1877. gada septembrī, kad Pētera Čaikovska liriskās ainas "Jevgeņijs Oņegins" vēl nebija pabeigtas, komponists savam brālim Modestam rakstīja: "Pēc tavas aizbraukšanas šo to izlasīju no "Kareņinas". Kā tu nekaunies sajūsmināties par šo satriecoši pliekano vervelējumu, kas piesegts ar psihes padziļinātas analīzes šķietamību? Lai velns viņu parauj, šo psihes analīzi, ja gala rezultātā paliek tukšuma un niecības sajūta!"
Autora ziņas
Latvijā vismaz šaurās aprindās ir vispārzināms fakts, ka Jāņa Mediņa "Mīlas uzvara" jāuzskata par mūsu pirmo nacionālo oriģinālbaletu. Tas gan nenozīmē, ka daži komponisti par latvju zeltenēm tautastērpos un puantēs nebūtu sapņojuši jau agrāk. Kā informē laikraksts "Latvijas Sargs" 1927. gada 2. aprīlī: "Nacionālās operas direktors Jānis Zālītis pabeidzis komponēt viencēliena baletu "Staburaga meitiņa dejo", kurš nodots sagatavošanai. Arī Melngaiļa "Turaidas rozes" pirmo divu skatu orķestrēšanas darbi tuvojoties beigām, tā kā abus baletus varēs uzvest vienā vakarā."