvalstīm ir ļoti konkrētas prasības, kādus cilvēkus šajos amatos tās vēlas redzēt.
Sanāksmes sākums tika atlikts par divām stundām, jo diplomāti vēlējušies iegūtu laiku konsultācijām. Tad sekoja vairāku stundu ilgas garas sarunas, kurās kopsaucējs netika atrasts.
Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma (V) pēc sanāksmes sacīja, ka pie oficiālā sarunu galda konkrēti vārdi apspriesti netika, bet visi izrunāja principus, pēc kādiem šos cilvēkus izraudzīties. Un arī šeit dalībvalstu domas atšķīrušās.
Taču vārdi, acīmredzot, tomēr ir apspriesti individuālās sarunās, ārpus oficiālā sarunu galda. To atklāja citu valstu diplomāti.
Kā viena no kandidātēm uz ES Augstā pārstāvja ārlietās posteni minēta Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni. Viņu gan neatbalsta Polija un Baltija, uzskatot, ka Mogerīni ir pārāk draudzīga Krievijai un maz pieredzējusi. Šo viedokli ietekmējis arī fakts, ka pēc iecelšanas ārlietu ministres amatā, Mogerīni pirmā ārvalstu vizīte bija uz Krieviju.
Neoficiāli tiek minēts, ka kandidātu sarakstā joprojām ir Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, kuru pretēji Itālijas kolēģei uzskata par pārāk asu un tiešu attieksmē pret Austrumu kaimiņu. Savukārt, kā kompromisa figūru min bulgārieti, šā brīža ES Humānās palīdzības un krīžu komisāri Kristalīnu Georgijevu.
Augstais pārstāvis ārlietās faktiski ir ES ārlietu ministra postenis, un šim cilvēkam būs jāspēj tikt galā gan ar Ukrainas, gan Gazas krīzi, gan ar Irānas kodolsarunām. Tie būs ļoti lieli un reizēm arī delikāti uzdevumi.
Savukārt, uz Eiropadomes prezidenta posteni kandidātu vidū min Dānijas premjerministri Helli Torningu Šmitu, Nīderlandes valdības vadītāju Marku Ruti, arī Polijas premjerministru Donaldu Tusku, un Baltijas pārstāvjus – bijušo Igaunijas premjerministru Andrusu Ansipu un bijušo Latvijas valdības vadītāju Valdi Dombrovski.
Nākamā ES līderu tikšanās Briselē notiks 30.augustā. Lai gan pašreizējā Augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone un Eiroapdomes prezidents Hermans van Rompejs var strādāt līdz novembrim, īpaši par ārlietu portfeli ir jābūt skaidrībai, lai varētu sadalīt valstīm visas pārējās kompetences.
Pēc premjerministres Laimdotas Straujumas sacītā komisāru posteņi šoreiz apspriesti netika. Latvijas intereses viņa vēl pirms sanāksmes darīja zināmas jaunajam Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram, proti, ka tas ir finanšu un ekonomikas lauks.
