Moderno ieroču armija izvēršas
Atklāt vēzi – cik vien ātri iespējams. Novērot audzēja attīstību, noteikt pareizāko ārstēšanas plānu un palīdzēt atrast labākās zāles individuāli katram pacientam pat tad, ja diagnozes neatšķiras. To visu arvien labāk spēj modernā diagnostika. Latvija ir labā līmenī – tā vērtē gan speciālisti, gan veselības politikas veidotāji, tomēr "baltie plankumi" pastāv.
Odita Krenberga, LTV
Vēzis kā vārpata, viegli neizravēt
Konstatēt audzēju agrīni ir ļoti būtiski. Pacientiem jākļūst atbildīgākiem, bet nevajag arī pārcensties
Uroloģijas klīnikas vadītājs Vilnis Lietuvietis:
“Agrīna diagnostika ir atslēga visam!” Un, lai pie tās tiktu, pirmais solis būtu jāsper pacientam.
Cilvēks ir kā dārzs. Un slimības – kā nezāles. Svarīgākais – saprast, cik kaitīga dārzam ir katra no tām. Balandu, kam maigas lapiņas, viegli var izraut. Ar dzelkšņaino usni tikt galā ir grūtāk, bet arī var. Galvenais – ne balanda, ne usne visdrīzāk vairs neataugs. Un, pat ja ataugs, – dārzs no tām neiznīks. Cita lieta – ja ieviešas vārpata. Ložņājot nemanāmi ievijas kādā dobē. Un arī tad, kad, liekas, ir rūpīgi izravēta, – uzlīst lietus un tā sazēlusi atkal. Bet, ja neravē laikus, ja neravē čakli, vārpata izplatās, atņem dzīvības spēku citiem augiem un dārzs aiziet bojā. Taču – sākas viss ar vienu niecīgu stiebriņu, ar pirmo trauslo nezāles dzinumu...
Vēzis ir kā vārpata. Un prast to atšķirt no citām slimībām – tas ir diagnostikas uzdevums. Tā saka Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Uroloģijas klīnikas vadītājs Vilnis Lietuvietis. Sarunā par diagnostikas iespējām viņš atkal un atkal uzsver: "Agrīna diagnostika ir atslēga visam!" Un, lai pie tās tiktu, pirmais solis būtu jāsper pacientam.
V. Lietuvietis: "Ja jau mēs pat savu automobili aizvedam uz pārbaudi reizi gadā, tad kāpēc to nedarām ar savu veselību?"
Otra galējība ir pārmērīgas bailes no vēža jeb kancerofobija. Ar to pārņemti ļaudis mēdz izmeklēties krustu šķērsu. Gatavi par to dārgi maksāt un pat neiedomājas, ka organisma izpēte ar jaudīgām iekārtām var nozīmēt arī, piemēram, lielas kaitīga starojuma devas un nodarīt būtisku postu veselībai.
V. Lietuvietis: "Ja jau mēs pat savu automobili aizvedam uz pārbaudi reizi gadā, tad kāpēc to nedarām ar savu veselību?"
Otra galējība ir pārmērīgas bailes no vēža jeb kancerofobija. Ar to pārņemti ļaudis mēdz izmeklēties krustu šķērsu. Gatavi par to dārgi maksāt un pat neiedomājas, ka organisma izpēte ar jaudīgām iekārtām var nozīmēt arī, piemēram, lielas kaitīga starojuma devas un nodarīt būtisku postu veselībai.
Progress visā pasaulē notiek divos galvenajos virzienos – laboratoriskajos izmeklējumos, kur analīzes tiek veiktas jau molekulārā līmenī un tā sauktajā vizuālajā diagnostikā.
Tomēr, ja runa ir par diagnozi "vēzis", ātrāk nonākt līdz skaidrībai vienā vai otrā ceļā – tā jau ir veiksme! Un veiksme ir arī temps, kādā diagnostikas nozare attīstās. Progress visā pasaulē notiek divos galvenajos virzienos – laboratoriskajos izmeklējumos, kur analīzes tiek veiktas jau molekulārā līmenī, un tā sauktajā vizuālajā diagnostikā. Tā tagad jau spēj ne tikai ieraudzīt audzējus, bet tos pamanīt arvien agrīnāk un avien detalizētāk atšķirt to attīstības un agresivitātes pakāpes. No vēža, kas vēl ir tikai iedīglī, pacientu var atbrīvot daudz saudzīgākā veidā. Labdabīgus veidojumus var neoperēt, bet novērot un par operāciju izšķirties tikai tad, ja tas sāk radīt aizdomas par ļaundabību. Piemērs, ko min profesors Lietuvietis par prostatas audzējiem – agrāk kastrāciju nācās veikt visiem šīs diagnozes pacientiem, jo nebija drošas pārliecības, kurā gadījumā audzējs ir labdabīgs, kurā ne. Tagad izmeklējumos ļaundabību var pierādīt. Un arī ārstēšanas metodes ir citas.
Iekārtu arsenāls – iespaidīgs
Iekārtu arsenāls – iespaidīgs
Ārste Māra Epermane stāsta, ka jaunākās paaudzes tehnikas attīstītāji pasaulē jau strādājot pie tā, lai nākotnē iekārtas būtu aprīkotas ar tādu programmatūru, kas ne tikai parādītu attēlu, bet arī pašas prastu ieraudzīt patoloģiju un par to ziņot
Vienu superiekārtu, kas spētu uzrādīt visas konkrētajam cilvēkam piemītošās kaites, pagaidām vēl nav izdevies radīt nevienam. Taču tās galvenās, ko izmanto vēža atklāšanā pie mums, Latvijā, būtiski neatšķiras no tām, ko lieto arī visattīstītākajās pasaules valstīs. Mērķis – arvien precīzāk ieskatīties ķermeņa iekšienē, iegūt pēc iespējas kvalitatīvākus attēlus, kas var uzrādīt izmaiņas orgānos, mīkstajos audos, kaulos un asinsvados.
Vismodernākā iekārta ar plašākajām lietošanas iespējām ir PET – pozitronu emisijas tomogrāfs. Tādi Latvijā ir trīs. Turklāt viens no tiem ir jaunās paaudzes aparāts – digitālais PET. "Tas ir mūsu veiksmes un laimes stāsts!" priecājas radioloģe Marika Kalniņa. "Pat ASV Radiologu asociācijas vadība nesen brīnījās, ka Latvijā tāds jau ir!" Tiesa, atšķirībā no ierastās prakses, kas pastāv citviet, visi Latvijas PET ir iegādāti par privāto klīniku līdzekļiem un valsts par to izmantošanu maksā dārgi.
Savukārt RAKUS Diagnostiskās radioloģijas nodaļas vadītāja Māra Epermane lepojas, ka par valsts piešķirto naudu šogad būs nomainīti visi vecie datortomogrāfi, kas darbojās vēl kopš 2008. gada. Un būs trīs jauni magnētiskās rezonanses aparāti. No tiem viens līdz šim modernākais Baltijā – 3T jeb ar trīs teslu stipru magnētisko lauku, tātad ar daudz labāku attēla izšķirtspēju. Tas ļauj audzēju diagnosticēt pat tad, ja tas vēl ir tikai dažu milimetru lielumā.
Vismodernākā iekārta ar plašākajām lietošanas iespējām ir PET – pozitronu emisijas tomogrāfs. Tādi Latvijā ir trīs. Turklāt viens no tiem ir jaunās paaudzes aparāts – digitālais PET. "Tas ir mūsu veiksmes un laimes stāsts!" priecājas radioloģe Marika Kalniņa. "Pat ASV Radiologu asociācijas vadība nesen brīnījās, ka Latvijā tāds jau ir!" Tiesa, atšķirībā no ierastās prakses, kas pastāv citviet, visi Latvijas PET ir iegādāti par privāto klīniku līdzekļiem un valsts par to izmantošanu maksā dārgi.
