Jaunumi
Līdz ar aizkustinājuma asaru upēm aizplūduši Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, kas šoreiz īpaši mēģināja uzsvērt savu ilgtspēju vismaz runu līmenī. Arī mājaslapā izveidota tai veltīta sadaļa, un šī ir pirmā reize, kad tiks mērīta pasākuma ietekme uz vidi. Daudzviet esmu manījusi neizpratni – "kas tās par stulbībām?" Vai tas nozīmē, ka aizliegs Dziesmu svētkus?
"Mums visiem ir jākļūst drosmīgākiem runāt. Pat tad, ja mēs saņemam asu kritiku pretī, mums ir jātiek tam pāri. Pretējā gadījumā klusēšana jau tāpat kaut kur izvirst un nevis pie viena galda, bet ārpus durvīm," vieniem Dziesmu un deju svētkiem noslēdzoties un sākot skaitīt dienas līdz nākamajiem, secina Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte.
Kurpe, mašīnas atslēgas, uzpurnis, saktas un zeķes – tā ir tikai daļa no saraksta ar mantām, kas atrastas pēc varenajām dziesmas un dejas svinībām pagājušajā nedēļā. Dziesmu un deju svētku rīkotāji aicina atsaukties tos dalībniekus un apmeklētājus, kas pēc noslēguma koncerta "Kopā augšup" un Sadziedāšanās nakts ir nozaudējuši kādu no savām mantām un to ieraudzījuši atrasto mantu fotogalerijā.
Šajos Dziesmu un deju svētkos pasaulei sevi pieteica viens Dziesmu svētku bērniņš – Anne Zvaigznīte. Viņas mamma ir Vidzemes Augstskolas un Valmieras jauniešu kultūras centra kora "Skan" dziedātāja. Helēna Zvaigznīte, ievērojot visas Dziesmu svētku bērnu dzimšanas labākās tradīcijas, Rīgas Dzemdību namā ieradās ar neatliekamo palīdzību – tieši no ģenerālmēģinājuma, tautastērpā un ar vainagu galvā.
Lai arī Dziesmu un deju svētku nedēļa ir noslēgusies, vēl ilgi varam gremdēties atmiņās par neaizmirstamajiem skatiem, tai skaitā tiem, ko guvām ar tehnoloģiju palīdzību – droniem –, ļaujoties skatam no putna lidojuma.
Pēdējā nedēļa pagājusi Dziesmu svētku 150 gadu jubilejas zīmē. Tas mudina domāt par šo svētku iemiesotajām idejām, šo ideju attīstību cauri laikam. Vēsturnieka Mārtiņa Mintaura pēdējās grāmatas "U.c. Ārpus kolektīvās atmiņas palikušie" vadmotīvs ir atziņa, ka pasauli, kurā mēs dzīvojam, lielā mērā veidojuši cilvēki, kas dzīvojuši 19. gadsimtā.
XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma koncertā Mežaparkā svētdien, 9. jūlijā, daudzbalsīgs koris dziedāja skaistākās dziesmas, bet deju kolektīvi vēlreiz dejoja dejas, kas jau kļuvušas par neatņemamu svētku vērtību. Izturīgākie pulcējās svētkus noslēdzošajā pasākumā – sadziedāšanās naktī.
Kad pēdējie koncerti izskanējuši un izdancoti, paliek atmiņas, sajūtas un pieredzētais. Kādam jau sāk svētku pietrūkt, kādam vēl sirdi silda dziesmu un deju svētku dotā mīlestība un kopības sajūta. Kas palicis sirdī pēc svētkiem? Ar savām sajūtām dalījās Latvijas Televīzijas uzrunātie ļaudis.
Milzīgs kopā būšanas spēks, pašapziņa par sevi, savu tautu un brīvo valsti – šīs emocijas par nebūtiskām padara grūtos mēģinājumus, karsto sauli, lietu un vēju. Tā sacīja Skrundas televīzijas uzrunātie svētku dalībnieki. Šīs sajūtas viņi jau aizveduši uz mājām.
Kaut gan ne visos kalendāros šī diena atzīmēta ar sarkanu, pirmdiena pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma ir oficiāla brīvdiena. To ļoti novērtē gan svētku dalībnieki, gan apmeklētāji, jo sadziedāšanās un balle turpinājās līdz pat rīta gaismai. Latvijas Radio rīta agrumā aprunājās ar Rīgas ielās satiktajiem dziedātājiem un dejotājiem.