Pasaulē
Ziņas
Nerimst aktivitātes jautājumā par priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā sabiedriskajos medijos. Pagājušajā nedēļā pie Sabiedriskās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes ēkas notikušajam piketam nu sekoja vēl viens. Ap simt cilvēku gan plakātos, gan uzsaukumos prasīja pārskatīt krievu valodas izmantošanu priekšvēlēšanu debatēs.
Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas ir noskaidrojis pilsoņu vidū populārākos kandidātus – kopvērtējuma līderis ir "Jaunās Vienotības" (JV) saraksta pirmais numurs Valdis Dombrovskis. Viņu EP vēlas redzēt 32,2% aptaujāto.
Cikla "Kam jābūt Eiropas Parlamentā?" pirmajā raidījumā partiju apvienību "Jaunā Vienotība" pārstāv deputāta kandidāti Valdis Dombrovskis un Dace Melbārde, partiju "Progresīvie" – kandidātes Elīna Pinto un Agnese Lāce. Kandidātu piedāvājumu un atbildes vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes prodekāns, politologs Mārtiņš Daugulis un Ārvalstu investoru padomes Enerģētikas un zaļās ekonomikas darba grupas vadītāja, zvērināta advokāte Dace Cīrule.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) regulāri publicē politisko partiju un apvienību deklarētos izdevumus, kurus tās plāno tērēt priekšvēlēšanu aģitācijai pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Šobrīd tēriņu saraksta augšgalā ir Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei!", kam seko "Latvija pirmajā vietā" (LPV). Tikai piektajā vietā ir lielākā valsts finansējuma saņēmēja "Jaunā Vienotība" (JV).
Jūnijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kurām iesniegti 16 kandidātu saraksti. Ja EP vēlēšanas notiktu maijā, tad deviņus deputātu mandātus dalītu astoņas partijas, liecina SKDS aptaujas rezultāti. Līderpozīcijā ar reitinga kāpumu pret iepriekšējo aptauju ir Nacionālā apvienība, bet otrajā vietā "Jaunā Vienotība", kurai atbalsta kritums.
Eiropadome piektdien pieņēma lēmumu Eiropas Savienības (ES) teritorijā apturēt Krievijas mediju "RIA Novosti", "Rossijskaja gazeta" un "Izvestija", kā arī ar Maskavu saistītā "Voice of Europe" pārraidīšanu un izplatīšanu.
Sabiedrisko elektronisko un plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) noraidīja padomes locekļa Jāņa Eglīša priekšlikumu mainīt sabiedrisko mediju pasūtījuma vadlīnijas, nosakot, ka Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu debates var rīkot tikai latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) valodām.
Vairākas Saeimā pārstāvētās partijas ir nolēmušas nepiedalīties Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu debatēs krievu valodā, liecina politisko spēku paziņojumi. Savukārt Latvijas Televīzijas (LTV) Redakcionālā padome uzskata, ka nav pamata atcelt plānotās Rus.LSM.lv priekšvēlēšanu debates.
Eiropas Parlaments (EP) ir vienīgā Eiropas Savienības (ES) tieši vēlētā institūcija, kas pieņem tiesību aktus, kuri ietekmē ikviena ES iedzīvotāja dzīvi un skar vairuma cilvēku prioritātes. 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām tuvojoties, portāls LSM.lv sāk rakstu sēriju "Kas man no tā?", kurā skaidros, kā Eiropas Parlaments pieņem lēmumus un kā lēmumi dažādās jomās ietekmē iedzīvotāju ikdienu.
Valsts valodas centrs (VVC) 13. maijā publiskā paziņojumā norādījis, ka neatbalsta Latvijas Televīzijas ieceri noturēt Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā. Publisku spiedienu atcelt priekšvēlēšanu debates mazākumtautību multimediju platformā Rus.LSM.lv savu priekšvēlēšanu kampaņu ietvaros izvērsuši vairāki politiķi. Latvijas Televīzija uzskata šīs aktivitātes par mērķtiecīgiem centieniem ietekmēt ne tikai redakcionālos lēmumus, bet arī mazināt sabiedrības uzticību sabiedriskajam medijam, publiskajā paziņojumā norādīja LTV.