Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Atalgojums ministrijās augstāks par likuma griestiem un atšķirīgs viena darba veicējiem

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Cepumi vai margarīns ar aļģēm - cik droša ir nanotehnoloģiju pārtika?

Valsts vēlas skolēnus pārvadāt ar sabiedrisko transportu, iebilst pašvaldības un vecāki

Valsts cer reģionos skolēnus pārvadāt ar sabiedrisko transportu; pašvaldības un vecāki iebilst

Laukos, kur samazinās gan iedzīvotāju skaits, gan vietējo skolu skaits, pašlaik ik rītu un pēcpusdienu skolēnus pārvadā pašvaldības autobusi. Atsevišķos posmos skolēnu autobusa maršruts dublē sabiedrisko transportu, un uz naudas neefektīvu tērēšanu norādījusi Saeima. Tāpēc tagad valsts izvērtēs, kur skolēnu pārvadājumus turpmāk varētu nodrošināt tikai sabiedriskais transports. Šādai iecerei iebilst gan pašvaldības, gan bērnu vecāki.

Bērni dzīvo arī tur, kur nav nekāda transporta

Pulkstenis rāda bez desmit minūtēm trīs pēcpusdienā. Codes pamatskolas šoferis Sergejs iekāpj skolēnu autobusā, ierūcina motoru, ieslēdz logu tīrītājus.Sergejs Codes skolā strādā jau vairākus gadus, no kuriem pēdējos ik rītu un pēcpusdienu uz skolu un mājup nogādā bērnus.

"Gan bērnus pazīstu, gan vecākus jau pazīstu. Ir tādi bērni, kuru vecākus vedu kādreiz uz mājām, tagad jau viņu bērni iet skolā," nosaka Sergejs.

Pirmā un līdz šim vienīgā diskusija par iecerētajām izmaiņām, kas faktiski nozīmē, ka bērniem uz skolu turpmāk vajadzētu nokļūt pašiem un ar sabiedrisko transportu, šogad norisinājusies Rundālē. Tur Autotransporta direkcija tikās ar Zemgales novada pašvaldībām. Sarunu mērķis bijis vienoties vai vismaz pārrunāt iespējamos scenārijus, kā novērst sabiedriskā un skolēnu transporta maršrutu dublēšanos.

Secinājums – pārmaiņām iebildušas teju visas uzaicinātās pašvaldības, tajā skaitā Bauska.

"Vienam bērnam ir kaut kādi trīs kilometri līdz tuvākajai pieturai, līdz skolai pieci kilometri, ja iet kājām. Ir tādi, kuri dzīvo un vienalga uz kuru pusi [pietura] - kādi pieci kilometri [jāiet].

Salasās ap 20 tādu, kur vispār nekāda transporta nav," klāsta autobusa vadītājs Sergejs.

Nebūs autobusa, pārvāksies uz dzīvi citur

Sirmajam autobusa vadītājam ir laipnas, brūnas acis un viņš ar prieku uzņem Latvijas Radio korespondenti autobusā, lai varētu ielūkoties vienā no maršrutiem. Šoferis žestikulēdams rāda, kādu apli izbrauksim, kur izlaidīs pirmos bērnus un kur – pēdējos. Par to, kas varētu sagaidīt turpmāk, vīrietis ir informēts. Visticamāk, ja braucienu skaitu nāktos samazināt, nebūtu vairs darba. Pašlaik viņš dienas vidū atrodas mājās, jo bērniem tikmēr notiek mācību stundas. Bet ne par sevi kungs visvairāk satraucoties, drīzāk par bērniem, kurus pazīst gandrīz kā savējos.

"Ja mēs nebraucam, tad es nezinu, kas viņus vedīs. Brauc man piecgadīgi, sešgadīgi bērni... Labi, māsa vai brālis pieskata viņu kādreiz vai nepieskata. Maršruta autobuss ņems tādu uz skolu? Taču neņems," saka Sergejs.

Kad logi tīri un pulkstenis rāda trīs pēcpusdienā, autobuss piebrauc pie skolas, un veras durvis pirmajiem skolēniem. Pāris minūšu laikā 64 vietas lielais autobuss piepildās ar dažāda vecuma bērniem. Visiem piekodina piesprādzēties. Pirmajās krēslu  rindās sēž mazākie, bet autobusa beigās – 8. un 9.klases jaunieši.

Viņu vidū arī Laura, kura apsver iespēju mainīt dzīvesvietu, ne tikai skolu, gadījumā, ja esošā autobusa vietā būtu jāizvēlas sabiedriskais transports.

"Es nezinu. Tad varbūt vispār es pārvāktos kaut kur citur, tālu, tālu prom. Varbūt uz Angliju un tur paliktu. Tāpēc, ka man tur dzīvo māsīca, es domāju, ka varētu pēc 9.klases tur braukt, bet, ja atņem autobusu, tad man nav, kā tikt un es uzreiz pārvācos," atzīst Laura.

Viņai piekrīt arī skolniece Dita, kas saka, ka autobuss aizved līdz pašai mājai, tāpēc nav jāmēro vairāki kilometri pa pašreiz dubļaino ceļu, ziemā pa biezo sniegu, kā arī diennakts tumšajā laikā.

Brauciens sākas pa Rīgas šoseju Bauskas centra virzienā. Bērnus nogādā gan sporta, gan mūzikas skolā. Pēc tam autobuss dodas pa grants ceļu aizvest mājup arī tos, kas dzīvo vistālāk – Bauskas novada Rudzos. Bet tad atpakaļ uz skolu, kur noslēdzas brauciena aplis. Pirms četriem pēcpusdienā mājup dodas nākamie skolēni.

Mainoties pārvadājumiem, būs jāšķērso šoseja

"Tad, kad parādījās šī publikācija mūsu vietējā laikrakstā, man zvanīja vecāki, skolas padomes pārstāvji man zvanīja. Tas viņu uzstādījums bija – kur mēs varam iet, ko mēs varam darīt, lai to visu apstādinātu?" atminas direktore Laila Jurčika.

Skolēnu vecāki vācot arī parakstus gadījumam, ja kādu no pašvaldības reisiem plānotu likvidēt.

Pašlaik viss esot sakārtots, autobusa šoferis turklāt pārvadā arī sagatavošanas klases skolēnus, kuriem vēl nav septiņi gadi un tie nemaz nevarētu braukt sabiedriskajā transportā bez pieaugušā. "Tas ir arī slogs pedagogam, ka viņam tagad katru dienu ir jāzvana – jūsu bērns šodien brauc tikos, šodien tikos. Es nezinu, kurš vispār būs tas, kas tos bērnus pavadīs uz turieni!" norāda Jurčika.

Pašlaik skolēnu autobusu izmantojot vairāk nekā puse no kopumā 145 Codes pamatskolas audzēkņiem. Ja mainītos pārvadājumi, daudzi Codes skolu neizvēlētos.

Tas tādēļ, jo blakus esošās Rīgas šosejas šķērsošanai jāgaida vismaz 10 minūtes. Smagās automašīnas šeit brauc cita pēc citas, turklāt pirms pieturas Bauskas virzienā nav ne luksofora, ne gājēju pārejas.

"Noteikti samazinātos skolēnu skaits, jo pie mums brauc bērni no Bauskas. Loģiski, ja bērnam būs jābrauc ar sabiedrisko transportu, tad vecāki noteikti to neizvēlēsies. Kā jau es minēju, A7 šosejas šķērsošana, tas jau ir izaicinājums pieaugušajam. Nevaru iedomāties, ka mazs pirmklasnieks tagad aizies, pāries pāri ceļam un brauks uz Bausku. Tas ir pirmkārt, skolēnu skaits. Otrkārt, tā ir bērnu drošība. Kāpēc tur ir jājaucas iekšā Autotransporta direkcijai?" pikta ir Jurčika.

Skolēnu pārvadājumus Bauskas novadā sāka organizēt 2010.gadā, pēc tam kad lauku novadus apvienoja ar Bauskas pilsētu. Šo sešu gadu laikā novads nodrošinājis 15 dažādus maršrutus, no kuriem 11 organizē pašvaldība, bet četrus maršrutus iepērk kā ārpakalpojumu. Garākais ceļa posms sasniedz 180 kilometrus, un daudzviet jābrauc arī turp, kur sabiedriskais transports nekursē vai nekad nav kursējis. Tur bērni pašvaldībai būtu jānogādā arī tad, ja maršrutus pa galvenajiem un labajiem ceļiem turpmāk organizētu valsts.

Neloģiskie maršruti

Neapmierināts ir Bauskas novada domes Transporta nodaļas vadītājs Andris Juškevics. "Izraut kaut ko ārā, paņemt no tortes tikai zemenes un putukrējumu? Kādam arī tā rupjmaize ir jāēd," saka Juškevics.

Ieskaitot šoferi Sergeju, Transporta nodaļā strādā kopumā 14 autobusu vadītāju, no kuriem daļai šādu izmaiņu gadījumā, iespējams, darbu nāktos uzteikt. "Nevar jau neko izslēgt. Zaudēs, nezaudēs... Tā ir tikai tāda zīlēšana kafijas biezumos. Ir jāredz tas darbu apjoms, kas ir jāizdara un kas to nodrošinās. Skolēnu autobusi ir iesaistīti pilnīgā novada asinsritē," uzsver Juškevics.

Degvielai un līgumiem ar ārpakalpojuma sniedzēju novads gadā tērējot nepilnus 200 000 eiro. Tās gan nav kopējās izmaksas, kurās būtu jāierēķina vēl šoferu algas un autobusu uzturēšanas izmaksas.

Nevarētu teikt, ka pašvaldībām organizēt pārvadājumus būtu izdevīgi. Iepriekš bērniem piedāvāts transports līdz dzīvesvietai tuvākajai skolai, bet pret to protestējuši vecāki. Iesaistījies arī tiesībsargs, jo ikviens varot izvēlēties sev tīkamāko skolu. Līdz ar to pārvadājumi var būt arī šķietami neērti.

Karti datorā rāda Juškevics.

"Mums ir viena skola šeit, un viena skola ir kaut kur šeit. Šie brauc uz turieni, un tie brauc uz turieni. Līdz ar to mums veidojas tāds neloģisks iekšējais maršruts. Šeit ir SOS ciemats, un tie grib mācīties šajā skolā, nevis Uzvaras skolā, kas ir tepat, nevis Bauskas skolā, bet šeit," rāda kartē Juškevics. Tik un tā Juškevics nezinot nevienu pašvaldību, kas no skolēnu pārvadājumiem būtu gatava atteikties, jo sistēmas sakārtošanā ieguldīts ļoti daudz.

Autotransporta direkcija grib turpināt

Janvārī notikušajā diskusijā Rundālē piedalījies arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks no novadu pašvaldībām, Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Arī viņš piekrīt, ka pašlaik jau sakārtoto sistēmu nevajadzētu izjaukt vai mainīt. "Zemgalē bija šī diskusija, par ko mēs, protams, runājām. Te ir jāskatās laikam viena lieta, ka arī Auces novadā, tāpat kā visā Latvijā, tie bērni dzīvo un viņiem ir jānokļūst izglītības iestādēs. Protams, ka ir vēlme kaut ko darīt no valsts puses šajā ziņā, bet mums sistēma ir sakārtota. Mēs esam sabalansējuši maršrutus, un mums vidējais viena maršruta garums ir ap 40 kilometriem," norāda Kaminskis.

Viņš norāda, ka par skolēnu pārvadājumiem pašvaldība valsts dotācijas nesaņemot. Uz dubultu naudas tērēšanu gan norāda Autotransporta direkcija, kurai esot šī iecere naudu ietaupīt.

"Mums vienkārši liekas, ja šie maršruti vēl dublējas daudzās vietās, tad tā nav efektīva līdzekļu izlietošana ne no valsts puses, ne no pašvaldību puses.

Racionāli būtu šos maršrutus, kur tas ir iespējams, apvienot un integrēt skolēnu pārvadājumus sabiedriskā transporta maršrutos, reisos," atzīmē direkcijas pārstāve Zane Plone.

Sabiedriskais transports reģionos apkalpo vairāk nekā 1100 maršrutu, bet pašvaldību izveidotie alternatīvie maršruti sasniedz nepilnu tūkstoti.

No visiem ceļiem, pēc direkcijas aprēķiniem, daļēji vai pilnībā pārklājoties 85%.

Izmaiņas iniciējuši Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti, atklāj komisijas vadītājs un premjera amata kandidāts Māris Kučinskis (ZZS). Deputāti atbildīgajām Izglītības, Satiksmes un pašvaldību ministrijām uzdevuši izstrādāt kritērijus, cik tuvu mājām skolēns būtu jāpieved un cik ilgs laiks bērnam būtu jāpavada ceļā. Tagad šādu kritēriju neesot, un tāpēc pašvaldības braucot teju katrā sētā arī tad, ja jāpaņem tikai viens skolēns.

Tas esot acīmredzami neizdevīgi, apstiprina arī Plone.

"Būs ceļi, pa kuriem sabiedriskais transports nebrauks. Piemēram, skolēnu autobusi šobrīd iebrauc gandrīz katras mājas pagalmā pēc viena, diviem bērniem," atzīmē Plone.

"Loģiski, ka sabiedriskais transports šādu pakalpojumu nesniegs, jo mums ir jāatceras, ka ar sabiedrisko transportu brauc arī cilvēki, kuri vēlas nokļūt darba vietā, un vēlas nokļūt tur laikus," stāsta Autodirekcijas pārstāve.

Tomēr aprēķinu par to, cik naudas varētu ietaupīt, nevienam neesot. "Summas ir grūti izrēķināt. Vismaz pēc mūsu tādām aplēsēm skatoties, kā darbojas dotācijas summa, kas ir pieci miljoni, ko valsts dotē, noteikti būtu arī pavērtējama īpaši, kas attiecas uz laukiem, reģionos," saka Kučinskis.

Pašvaldību pārziņā var palikt tikai nerentablie lauku ceļi

Tikmēr Kaminskis gan norāda, ka diskusijas par skolēnu pārvadājumiem un valsts iesaisti bijušas aktuālas arī iepriekš, taču tikai šogad uzsāktas reālas sarunas. Izmaiņas esot paredzētas arī tamdēļ, ka dažkārt laukos ar skolēnu autobusiem braucot arī pieaugušie, tādā veidā izvairoties no maksas par biļeti sabiedriskajā transportā.

Sarunās pagaidām iezīmējas, ka valstij interesējot vien tie maršruti, kuros pārvadātāji varētu nopelnīt vairāk. Tādējādi grantētos lauku ceļus ļaujot apkalpot pašām pašvaldībām.

"Jomā, kurā pašvaldības šobrīd ir visu darījušas, centušās un sakārtojušas, nevar būt ultimatīvs uzstādījums. Te var būt tikai un vienīgi risinājums, un nedrīkst būt arī manā uztverē jautājums par to, ka paņem kaut kādus ērtākos vai rentablākos maršrutus nost un tad pārējo atstāt," saka Kaminskis.

"Tas būs vēl trakāk, jo būtībā šie maršruti arī pašvaldībām, viņi jau nav nekāda medusmaize vai viņi jau nav izdevīgie maršruti. Tie ir piespiedu kārtas maršruti, jo šoferis arī, viņš brauc tikai no rīta un pēcpusdienā. Dienas vidus faktiski ir dīkstāve, ja nav manis nosaukto papildu braucienu," viņš skaidro.

Neskaidrību vēl daudz, tāpēc pašlaik būtu pāragri pret to protestēt. Nepieciešamības gadījumā Pašvaldību savienība biedru intereses aizstāvētu. "Tanī brīdī Pašvaldību savienība kopīgo interesi arī aizstāvēs - ja pašvaldības izteiks, ka tas ir izdevīgāk. Šeit ir jāsaprot vēl viena lieta, ka pašvaldības nekad nav skrējušas ar galvu sienā un teikušas, ka mēs to gribam darīt tikai tāpēc, ka mēs to gribam. Šobrīd ir vairāk vai mazāk pārdomāts un izdarīts, un novados visā Latvijā tas ir izdarīts," saka Kaminskis.

Diskusijas ar Latgales, Kurzemes un Vidzemes reģionu pašvaldībām iecerētas šomēnes, un līdz aprīlim atbildīgajām ministrijām jāizstrādā reāli priekšlikumi. Sagaidāms, ka aprīļa beigās plašākas diskusijas par skolēnu pārvadājumiem atkārtoti norisināsies Saeimā. Turklāt deputāti mudina domāt arī par to, kuros gadījumos bērniem uz skolu būtu jādodas kājām un kuros - ar velosipēdu, tādējādi optimizējot transporta tīklu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt