Kultūra / Mūzika
Kultūras ministrija apstiprinājusi populārās mūzikas stratēģiju 2024.–2027. gadam, kuras virsmērķis ir Latvijas populārās mūzikas attīstības nacionālā un starptautiskā līmenī veicināšana. Stratēģiju izstrādājusi neformāla darba grupa, populārās mūzikas nozares profesionāļi divdesmit cilvēku sastāvā, informē "Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/Latvijas Mūzikas eksports" izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke.
"Man nav šaubu, ka ir mūžīga dzīvošana. Par to mani katru mīļu dienu pārliecina mūzika" – tā savās atmiņās rakstījusi leģendārā pianiste Jautrīte Putniņa. Šogad viņai būtu apritējuši 95 gadi, pirms septiņiem gadiem viņa devās mūžībā. Pieminot pianistes lielo ieguldījumu Latvijas kultūras dzīvē un viņas īpašo pedagoģes talantu, viņas audzēkņi un domubiedri šo svētdien, 5. maijā, Mazajā ģildē aicina uz koncertu "Saules mūzika". Koncertā būs dzirdams Jautrītes Putniņas personīgais un nule restaurētais "Bechstein" flīģelis, līdzās mūzikai koncerta dalībnieki dalīsies arī atmiņu stāstos, kādu ir ne mazums, jo pianiste bija arī ļoti spilgta, fascinējoša un neordināra personība.
1. maijā pulksten 16.00 tiešraidē LTV1 un LSM.lv skatāms svētku koncerts "Tu esi mājās. Tu esi ES. Latvija – 20 gadus ES".
"Dziesmusvētkos kopš seniem laikiem mums viens no tiem kritērijiem ir bijis a cappella skanējums. Es gribētu tā apgalvot, ka latviešiem tomēr ir tāda īpašāka sadzirdēšana un īpašāka prasme a cappella dziedāšanā," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda diriģents Jānis Erenštreits. Viņš skaidroja, ka strīdi par Dziesmusvētku repertuāru un formātu ir bijuši visos laikos, un tie nebeigsies nekad, taču savā sirdī viņš mūžīgi aizstāvēs a cappella sadaļu, lai šīs prasmes un mentalitāte saglabātos, jo tādu skanējumu citur atrast nevar nekur.
"Radio Naba" sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Studentu padomi aicina jaunos mūziķus spert pirmos nopietnos soļus vērienīgajā mūzikas pasaulē – attīstīt skatuves prasmes, uzstāties festivālos un veikt ierakstu profesionālā studijā. Šādas iespējas paveras, piesakoties jauno mūzikas grupu un izpildītāju konkursam "Hadrons 2024".
Sagaidot Starptautisko džeza dienu, kas 30. aprīlī tiek svinēta ne tikai visos pasaules kontinentos, bet pat kosmosā, 29. aprīlī pulksten 18.00 šo notikumu Latvijas Radio 1. studijā svinīgi ieskandinās zviedru trombona virtuozs, dziedātājs un komponists Nilss Landgrēns un "Lielās mūzikas balvas 2023" ieguvējs Latvijas Radio bigbends.
1824. gadā apgaismības iespaidā vairāki Vidzemes un Kurzemes vācbaltiešu mācītāji nodibināja Latviešu literāro biedrību, sauktu arī par Latviešu draugu biedrību. Šīs organizācijas mērķis bija kopt un pētīt latviešu valodu un kultūru, rūpēties par latviešu izglītību. Pēdējais nozīmēja it kā civilizēt latviešus, pielāgojot viņu izglītošanai Rietumu kultūras formas.
Sakausējot labāko no pasaules kora skolu tradīcijām un Latvijas kultūrizglītības, pirms apaļiem trīsdesmit gadiem tika dibināta Rīgas Doma kora skola. Ar Rīgas doma zēnu kori kā pamatu tā savulaik atdalījās no Emīla Dārziņa mūzikas skolas un šais gados izaudzinājusi daudzus desmitus diriģentu, dziedātāju un citu jomu profesionāļu, laika gaitā paplašinot izglītību arī mūziklu un džeza mūzikas virzienā. 30. aprīlī skola svinēs apaļo dzimšanas dienu ar koncertu Dailes teātrī.
Svinot Latvijas 20. gadadienu kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti tiešraidē vērot vērienīgu koncertu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas "Tu esi mājās. Tu esi ES", apskatīt pilsētas vides mākslas objektus un piedalīties zibakcijā ar lielāko ES karogu Latvijā un gaismas akcijā "Latvija mirdz Eiropā", informēja Rīgas domē. Virkne pasākumu notiks arī citās Latvijas pilsētās.
Laika prognozes aprīļa noslēdzošajai nedēļas nogalei ir patiešām patīkamas, tomēr āra koncertu sezonu vēl nevaram uzskatīt par atklātu. Lielās talkas un motociklu sezonas atklāšanas laiks neizslēdz virkni lielisku koncertu dažādās Latvijas vietās.
25. aprīlī mākslas centrā "Zuzeum" pasniegti pirmie zelta un platīna sertifikāti mūzikas ierakstiem – singliem, kas kopš 2022. gada 1. janvāra sasnieguši nozīmīgu straumēšanas reižu skaitu, informēja Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA).
Vācu komponists Johans Valentīns Mēders (Meder, 1649–1719) Rīgā pirmoreiz ieradās ap 1684. gadu. Viņam bija 35 gadi un pieredze, pelnot maizi vispirms kā dziedātājam vairākās Viduseiropas un Ziemeļeiropas pilsētās, vēlāk strādājot par skolotāju Rēveles (tagadējās Tallinas) ģimnāzijā, kur ar audzēkņiem uzveda pats savu operu.
Vairāk nekā 80 dalībnieku no dažādām valstīm piedalās festivālā "Skaņas dienas", kas šonedēļ norisinās Liepājā. Skaņai, mākslai un eksperimentiem veltītais festivāls notiek jau 11. reizi, tas vienkopus pulcē gan atpazīstamus, gan jaunus māksliniekus, arī studentus un entuziastus, kuri piedalās radošajās darbnīcās un vienlaikus piedāvā apmeklētājiem koncertu laikā izbaudīt gan jaunus, gan iepriekš radītus skaņdarbus un skaņas performances.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
