Suverēnās labklājības fondi - Līča valstu zelta atslēga

Stabila un ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme pārticīgajās Līča valstīs ir skaidrojama ar gudru finanšu līdzekļu pārvaldības politiku. Suverēnās labklājības fondi (SLF) ir valsts ieguldījumu instrumenti jeb arī valsts īpašumu fondi, kas pārvalda vietējos un starptautiskos finanšu aktīvus. Investīciju daļas rodas valsts budžeta vai tirdzniecības pārpalikuma rezultātā. Nereti un Līča reģiona kontekstā visbiežāk tie ir ieņēmumi no naftas tirdzniecības.

ĪSUMĀ:

  • Stabila un ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme pārticīgajās Līča valstīs ir skaidrojama ar gudru finanšu līdzekļu pārvaldības politiku.
  • Saistībā ar naftas rezervju apjomiem un naftas cenām Līča valstu fondi ir kļuvuši par vēlamākajiem Kuveitas, Kataras, AAE un Saūda Arābijas ieguldījumu instrumentiem.
  • No kopā 20 vadošajiem SLF Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas (MENA) reģionā septiņi ir bāzēti Apvienotajos Arābu Emirātos.
  • Eiropas Savienībai būtu jāveido maksājumu sistēma, kas atbrīvotu naftas kompānijas un uzņēmumus un atļautu tiešu tirdzniecību ar Irānu. Šis jautājums ir būtisks ne tikai Irānas kontekstā, bet kopumā Eiropas Savienības lemtspējas un autonomijas jautājums.

Suverēnās labklājības fondu darbība tiek datēta jau no 1953. gada, kad preču eksportētājvalstīs, jo īpaši naftas bagātajās valstīs, sāka meklēt veidus, kā ieguldīt savus finanšu līdzekļus ārvalstu valūtas aktīvos. Kamēr fondi sekmīgi darbojās jau vairāk nekā sešdesmit gadu, pēdējo desmit gadu laikā to aktivitāte ir strauji palielinājusies, tādējādi ļaujot tiem kļūt par sistemātiski nozīmīgu investīciju avotu.

Valstis ir izmantojušas SLF kā instrumentus, sākot jau no piecdesmitajiem gadiem, kad, sekojot Norvēģijas, Singapūras un drīz arī Kuveitas piemēram, tās meklēja jaunus veidus, kā izvairīties no valūtas kursu svārstībām.  Mūsdienās SLF ir kļuvuši visai izplatīti, un 2007. gadā AAE un Saūda Arābija pārvaldīja attiecīgi pirmo un trešo lielāko SLF globālā mērogā. Kuveitas fondi tolaik ieņēma sesto vietu pasaulē.

Saistībā ar naftas rezervju apjomiem un naftas cenām Līča valstu fondi ir kļuvuši par vēlamākajiem Kuveitas, Kataras, AAE un Saūda Arābijas ieguldījumu instrumentiem.

Lielākā daļa Līča investīciju, kas tiek virzīti uz ārzemēm, koncentrējas uz diviem mērķiem: aktīvu un nekustamā īpašuma iegādi, pastarpināti arī uz augstas kvalitātes finanšu un rūpniecības uzņēmumu akciju iegādi.

Reģiona ekonomikas galvenais virzītājspēks ir nafta un ieņēmumi no tās tirdzniecības. Tie veido 80-90% no reģiona valstu kopējiem ieņēmumiem. Valstīm, piemēram, Saūda Arābijai, nozīmīgs daudzums resursu, kas tiek izmantots ražošanas nozarē, tiek importēts un lielākā daļa eksporta sastāda jēlnafta.

 

Vadošo lomu visā Tuvo Austrumu reģionā un godpilno trešo vietu pasaulē ieņem ''Abu Dhabi Investment Authority'' (ADIA), kas tika dibināta neilgi pēc Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) neatkarības iegūšanas 1976. gadā.

Fonds darbojas kā viens no pasaules lielākajiem institucionālajiem investoriem, ar misiju uzturēt valsts labklājību un atīstību ilgtermiņā. ADIA investīcijas ir atrodamas pašu AAE publiskajā kapitālā, starptautisko nekustamo īpašumu, infrastruktūras projektu un alternatīvo ieguldījumu tirgos visā pasaulē.

Kā viens no pasaulē lielākajiem suverēnās labklājiības fondiem, ADIA pārvalda vairāk nekā 850 miljonus ASV dolāru Ņujorkas nekustamajos īpašumos – “New York City real estate holdings”, ir daļu turētājs “Marriott International”, “Miami Beach Edition”, “London Edition”, tāpat arī uzņēmuma “Accor Hotel” akciju turētājs.

Pēc Suverēnās labklājības fondu institūta (SWFI) publicētajiem datiem no kopā 20 vadošajiem SLF Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas (MENA) reģionā septiņi ir bāzēti Apvienotajos Arābu Emirātos.

Dubaija ir izveidojusi pasaules līmeņa banku un tūrisma nozares, atvērusi savu nekustamo īpašumu tirgu ārvalstu investoriem. Tāpat arī tā ir kļuvusi par reģiona metropoli bagātākajiem Irānas un Indijas iedzīvotājiem.