Savukārt RAKUS Diagnostiskās radioloģijas nodaļas vadītāja Māra Epermane lepojas, ka par valsts piešķirto naudu šogad būs nomainīti visi vecie datortomogrāfi, kas darbojās vēl kopš 2008. gada. Un būs trīs jauni magnētiskās rezonanses aparāti. No tiem viens līdz šim modernākais Baltijā – 3T jeb ar trīs teslu stipru magnētisko lauku, tātad ar daudz labāku attēla izšķirtspēju. Tas ļauj audzēju diagnosticēt pat tad, ja tas vēl ir tikai dažu milimetru lielumā.
Latvijas "tehniskais parks"
Iekārtas, ko izmanto vēža diagnostikā. Pieprasītākā ir magnētiskā rezonanse
PET
Pozitronu emisijas tomogrāfs. Var izmantot visa ķermeņa izmeklējumos. Spēj noteikt vēža šūnu aktivitāti, lai saprastu, cik "dzīvs" ir audzējs. Veselībai nedaudz kaitīgs, jo tiek izmantotas radioaktīvas vielas un jonizējošais starojums, kas gan ir vājāks nekā datortomogrāfijā. Valsts apmaksā pakalpojumu trīs iestādēs. Rinda 0–10 dienas.
Magnētiskā rezonanse
Varizmantot visam ķermenim. Izmeklējums notiek ar magnētiskā lauka un radioviļņu palīdzību. Ļoti augsta attēla izšķirtspēja. Orgānus var ieraudzīt detalizēti šķērsgriezumā trīs plaknēs. Kaitīgums veselībai nav konstatēts. Valsts apmaksā pakalpojumu 11 iestādēs. Rinda 80–640 dienas.
Ultrasonogrāfija
Izmanto galvenokārt vēdera dobuma, iegurņa, virspusēji novietoto orgānu un krūšu dziedzeru izmeklēšanai ar ultraskaņas metodi. Priekšrocība – pietiekami laba mīksto audu struktūru izšķirtspēja par salīdzinoši lētām izmaksām. Kaitīgums veselībai nav konstatēts. Valsts apmaksā pakalpojumu 93 iestādēs. Rinda 0–360 dienas.
Datortomogrāfija
Var izmantot visa ķermeņa izmeklējumiem. Veselībai kaitīgāks nekā rentgens, jo tiek izmantota daudz lielāka jonizējošā starojuma deva. Vislabāk parāda kaulu struktūras, plaušas, vēdera dobuma orgānus, smadzenes. Valsts apmaksā pakalpojumu 38 iestādēs. Rinda 0–202 dienas.
Mamogrāfija
Izmanto krūts dziedzeru izmeklējumos ar neliela daudzuma jonizējošo starojumu. Zelta standarts krūts vēža agrīnā diagnostikā. Veselībai mazāk kaitīgs nekā rentgens.Valsts apmaksā pakalpojumu 26 iestādēs. Rinda 0–35 dienas.
Angiogrāfija
Izmanto sirds un asinsvadu izmeklējumiem. Parāda, kā audzējs tiek apasiņots. Veselībai kaitīgāks nekā rentgens, jo jonizējošais starojums ir spēcīgāks un tiek izmantota kontrastviela, ko ievada pacienta organismā. Valsts apmaksā pakalpojumu 10 iestādēs. Rinda 0–123 dienas.
Rentgens
Vissenākā iekārta kaulu struktūru un plaušu izmeklējumiem. Veselībai minimāli kaitīgs izmantotā jonizējošā starojuma dēļ. Valsts apmaksā pakalpojumu 74 iestādēs. Rinda 0–120 dienas.
Endoskopija
Optiska iekārta, ko izmanto barības vada, kuņģa, zarnu izmeklējumiem. Attēlu iegūšanai pacienta organismā tiek ievietota videokamera. Veselībai nedaudz kaitīgs izmeklējuma laikā izmantotās narkozes dēļ. Valsts apmaksā pakalpojumu 44 iestādēs. Rinda 0–129 dienas.
Daļa ārstu neprot nolasīt iekārtu sniegtos datus
Taču – ar iekārtām vien ir par maz. Mašīnas var būt nezin cik gudras, bet tas neko nedos, ja nav cilvēka, kurš spēj iegūtos datus pareizi nolasīt, saprast un nepalaist garām vēzi. Ārste Māra Epermane stāsta, ka jaunākās paaudzes tehnikas attīstītāji pasaulē jau strādājot pie tā, lai nākotnē iekārtas būtu aprīkotas ar tādu programmatūru, kas ne tikai parādītu attēlu, bet arī pašas prastu ieraudzīt patoloģiju un par to ziņot. Protams, līdz mākslīgajam intelektam vēl ir tāls ceļš ejams, atzīst Epermane. Viņa ir pārliecināta – bez augsti kvalificēta cilvēka līdzās aparātam neiztiks nekad. Latvijā ir izcili speciālisti ar milzīgu uzkrāto pieredzi. Ļoti vajadzētu kursus, lai to nodotu tālāk tiem kolēģiem, kuriem dažkārt zināšanu nepietiek. Vajadzētu arī vairāk iespēju tikties ar ārvalstu speciālistiem, apgūt jaunāko nozarē.
Tieši ārstu prasmes līmenis ir viens no iemesliem, kāpēc, piemēram, uz ultrasonogrāfiju, kur Latvijā iegādāto aparātu skaits sniedzas pāri simtam un būtu pietiekams, dažviet ir ļoti garas rindas, bet citur – nav. Līdzīgi arī uz pārējiem valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, atskaitot magnētisko rezonansi, – tos visus var veikt kaut vai tūlīt. Negaidot ne dienu. Bet ģimenes ārsti un arī citi speciālisti bieži vien cenšas savus pacientus sūtīt izmeklēties nevis tur, kur tobrīd nav neviena rindā stāvētāja, bet tur, kur strādā prasmīgāks radiologs. Kaut arī rindā pie viņa nāktos pavadīt ilgāku laiku, toties uzticamība iegūtajam izmeklējuma rezultātam – daudz augstāka.
Daktere Marika Kalniņa, kura strādā piecās dažādās radioloģisko izmeklējumu vietās – gan privātajā, gan valsts sektorā, spriež pēc savas ikdienas pieredzes.
Taču – ar iekārtām vien ir par maz. Mašīnas var būt nezin cik gudras, bet tas neko nedos, ja nav cilvēka, kurš spēj iegūtos datus pareizi nolasīt, saprast un nepalaist garām vēzi. Ārste Māra Epermane stāsta, ka jaunākās paaudzes tehnikas attīstītāji pasaulē jau strādājot pie tā, lai nākotnē iekārtas būtu aprīkotas ar tādu programmatūru, kas ne tikai parādītu attēlu, bet arī pašas prastu ieraudzīt patoloģiju un par to ziņot. Protams, līdz mākslīgajam intelektam vēl ir tāls ceļš ejams, atzīst Epermane. Viņa ir pārliecināta – bez augsti kvalificēta cilvēka līdzās aparātam neiztiks nekad. Latvijā ir izcili speciālisti ar milzīgu uzkrāto pieredzi. Ļoti vajadzētu kursus, lai to nodotu tālāk tiem kolēģiem, kuriem dažkārt zināšanu nepietiek. Vajadzētu arī vairāk iespēju tikties ar ārvalstu speciālistiem, apgūt jaunāko nozarē.
Tieši ārstu prasmes līmenis ir viens no iemesliem, kāpēc, piemēram, uz ultrasonogrāfiju, kur Latvijā iegādāto aparātu skaits sniedzas pāri simtam un būtu pietiekams, dažviet ir ļoti garas rindas, bet citur – nav. Līdzīgi arī uz pārējiem valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, atskaitot magnētisko rezonansi, – tos visus var veikt kaut vai tūlīt. Negaidot ne dienu. Bet ģimenes ārsti un arī citi speciālisti bieži vien cenšas savus pacientus sūtīt izmeklēties nevis tur, kur tobrīd nav neviena rindā stāvētāja, bet tur, kur strādā prasmīgāks radiologs. Kaut arī rindā pie viņa nāktos pavadīt ilgāku laiku, toties uzticamība iegūtajam izmeklējuma rezultātam – daudz augstāka.
Daktere Marika Kalniņa, kura strādā piecās dažādās radioloģisko izmeklējumu vietās – gan privātajā, gan valsts sektorā, spriež pēc savas ikdienas pieredzes.
Nereti atnākot pacienti, kuri, rūpēdamies par savu veselību, ir laikus veikuši izmeklējumu, bet par to atbildīgie speciālisti nav audzēju pamanījuši.
Rezultāts var būt dzīvības cenā. Jo tā vietā, lai palīdzību sniegtu agrīni, tā ir jau novēlota. Tādēļ Kalniņa ir pārliecināta, ka, piemēram, krūšu mamogrāfijas skrīningu veikšana būtu jāuztic tikai lielajām onkoloģiskajām klīnikām, kur speciālistiem ir daudz lielāka pieredze onkoloģijā.
Rindas aug, kvotu nepietiek
Rindas aug, kvotu nepietiek
Lai arī kvotu ir vairāk, pieprasījums uz magnētisko rezonansi pieaug, un valsts budžeta iespējas netiek tam līdz, un NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta pārstāve Līga Gaigala atzīst: "Rinda uz magnētisko rezonansi īstenībā nemaz neplok".
Lai ar ārsta nosūtījumu tiktu pie valsts apmaksāta izmeklējuma, visgarākā rinda ir uz magnētisko rezonansi. Spriežot pēc šī gada oktobra datiem, intervāls, kurā magnētiskās rezonanses izmeklējums pacientam kļūst pieejams, svārstās no divarpus mēnešiem līdz teju vai diviem gadiem. Veselības ministrijas noteiktās politikas īstenotāji Nacionālajā veselības dienestā (NVD) skaidro, ka valsts apmaksāto izmeklējumu limits jeb kvotas ar katru gadu pieaug. Valsts 2016. gadā apmaksāja 35 753 magnētiskās rezonanses izmeklējumus, 2017. gadā – 47 967, bet 2018. gadā jau 55 277.
Cik ilgi jāstāv rindā valsts finansēto kvotu ietvaros
2019. gada oktobrī
Cik ilgi jāstāv rindā valsts finansēto kvotu ietvaros
2019. gada oktobrī
"Bet tik un tā rinda uz magnētisko rezonansi īstenībā nemaz neplok," secina NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta pārstāve Līga Gaigala. Tas tādēļ, ka milzīgi ir pieaudzis pieprasījums pēc šī izmeklējuma un Latvijas iespējas to finansēt no budžeta atpaliek. Viņa gan atzīst, ka visā valsts apmaksāto izmeklējumu jomā daļa naudas joprojām tiek nelietderīgi iztērēta, jo bieži vienam un tam pašam pacientam, nonākot pie dažādiem ārstiem, izmeklējumi nevajadzīgi pārklājas. To varētu novērst e-veselība. Tā ļautu ieraudzīt visus izmeklējumus kopējā ainā. Taču e-veselība vēl arvien nedarbojas. Savukārt tiem, kuri gaida rindās uz izmeklējumiem, NVD iesaka ielūkoties portālā "rindapiearsta.lv", kur ir redzama aktuālā informācija par pieejamību.
Pacientus šķiro netaisnīgi
Pacientus šķiro netaisnīgi
"Rietumeiropā apmaksāto diagnožu saraksts aizņem vairākas A4 lapas. Bet pie mums joprojām, piemēram, tiem, kam krūts vēzis, apmaksā. Bet sēklinieku un arī olnīcu audzēju pacienti, gados jauni cilvēki – pie PET izmeklējuma netiek. Lielākā daļa vienkārši nevar samaksāt," spriež ārste Marika Kalniņa.
Rindu nav tikai uz PET. Bet tam izskaidrojums – liela daļa pacientu ir atstāti vispār bez piekļuves šim izmeklējumam. Tas ir ļoti dārgs. Neraugoties uz pašas iekārtas izmaksām, katram pacientam speciāli no ražotāja tiek pasūtīta nepieciešamā radioaktīvā viela. Tā maksā ap 500 eiro. Kopējā summa par vienu izmeklējumu pārsniedz 1000 eiro. Pagaidām valsts to apmaksā tikai dažām biežākajām onkoloģiskajām diagnozēm un arī – ne visās audzēja stadijās.
Kad izmeklē
Valsts apmaksātu PET izmeklējumu veic:
krūts vēzim
distālo metastāžu izslēgšanai audzēja III stadijā
bronhu un plaušu vēzim
audzēja I–III stadijā
resnās un taisnās zarnas vēzim
iepriekš diagnosticētu distālu metastāžu novērtēšanai potenciāli operējamiem pacientiem
melanomas vēzim
audzēja III vai IV stadijā
ar hematoonkologu konsīlija lēmumu limfoīdo audzēju un mielomas ekstramedulāras diseminācijas gadījumos
bērniem
ja to ir noteicis bērnu hematoonkologu konsīlijs
Pārējiem šim izmeklējums izmaksā apmēram 1085,13 eiro.
"Rietumeiropā apmaksāto diagnožu saraksts aizņem vairākas A4 lapas. Bet pie mums joprojām, piemēram, tiem, kuriem krūts vēzis, apmaksā. Bet sēklinieku un arī olnīcu audzēju pacienti, gados jauni cilvēki, pie PET izmeklējuma netiek. Lielākā daļa vienkārši nevar samaksāt. Viņi iet pa to taciņu, pa kuru pasaulē gāja pirms 30 gadiem. Iztiekot ar tām metodēm, kas bija līdz šim, būtiskas lietas audzēja attīstībā tiek palaistas garām. Slimība progresē. Un beigās tas valstij var izmaksāt vēl dārgāk. Kāpēc tāda nevienlīdzība! Kāpēc pacienti tiek šķiroti?" neizpratnē ir ārste Kalniņa. NVD teic, ka pakāpeniski PET pieejamība tomēr tiekot palielināta. Jau šovasar pieņemts lēmums, ka uz PET var nosūtīt jebkuru onkoloģisko pacientu, ja šo izmeklējumu par nepieciešanu ir atzinis ārstu konsīlijs kādā no universitāšu slimnīcām.
Ko Latvijā nespējam diagnosticēt?
Latvijas speciālistiem ir iespējas pacientu uz diagnostiskām konsultācijām nosūtīt ārpus Latvijas. Latvijā pērn tāds bijis viens gadījums
Kāds ir mūsu līmenis diagnostikā? Ārste Māra Epermane, kura tiek uzskatīta par vienu no pieredzējušākajām radioloģēm Latvijā, atbild – viss atkarīgs no tā, ar ko sevi salīdzinām. Ja ar ļoti attīstītām valstīm, tad, protams, atpaliekam. Jo Rietumeiropā vēža diagnostika mērķtiecīgi attīstīta jau kopš Otrā pasaules kara beigām. Galvenokārt atpaliekam tieši pētniecībā. Viņi paši veic pētījumus, bet mēs par tiem tikai pēc tam lasām un mācāmies. Bet – ja salīdzinām mūsu diagnostikas iespējas ar postpadomju valstīm, kaut vai ar Lietuvu un Igauniju, mēs esam ļoti labā līmenī. Tomēr arī ar visu moderno tehnisko iekārtu arsenālu un labākajiem speciālistiem ir "baltie plankumi" – jomas, ko diagnostikā Latvijā nespējam nosegt.
RAKUS Neiroķirurģijas nodaļas vadītājs Kārlis Bicāns stāsta – viņš nesen uz ārzemēm izmeklēties nosūtījis pacientu ar muguras smadzeņu vēzi. Bijis precīzi jānoskaidro, kā gaidāmā operācija varētu ietekmēt kustībām svarīgos smadzeņu traktus. Latvijā to nevarēja izdarīt. Tādos gadījumos Latvijas klīnikā pieņemtais ārstu konsīlija lēmums tiek iesniegts NVD, caur kuru attiecīgais izmeklējums tiek apmaksāts ārzemēs. Tādu gadījumu nav daudz, un tie drīzāk uzskatāmi par izņēmumiem. To atzīst gan ārsti, gan arī NVD. Ar speciāli izdotu S2 veidlapu uz diagnostiskām konsultācijām ārpus Latvijas pērn ir devies tikai viens pacients, kuram bijusi reta ģenētiska saslimšana. Vajadzējis saņemt speciālista padomu un arī veikt radioloģisku izmeklējumu, lai lemtu par potenciālu cilmes šūnu transplantāciju.
RAKUS Neiroķirurģijas nodaļas vadītājs Kārlis Bicāns stāsta – viņš nesen uz ārzemēm izmeklēties nosūtījis pacientu ar muguras smadzeņu vēzi. Bijis precīzi jānoskaidro, kā gaidāmā operācija varētu ietekmēt kustībām svarīgos smadzeņu traktus. Latvijā to nevarēja izdarīt. Tādos gadījumos Latvijas klīnikā pieņemtais ārstu konsīlija lēmums tiek iesniegts NVD, caur kuru attiecīgais izmeklējums tiek apmaksāts ārzemēs. Tādu gadījumu nav daudz, un tie drīzāk uzskatāmi par izņēmumiem. To atzīst gan ārsti, gan arī NVD. Ar speciāli izdotu S2 veidlapu uz diagnostiskām konsultācijām ārpus Latvijas pērn ir devies tikai viens pacients, kuram bijusi reta ģenētiska saslimšana. Vajadzējis saņemt speciālista padomu un arī veikt radioloģisku izmeklējumu, lai lemtu par potenciālu cilmes šūnu transplantāciju.
Austrumu slimnīcas Neiroķirurģijas nodaļas vadītājs Kārlis Bicāns nesen nosūtījis uz ārzemēm izmeklēties pacientu ar muguras smadzeņu vēzi. Bijis precīzi jānoskaidro, kā gaidāmā operācija varētu ietekmēt kustībām svarīgos smadzeņu traktus. Latvijā to nevarēja izdarīt.
Tomēr RAKUS ķirurgs onkologs Guntis Ancāns norāda, ka valsts apmaksāto izmeklējumu sarakstā nav, piemēram, molekulārā diagnostika. Bet tā reizēm ir ļoti izšķirīga laba ārstēšanas rezultāta sasniegšanai. Onkoloģijas centrā mēdzot būt pacienti, kuru turpmākās ārstēšanas plānam nepietiek ar to, ka ir noskaidrots – tas ir plakanšūnu vai gredzenšūnu vēzis. Svarīgi zināt, kādas ir ģenētiskās mutācijas, jo atkarībā no tā ir jāpiemeklē atbilstoša ķīmijterapija. Atsevišķos gadījumos šādu diagnostiku apmaksā zāļu ražotāji. Bet ceļš līdz šādam risinājumam esot ļoti garš.
Tuvākā valsts, kur iespējams veikt molekulāro diagnostiku, ir Lietuva
Pat arī tad, ja nauda ir, izmeklējumu nevar veikt Latvijā, jo valsts atbalsta šim pakalpojumam nav, pašu pacientu maksātspēja ir pārāk zema un neviena privāta laboratorija neesot ieinteresēta ar to nodarboties. Tādēļ analīzes sūta uz ārzemēm. Tuvākā valsts, kur to dara, ir Lietuva. Un arī tad atbildes gaidīšana aizņemot aptuveni mēnesi laika papildus nekā tad, ja visu procesu veiktu uz vietas. Ancāna ieskatā, valsts politikai vajadzētu spēt straujāk reaģēt uz nozares globālo progresu. "Reizēm ir tā, ka tad, kad Veselības ministrija un NVD izziņo kaut ko jaunu, – tā jau ir vakardiena. Ar to citur ir nodarbojušies jau labu laiku. Un, kamēr mēs domājām, viņi ir ieviesuši vēl kaut ko labāku. Tikmēr mēs esam investējuši vakardienā. Mēs varbūt neejam atpakaļ. Bet sanāk, ka vairāk tā kā stāvam uz vietas."
© Odita Krenberga, LTV, Dace Eglīte