«Re:Check» pārbauda: vai «Saskaņa» pēc Krimas aneksijas atbalstīja Eiropas politiku?

Vai Eiroparlamenta deputātam Nilam Ušakovam taisnība, ka pēc Krimas aneksijas viņa pārstāvētā partija “Saskaņa” atbalstīja visas Eiropas politiku – gan piemērot Krievijai sankcijas, gan saglabāt ar to attiecības? To pārbaudīja “Re:Baltica” faktu pārbaudes projekta “Re:Check” žurnālisti.

“Re:Check” pārbauda: vai "Saskaņa" pēc Krimas aneksijas atbalstīja Eiropas politiku; vai tiešām Krievijai ir liels atbalsts arābu valstīs?
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Aprīļa beigās Nils Ušakovs no “Saskaņas” sniedza interviju portālam “Delfi”. Raidījuma vadītāja viņam vairākkārt jautāja, kāpēc partija Krieviju nenosodīja jau 2014. gadā, kad tā pirmoreiz iegāja Ukrainā, kad anektēja Krimu un kad tās karaspēks kopā ar vietējiem separātistiem Donbasā cīnījās pret Ukrainas valsti.

Ušakovs atzina, ka tā bija kļūda, taču skaidroja, ka partija tolaik esot atbalstījusi visas Eiropas politiku. “Toreiz visa Eiropa to uztvēra kā, no vienas puses, iemeslu uzlikt un turpināt uzlikt sankcijas, ko mēs arī darījām un atbalstījām, bet, no otras puses, mēģināt attiecības ar Krieviju saglabāt. Tā bija toreiz Eiropas politika, ko mēs arī atbalstījām,” sacīja Ušakovs.

Vai tiešām “Saskaņa” jeb toreizējais “Saskaņas centrs” atbalstīja visas Eiropas politiku?

“Re:Baltica” faktu pārbaudes projekta “Re:Check” žurnālisti ielūkojāmies ziņu arhīvos.

Piemēram, Latvijas Radio vēstītais 2014. gada 6. martā:
Saeima šodien pēc sešu stundu ilgām debatēm nolēma stingri nosodīt Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Paziņojumā Saeima arī uzsver Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai un Ukrainas Augstākās Radas leģitīmajai varai. Paziņojuma pieņemšanu atbalstīja 65 deputāti, pret balsoja 28 “Saskaņas centra” frakcijas pārstāvji.

Tobrīd prokrieviski bruņoti cilvēki jau bija pārņēmuši savā varā valsts iestādes Krimā. Krievijas Valsts dome bija atbalstījusi militāra spēka izmantošanu Ukrainā.

Tajā pašā dienā Briselē Krievijas rīcību ārkārtas sanāksmē nosodīja Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji. Viņi paziņoja, ka pārtrauc sarunas ar Krieviju par vīzu jautājumiem un piedraudēja ar sankcijām. Kad Krievija Krimu bija anektējusi un tās karaspēks iegāja Austrumukrainā, sankcijas vairākās kārtās arī tika ieviestas.

Sākumā Eiropas Savienība noteica ieceļošanas aizliegumu un iesaldēja vairāku Krievijas amatpersonu līdzekļus, vēlāk apturēja investīcijas anektētajā Krimā un pieņēma ierobežojumus attiecībā uz atsevišķām nozarēm. Krievija savukārt reaģēja ar pretsankcijām, galvenokārt apturot pārtikas preču importu no ES valstīm.

Ušakovs tolaik bija “Saskaņas centra” valdes priekšsēdētājs. Tajā laikā viņš intervijās atteicās vērtēt, vai referendums Krimā bijis leģitīms, un runāja par iespējamo vainu abās pusēs.

Ušakovs tolaik arī atkārtoti iestājās pret sankcijām.

Piemēram, 2014. gada aprīlī intervijā Latvijas Radio 4 Ušakovs stāstīja, ka citu partiju politiķi par tām runājot tikai, lai gūtu popularitāti pirms vēlēšanām:

“Latvijā Eiroparlamenta un Saeimas vēlēšanas, loģiski, ka daudz vieglāk pašlaik runāt par sankcijām pret Krieviju un militārā budžeta palielināšanu un tā tālāk, nekā runāt par ekonomiku un sociālajām lietām. Bet vienkārši nevajag šauras šābrīža partiju intereses stādīt augstāk par valsts interesēm.”

Intervijā “TVnet” Ušakovs toreiz teica:

“Ja mēs Krimas dēļ sabojāsim ekonomiskās saites ar Krieviju, būsim lielākie muļķi Eiropas Savienībā.”

LNT raidījumam “900 sekundes” tā paša gada augustā viņš pauda, ka sankcijas pret Krieviju bija murgaina ideja.

Ušakovs vēlāk arī savā "Facebook" rakstīja, ka valdība pārvilkusi krustu viņa vadītās Rīgas domes sāktajam "Rižskije dvoriki" jeb Latvijas preču tirdzniecības stendu projektam Maskavā.

2018. gadā pirms Saeimas vēlēšanām partija jau pauda, ka atbalstot ES un ASV politiku Ukrainā. Neraugoties uz to, Saeimas deputāts un tagadējais partijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs portāla “Delfi” priekšvēlēšanu debatēs ar Jāni Domburu sacīja šādi:

Jānis Domburs: Sankcijas ir pamatotas?
Jānis Urbanovičs: Sankcijas ir šī procesa neizbēgama fāze, kad tiek ekspluatēts konflikts. Jo lielvaras gāja uz tīšu …
Ir pamatotas vai nav?
Es atvainojos… Saprotiet, es paskaidroju, ka Ukrainas krīze neradās pašā Ukrainā…
Es prasīju: ir pamatotas vai nav sankcijas?
Es teicu, jūs dzirdat, tā ir neizbēgama šī scenārija sastāvdaļa.
Bet jūs neatbildējāt. Tas nav ne jā, ne nē.
Es uzskatu, ka tā ir muļķība.

Tātad Ušakova teiktais, ka viņa partija jau pēc Krievijas ieiešanas Ukrainā 2014. gadā atbalstījusi visas Eiropas politiku, tostarp sankcijas, neatbilst patiesībai.

“Re:Check” lūdza viņam skaidrojumu, kāpēc tā laika nostāju tagad atstāsta šādi. Ušakova palīdze Iveta Sers rakstiski norādīja, ka atbilde būšot, taču deputāta aizņemtības dēļ tikai pēc piecām vai deviņām dienām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt