Trio Palladio mūziķi Eva Bindere, Kristīne Blaumane un Reinis Zariņš ansambļa nosaukumā godina renesanses laika ievērojamo arhitektu Andreu Pallādio, kura darbu pamatā ir skaidra domāšana, balstīta sengrieķu laikmeta formās. 2. aprīļa notikums koncertzālē “Cēsis” būtu darījis prieku ģeniālajam itālim, jo trio sniegums atbilda viņa priekšstatiem par skaistumu – nekā lieka, viss kristāldzidrs, visaugstākajā mērā virtuozs un visnoticamākajā veidā īsts.

Spēcīgākais iespaids palika no Pētera Plakida (1947–2017) “Romantiskās mūzikas” atskaņojuma. Zināms, ka dziļi pārdomāta interpretācija spēj apvērst mūsu priekšstatus par labi pazīstamiem skaņdarbiem, un šajā gadījumā Plakida opuss skanēja kā nekad nedzirdēts – tik savdabīgā rakursā pallādisti mums sniedza šo liega romantisma un kaprīza antiromantisma divdabi.

Skaudri un urbjoši Trio Palladio atskaņoja Rutas Paideres “Pazaudētās rindas”, kas atgādināja par kontrastu starp likteņa cirstām negaidītībām un upes mierīgo plūdumu pāri visam, kas ar
mums notiek.

Šī opusa skaudrumu līdzsvaroja Brāmsa Otrais trio, bet jo īpaši – Mendelszona spožais un brāzmainais Pirmais trio, kur jau vairs nebija iespējams izšķirt – kurš kuru partiju spēlē. Mūsu
priekšā bija trīsgalvains organisms, un šī organisma uzšķiltās ugunis aiznesa pilnīgi citā pasaulē, kurai nekā kopīga ar lielveikaliem, satiksmes noteikumiem un dominējošu šaurpierību.

Trīs spēcīgas personības satikušās tīrākajā no mūzikas jomām – kamermūzikā. Mazliet svinīgi atsauksimies uz Gēti, kurš, salīdzinot mūziku un arhitektūru, teica: “Skaņas izgaist, taču
harmonija paliek.”

Iespaidu salīdzināšanai ikviens var uzmest ausi Latvijas Radio 3 “Klasika” tīmekļa arhīvam – Trio Palladio koncerta ieskaņojums tika raidīts 2. maijā plkst. 20.50.