Līdztekus tam arī biznesa vide Dubaijā ir strauji attīstījusies un ir pievilcīga dažādām starptautiskām korporācijām. Dubaijā atrodas dažādi informācijas tehnoloģiju uzņēmumi, investīciju bankas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvniecības.

Kuveitas Investīciju pārvalde (“Kuwait Investment Authority”) pārvalda lielu daļu “Daimler-Benz” un “British Petroleum” tostarp arī virkni nekustamo īpašumu Apvienotajā Karalistē, ASV, Eiropā un Ķīnā. 10% no pārvaldes ikgadējā ieņēmuma tiek investēti tā saucamajos “Nākotnes paaudzes fondos”, turklāt aptuveni 60% ik gadu tiek investēti dažādās akcijās.

Viens no SLF primārajiem mērķiem Līča reģionā ir tieši saistīts ar nākotnes paaudžu nodrošināšanu.

Katarā un AAE atšķirības starp emīru privāto bagātību un valsts īpašumiem ir visai neliela, līdz ar to informācija par finanšu līdzekļu pārvaldību ir visai ierobežota. Lai vai kā, Katara sākotnēji starptautisko uzmanību piesaistīja ar paziņojumu par labi zināmā Britu pārtikas preču tirgotāja “Sainsbury Plc” daļu iegādi. Tāpat ir zināms, ka Katara pārvalda ievērojamas akciju daļas Londonas biržā, “Credit Suisse” banku tīklā un ir arī daļu turētāja “Lagardère”, kas ir pasaules līderis satura publicēšanā, ražošanā, apraidē un izplatīšanā.

Līča valstu SLF ir pakļauti nopietnai globālajai kontrolei, jo tiem trūkst operatīvās pārredzamības.

 Jautājumi par šo fondu īpašumtiesībām, pārvaldību un investīciju motīviem daudziem novērotājiem un politikas veidotājiem visā pasaulē ir palikuši salīdzinoši nepieejami. Katram Līča valstu fondam ir savas pazīmes un individuāla stratēģija, kas ir relatīvi unikāla.

Tomēr fondiem ir vairāki visaptveroši mērķi, tostarp ekonomikas un finanšu kapitāla diversifikācija, paaudžu taupīšanas modeļa attīstība, aizsardzība pret svārstīgām enerģētikas cenām un, visbeidzot, pieredzes un zināšanu kapitāla veidošana.

Vai Eiropa varētu radīt alternatīvu SLF?

Šķietami tāli jautājumi, nereti tomēr ir daudz saistošāki, nekā sākumā var izskatīties. ASV lēmums izstāties no Kopīgā visaptverošā rīcības plāna ar Irānu (“Joint Comprehensive Plan of Action”, JCPOA), ir kļuvis par lielu izaicinājumu Eiropas Savienībai (ES) kā politiski, tā arī finansiāli. Līdz ar to arvien vairāk izskan kritika par Eiropas Savienības ciešo monetāro aliansi ar ASV. Līdz ar to aktualizējas arī jautājums, kā mazināt ASV politisko un ekonomisko ietekmi dažādos jautājumos.

Šajā kontekstā izskan viedoklis, ka  ES būtu jāveido neatkarīgi maksājumu kanāli, kas autonomi ļautu veidot attiecības gan ar Irānu, gan citiem pasaules reģioniem.

Lai gan līdz ar ASV valdības lēmumam izstāties no Obamas laikmetā veidotā Kopīgā visaptverošā rīcības plāna ar Irānu, tā būs spiesta saskarties ar vecajām, tomēr vienlaicīgi jaunām ASV sankcijām, pati Irāna, Francija, Vācija un Lielbritānija joprojām ir ieinteresētas darboties JCPOA plāna ietvaros.

Lai nepieļautu situāciju, kur ASV ir iespējas manipulēt uz ES rēķina, Eiropai ir būtiski spēcināt Eiropas autonomiju, izveidojot no ASV neatkarīgus maksājumu kanālus.

Pašreizējais starptautiskais maksājumu modelis ietver darījumu pārvietošanu, izmantojot Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrību, kas  ir plašāk zināma kā SWIFT.  SWIFT ir globāls kooperatīvs, kā arī pasaules vaidošais drošu finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumu sniedzējs.

SWIFT tika dibināts 1973. gadā Briselē, un tajā darbojas divi datu centri - viens ASV un otrs Nīderlandē. Šī gada oktobrī SWIFT vadība viesojās Vašingtonā, kur tikās ar ASV prezidenta Trampa administrācijas amatpersonām ar centieniem pārliecināt ASV saglabāt Irānas piekļuvi starptautiskajai banku sistēmai, jo 2015. gada kodolvienošanās darījuma daļa bija, tieši tāda - Irānai ir dota pieeja SWIFT.

Lai arī pastāv viedoklis, ka SWIFT politizēšana novedīs Eiropu tuvāk Krievijai un Ķīnai, ES būtu jācenšas samazināt ASV finanšu juridisko varu.

Par spīti valdošajam skepticismam Eiropas Savienībai būtu jāveido maksājumu sistēma, kas atbrīvotu naftas kompānijas un uzņēmumus un atļautu tiešu tirdzniecību ar Irānu.

Šis jautājums ir būtisks ne tikai Irānas kontekstā, bet kopumā Eiropas Savienības lemtspējas un autonomijas jautājums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti