"Domāju – kā lai to tagad pasaka, kāpēc neesmu teātra cilvēks un esmu redzējusi tik maz izrāžu. Par sevi pat nosodoši domāju, ka vienmēr esmu augstprātīgi uzskatījusi, ka teātris domāts cilvēkiem, kuri neprot lasīt un nespēj to visu uzbūvēt sev galvā, bet tajā pašā laikā es atzīstu, ka labākajās mūsdienu izrādēs ir kaut kas vairāk – ka aktieris kļūst par radītāju, nevis izpildītāju, personiski uzrunājot gan skatītāju, gan kolēģus. To pat nevar nosaukt par izpildīšanu," dzejniece Anna Auziņa atzīst sarunā ar Jaunā Rīgas teātra aktrisi Gunu Zariņu, kura savukārt atzīstas: "Lai lasītu tavus dzejoļus, man vajag zināt, kas ir tavas šūpoles un cik augstu tās šūpojas."
