Otrdiena, 23. aprīlis

Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +4 °C, D/DR vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

LSM.lv Dzīvesstila redakcija

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Projekts «Vecums nav šķērslis» – iespēja apgūt dažādas zināšanas arī pensijas vecumā
Projekts «Vecums nav šķērslis» – iespēja apgūt dažādas zināšanas arī pensijas vecumā
Lai attīstītu un pilnveidotu zināšanas visa mūža garumā, Latvijā darbojas dažādi projekti, kas domāti senioriem. Bez maksas iespējams gan attālināti apgūt datorprasmes un zināšanas citās jomās, gan klātienē iesaistīties senioru skolās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja projekta "Vecums nav šķērslis" vadītājs Mārtiņš Valters un Vidusdaugavas Nevalstisko organizāciju centra valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko.
Kampaņā «Mana jūra» jau 13. reizi apzinās atkritumus jūras piekrastē
Kampaņā «Mana jūra» jau 13. reizi apzinās atkritumus jūras piekrastē
Šogad no 13. jūlija līdz 13. augustam norisināsies ikgadējā vasaras kampaņa "Mana jūra", informēja rīkotāji Vides izglītības fonds, norādot, ka arī šogad kampaņas Zaļajai ekspedīcijai var pievienoties ikviens interesents, lai kopīgi izzinātu piekrastes daudzveidību un arī apkopotu datus par atkritumiem pie jūras.
«Arī jūrā un ezerā var nopelnīt.» Cīruļi – piekrastes zvejnieki Engures pusē vairākās paaudzēs
«Arī jūrā un ezerā var nopelnīt.» Cīruļi – piekrastes zvejnieki Engures pusē vairākās paaudzēs
Tēvs un dēls Andris un Ivars Cīruļi no Tukuma novada Engures pagasta Bērzciema ir piekrastes zvejnieki. Tāpat kā viņu senči, arī Cīruļi zvejo gan jūras piekrastē, gan Engures ezerā. Andris ir arī biedrības "Mazjūras zvejnieki" valdes priekšsēdētājs, kurā apvienojušies 62 piekrastes zvejnieki no Kuivižiem līdz Jūrmalciemam, kas cīnās par to, lai piekrastes zvejnieku arods Latvijā neaizietu postā, viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Ne tikai Sahāras smiltis – pa gaisu pie mums var nonākt arī jūras sāls, dūmi un ziedputekšņi
Ne tikai Sahāras smiltis – pa gaisu pie mums var nonākt arī jūras sāls, dūmi un ziedputekšņi
Sahāras putekļu pacelšanās augšējos atmosfēras slāņos un atceļošana pie mums, ko pieredzējām aprīļa sākumā, nav retums, turklāt tas nav vienīgais dabiskais pārrobežu piesārņojuma avots. Tāpat pa gaisu var ceļot arī ugunsgrēku dūmi, vulkānu izmeši, jūras sāls un ziedputekšņi, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Monitoringa daļas vadītāja Iveta Indriksone.
«Visas sejas pēc taustes ir vienādas.» Saruna ar Alisi par dzīvi bez redzes
«Visas sejas pēc taustes ir vienādas.» Saruna ar Alisi par dzīvi bez redzes
Alisei ir 22 gadi, viņa ir neredzīga kopš dzimšanas. Strādā, studē, brīvajā laikā spēlē Strazdumuižas pūtēju orķestrī un klausās gotisko metālu. Latvijas Radio 5 raidierakstā "Uz redzi!" viņa atzina, ka stereotipi par neredzīgiem cilvēkiem sabiedrībā joprojām eksistē – par nepieciešamību aptaustīt sejas, par nepieciešamo palīdzības daudzumu, par vārda "redze" nelietošanu. 
Spēka vingrinājumi cilvēkiem ar hroniskām slimībām – ar ko sākt? Skaidro sporta ārsti
Spēka vingrinājumi cilvēkiem ar hroniskām slimībām – ar ko sākt? Skaidro sporta ārsti
Cilvēkiem ar hroniskām slimībām regulāri vajadzētu atvēlēt laiku spēka treniņiem, bet tas nenozīmē, ka tūlīt jāsāk cilāt svaru bumbas un taisīt dziļos pietupienus, viss jādara saprātīgā daudzumā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente, Sporta laboratorijas vadītāja, sporta ārste Sandra Rozenštoka un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko.
Anda Rožukalne: Mediju vainošana ir tipisks, populistisks paņēmiens
Anda Rožukalne: Mediju vainošana ir tipisks, populistisks paņēmiens
Mediju iespējas kvalitatīvi strādāt tiek samazinātas – mediji tiek diskreditēti un padarīti par vainīgiem pie tā, ka sabiedrībā nav pietiekoši laba ekonomiskā attīstība un citas lietas. Tas ir tipisks, populistisks komunikācijas paņēmiens, turklāt mediju vainošana notiek dažādos līmeņos, arī augstā politiskā līmenī notiek vēršanās pret mediju izvēlētiem avotiem, tematiem, mēģinājumi atrast, kā sodīt, kā vēl stingrāk regulēt un ierobežot, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda Rīgas Stradiņa universitātes profesore, sabiedrisko mediju ombude Anda Rožukalne.
Basketbola leģenda Valdis Valters: Sporta ziņā Latvijā neviens nedomā par nākotni
Basketbola leģenda Valdis Valters: Sporta ziņā Latvijā neviens nedomā par nākotni
Valsts prioritātei jābūt bērnu un jauniešu sportam, bet neviens nav uzlicis uz papīra, kādam tam būtu jāizskatās, – valstij nav stratēģijas un netiek veikti pienācīgi pētījumi, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda basketbola leģenda Valdis Valters. Viņaprāt, līdzekļi  lielākoties jānovirza tieši bērnu un jauniešu sportam, jau esošo jauno sportistu veselības pārbaudēm un pētniecībai: "Mums nav pateikts, ka prioritāte ir bērni un jaunieši – visās jomās. Nav tā, un tā ir tā bēda, kāpēc varbūt šobrīd ir tāda situācija."
Šobrīd augi jāsargā un jāpabaro. Dārza darbi aprīļa beigām un maija sākumam
Šobrīd augi jāsargā un jāpabaro. Dārza darbi aprīļa beigām un maija sākumam
Pavasarī dārzu un augļu kokus svarīgākais nosargāt no salnām un kārtīgi pabarot ar mēslojumu. Mēslojot jāņem vērā, ka vajadzīga gan saules gaisma, gan mitrums, lai augi mēslojumu spētu uzņemt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Aicina iedzīvotājus atbildīgi atbrīvoties no kaitīgajiem azbestu saturošiem atkritumiem
Aicina iedzīvotājus atbildīgi atbrīvoties no kaitīgajiem azbestu saturošiem atkritumiem
Kaitīgie azbestu saturošie atkritumi joprojām plaši sastopami Latvijas mājsaimniecībās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) lēš, ka mājsaimniecībās šīfera jumtu kopējais apjoms ir apmēram viens miljons tonnu, tādēļ ministrija rīko kampaņu, aicinot atbildīgi atbrīvoties no azbestu saturošiem atkritumiem.
Meitas diagnozi meklēja 9 gadus, tā izrādījās neārstējama. Sintijas Bergmanes stāsts
Meitas diagnozi meklēja 9 gadus, tā izrādījās neārstējama. Sintijas Bergmanes stāsts
"Negribas, lai paliek sliktāk. Negribas, lai viņai atsakās rociņas un kājiņas. Es negribu, lai viņai sāp, un tāpēc es ļoti gribētu, lai atrastos tās zāles," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" sacīja Sintija Bergmane. Viņa meitai sāka meklēt diagnozi, kad saprata, ka kaut kas nav kārtībā – meita neattīstījās atbilstoši savam vecumam, bieži slimoja, piedzīvoja krampjus. Sintija ar meitiņu apmeklēja daudzus ārstus, bet palīdzēt neviens īsti nespēja. Diagnozi uzstādīja vien deviņu gadu vecumā. Tā izrādījās ļoti reta ģenētiska slimība, kuras ārstēšanai zāļu pasaulē nav.
Lepnums par vecvectēva izglābto 300 gadus seno priedi Liepas pusē. Kristīnas Sprūdžas ģimenes stāsts
Lepnums par vecvectēva izglābto 300 gadus seno priedi Liepas pusē. Kristīnas Sprūdžas ģimenes stāsts
Kristīna Sprūdža no Cēsu novada Liepas pagasta pērn konkursā "Sakoptākais mežs" saņēma meža nozares balvu "Zelta čiekurs" par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Viņa lepojas ar vecvectēva kara laikā izglābto 300 gadus veco priedi un pandēmijas laikā pašu stādīto mežu. Zemnieku saimniecībā "Krūmiņi" saimnieki izveidojuši arī Maizes māju, un Kristīnas mamma ar tūristiem maizes krāsnī cep maizi un pīrāgus, Kristīna stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Pētnieks: Jebkura suga, kurai vajadzīgi lieli mežu masīvi ar lieliem kokiem, Latvijā ir apdraudēta
Pētnieks: Jebkura suga, kurai vajadzīgi lieli mežu masīvi ar lieliem kokiem, Latvijā ir apdraudēta
Šobrīd Latvijā jebkura putnu suga, kurai ir nepieciešami maz traucēti, lieli mežu masīvi ar lieliem kokiem, ir apdraudēta, un tostarp arī pūces, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja bioloģijas zinātņu doktors Andris Avotiņš. Viņš Latvijas Universitātē aizstāvējis promocijas darbu, kas veltīts tieši Latvijā ligzdojošajām pūcēm un to aizsardzībai. 
Māra ledusskapim allaž jābūt kārtībā. Saruna par to, kā ir būt neredzīgam kopš dzimšanas
Māra ledusskapim allaž jābūt kārtībā. Saruna par to, kā ir būt neredzīgam kopš dzimšanas
Vai neredzīgu cilvēku mājās ir haoss? Tieši otrādi! "Visam jābūt kārtībā," Latvijas Radio 5 raidierakstā "Uz redzi!" skaidroja Māris Orbitāns. Mārim ir 36 gadi, viņš ir neredzīgs kopš dzimšanas. Māris spēlē trompeti un producē elektronisko mūziku, izmantojot modulāros un analogos sintezatorus. Lai ātri atrastu vajadzīgo, lietām Māra mājās jāstāv savās vietās – gan ledusskapī un garšvielu plauktiņā, gan drēbju skapī. Citādi nāksies pagaršot un paošņāt vai aptaustīt visu pēc kārtas. 
Kā labāk atpūsties? Skaidro klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa
Kā labāk atpūsties? Skaidro klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa
Ikviens nogurst un ikvienam cilvēkiem vajadzīga atpūta, bet kāda tieši – tas atkarīgs no katra dzīvesveida un vajadzībām. Tie, kuri ikdienā dara fizisku darbu, iespējams, vēlēsies atpūsties, lasot grāmatu. Tie, kuri ikdienā nogurst mentāli, varbūt izvēlēsies iet skriet. Jebkurā gadījumā laiks sev piemērotai atpūtai jāatrod katram, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda klīniskā psiholoģe un pārraudze, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa.
Uzņēmēja Baiba Rubesa: Igauņi aizskrēja, lietuvieši pakaļ, bet mēs palaižam garām iespējas
Uzņēmēja Baiba Rubesa: Igauņi aizskrēja, lietuvieši pakaļ, bet mēs palaižam garām iespējas
"Es nezinu, kas tas ir mūsu sabiedrībā, kas liek mums drīzāk vienam uz otru riet, nevis sarunāties un meklēt risinājumus," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda uzņēmēja Baiba Rubesa. Viņa vērtēja, ka vēl pirms astoņiem gadiem Lietuva no mums varbūt atpalika, bet tagad var redzēt, ka tās jaunākā paaudze ir daudz homogēnāka, viņu vērtības ir daudz līdzīgākas, viņi intuitīvāk saprot, kur jāved valsts, un arī pašiniciatīva tur ir pilnīgi citāda. "Igauņi aizskrēja, lietuvieši pakaļ, un mēs sēžam faktiski zelta bedrē, kam Latvijai vajadzētu būt, un palaižam šīs iespējas garām," secināja Rubesa. 
LSM aptauja: Jaunieši un trīsdesmitgadnieki – naskākie dienā noieto soļu uzskaitītāji
LSM aptauja: Jaunieši un trīsdesmitgadnieki – naskākie dienā noieto soļu uzskaitītāji
10 000 tūkstoši soļu – to nereti uzlūko gluži kā zelta mērķi, ko sasniegt ik dienas. Līdz ar dažādu viedierīču ienākšanu mūsu dzīvēs ikdienā mērotos attālumus var arī aplēst soļos. Nosoļot vairāk nekā desmit tūkstošus dienā izdodas 11% Latvijas iedzīvotāju, liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā iedzīvotāju aptauja. Visvairāk dienā noieto soļu rādītājam uzmanību pievērš 18–29 gadus un 30–39 gadus veci iedzīvotāji – 62% šajās vecuma grupās aptaujāto.
Rūpes par istabas augiem pavasarī. Padomi iesācējiem
Rūpes par istabas augiem pavasarī. Padomi iesācējiem
Lai istabas augam varētu sniegt vislabākās un tam piemērotākās rūpes, būtiski zināt vismaz auga nosaukumu – tas palīdzētu painteresēties par augu un tā vajadzībām plašāk. Augu prasības atšķiras – vieni neņems ļaunā, ja tos pirms brīvdienu izbraukuma kārtīgāk salies, bet citiem tas nepatiks; vieni pacietīs, ja tos katru gadu pārstāda, bet citiem tas nebūs pa prātam, LSM.lv skaidroja Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītāja Zane Purne.
Ko nozīmē būt par labu pilsoni? Saruna ar socioloģi Ievu Strodi
Ko nozīmē būt par labu pilsoni? Saruna ar socioloģi Ievu Strodi
Mūsdienās būt par labu pilsoni – to vairs nenosaka tikai cilvēka aktivitāte un attiecības ar valsti, kopienu un līdzpilsoņiem. Ir parādījies jauns rādītājs – kā cilvēks izturas pret planētu un kāda ir viņa attieksme ne tikai pret līdzpilsoņiem, kas dzīvo tagad, bet arī tiem, kas  dzīvos pēc mums. Vienlaikus joprojām svarīgs ir politiskās kopienas aspekts – labs pilsonis interesējas par politiku, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda socioloģe Ieva Strode.
Jurists: Iedzīvotājiem vājas zināšanas namu pārvaldnieka izvērtēšanas jomā
Jurists: Iedzīvotājiem vājas zināšanas namu pārvaldnieka izvērtēšanas jomā
Daudzīvokļu namu iedzīvotājiem ir vājas zināšanas jautājumos par namu pārvaldniekam izvirzāmām prasībām un to darbības kvalitātes rādītājiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja  jurists Jānis Uzulēns, savukārt namu pārvaldniece Irēna Rusiņa norādīja, ka nereti iedzīvotājiem šķiet – pārvaldniekam jādara viss, taču tā nebūt nav.
Kā Latvijas pētnieki apstrīdēja pieņēmumu par antropocēna laikmeta sākuma rādītāju
Kā Latvijas pētnieki apstrīdēja pieņēmumu par antropocēna laikmeta sākuma rādītāju
Pētnieku novērojumi Latvijas ezeros liecina, ka mikroplastmasas daļiņas ir spējīgas ceļot līdz nogulumu slāņiem, kas veidojušies pat 18. gadsimtā. Līdz ar to mikroplastmasa nogulumos nav uzticams indikators antropocēna jeb cilvēka laikmeta sākumam, kā iepriekš uzskatīts starptautiskajā pētnieku vidē, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.
«Visu mūžu esam ielikuši dārzniecībā.» Puķu audzētāji Madonā šajā arodā jau 34 gadus
«Visu mūžu esam ielikuši dārzniecībā.» Puķu audzētāji Madonā šajā arodā jau 34 gadus
Inita un Jānis Zepi pirms 34 gadiem sāka audzēt puķu un dārzeņu stādus. Tagad viņu dārzniecība "Puķu sēta" ir lielākā Madonā, un Jānis SIA "Jaunzemnieki" 300 hektāros audzē arī graudus, rapsi un pupas. Lai gan sezonā dārzniecībā strādā 15 darbinieki, saimnieki paši joprojām kurina siltumnīcas un dara visus nepieciešamos darbus, vēsta Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti".
Kāpēc sviestmaize ar tunci var padarīt miegainu? Saruna ar ārsti Martu Celmiņu
Kāpēc sviestmaize ar tunci var padarīt miegainu? Saruna ar ārsti Martu Celmiņu
Miegs ir svarīgs veselīga dzīvesveida aspekts, ko ietekmē daudz un dažādi faktori, gan cilvēka režīms, gan fiziskās aktivitātes, gan uzturs. Piemēram, tuncī un tītarā ir daudz triptofāna – aminoskābes, kas palīdz veidot olbaltumvielas un cita starpā rada miegainības sajūtu, raidieraksta jeb podkāsta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" par to, kas ietekmē miegu un kā miegs ietekmē mūsu dzīvi, stāstīja Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciāliste Marta Celmiņa.
Planētu pavadoņi Saules sistēmā – kā tie rodas? Skaidro amatierastronome
Planētu pavadoņi Saules sistēmā – kā tie rodas? Skaidro amatierastronome
Jebkurš objekts, kas pietuvojas planētai pietiekami tuvu, ar gravitācijas spēku var tikt ierauts tās orbītā un kļūt par pavadoni. Planētām, kas atrodas tālāk no Saules, pavadoņu ir daudz, jo daudz ir arī apkārt klīstošo objektu, taču Saulei tuvāk esošajām planētām to nav, jo Saules vējš, tai kļūstot par zvaigzni, objektus ir aizpūtis prom, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja "StarSpace" observatorijas saimniece, amatierastronome Anna Gintere.
Dvietes palienē aprīlī sācies nākamais «piektā gadalaika» atbūdas vilnis
Dvietes palienē aprīlī sācies nākamais «piektā gadalaika» atbūdas vilnis
Dvietes palienē atbūda tiek dēvēta par piekto gadalaiku. Tas ir process, kad Dvietes un Ilūkstes upes appludina līdz pat astoņiem tūkstošiem hektāru lielu platību, un plūdi var ilgt līdz pat četriem mēnešiem, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve, Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda. Šogad atbūda palienē sākās martā, taču tad ūdens līmenis nokrita, bet aprīlī sagaidīts nākamais vilnis.
Noraida minējumu par Ķemeru sērūdeņiem kā iemeslu smakai Helsinkos
Noraida minējumu par Ķemeru sērūdeņiem kā iemeslu smakai Helsinkos
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) noraida Somijas un Latvijas medijos izskanējušo informāciju, ka Ķemeru Nacionālajā parkā (ĶNP) esošie sērūdeņi varētu būt iemesls nepatīkamajam aromātam Somijas galvaspilsētā Helsinkos. Lai gan šī ir neparasta dabas parādība ar spēcīgu aromātu, tā nespēj ietekmēt gaisa kvalitāti vairāk nekā 400 kilometru attālumā, vēstīja DAP.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti