Valsts policija meklē aizbēgušu likumpārkāpēju
Valsts policija meklē aizbēgušu likumpārkāpēju.
Viņam kriminālprocesā saistībā ar laupīšanu bija piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, bet viņš šodien aizbēga.
Policija meklē 1981. gadā dzimušo Mārtiņu Cesmani, kurš ap pulksten 17.00 izbēga no policijas transportlīdzekļa Sarkandaugavā, Meža prospekta 90 apkārtnē.
Aizbēgušais devies kapu virzienā.
Tā Latvijas Radio informēja Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.
Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecinot, ka vīrietis varētu atrasties Sarkandaugavā, Rīgas centrā vai Pļavniekos.
Policija turpina aizbēgušo meklēt un aicina iedzīvotājus būt vērīgiem – pamanot līdzīga izskata vīrieti, nekavējoties ziņot Valsts policijai pa tālruni 110.
Nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt vīrieti aizturēt pašiem.
Valsts policija vērš uzmanību uz to, ka aizmukšanas brīdī vīrietim bija priekšpusē saslēgtas rokas rokudzelžos.
Rokas aizvien varētu būt saslēgtas.
Aizbēgot vīrietim arī kājās nebija apavu.
Izbēgušā vīrieša augums ir ap 175 centimetriem, mugurā bija tumšas krāsas sporta bikses un tumšas krāsas džemperis.
Rēzeknes mērs atzīst pilsētas finansiālās grūtības
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – izdevumu segšanai šim gadam tai pietrūkst trīs miljonu eiro.
Lai taupītu naudu, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītājiem uzdots gatavot priekšlikumus darbinieku atlaišanai.
Šobrīd pašvaldībā tiek gatavots rīcības plāns finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.
Plāns jāiesniedz Finanšu ministrijā.
Par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs pieļāvis iespēju sākt pašvaldības finanšu stabilizācijas programmu.
Šādā gadījumā varētu notikt plašāka revīzija Rēzeknes vietvarā.
Rēzeknes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, kurš ievēlēts no "Saskaņas", bet šobrīd pārstāv partiju "Kopā Latvijai", beidzot atzinis, ka pilsētai ir finansiālās grūtības.
Tomēr savu vai domes vainu Bartaševičs noliedz.
Viņš apgalvo, ka naudas trūkuma iemesls esot tas, ka samazinājušies pilsētas ieņēmumi no nodokļiem.
Deputāti neko nepareizu neesot nolēmuši.
"Latvijas pasts" ieviesis papildu maksu preses abonēšanai tīmeklī
"Latvijas pasts" šomēnes ieviesis jaunu pakalpojuma maksu – trīs eiro par preses izdevumu abonēšanu pasta vietnē "abone.lv".
Šo lēmumu pastā skaidro ar nepieciešamību uzturēt šo interneta vietni un segt datu glabāšanas izmaksas.
Taču šāda pasta rīcība sadusmojusi reģionālo laikrakstu izdevējus.
Viņi pauž satraukumu par to, ka jaunā nodeva varētu ietekmēt iedzīvotāju vēlmi un spēju abonēt gan reģionālos, gan citus izdevumus.
"Latvijas pasts" pieļauj, ka varētu pārskatīt "abone.lv" izmantošanas maksu, taču pilnībā no tās atteikties neplāno.
Savukārt izmaiņas "Latvijas pasta" tarifos neesot plānotas.
Ukraina pagarina karastāvokli līdz novembra vidum
Ukrainas parlaments šodien vēl par 90 dienām pagarinājis karastāvokli un vispārējo mobilizāciju, kas tika izsludināti pēc Krievijas pilna mēroga uzbrukuma pagājušā gada februārī.
Karastāvoklis un vispārējās mobilizācijas režīms būs spēkā līdz novembra vidum.
Ja karastāvokļa termiņš netiktu pagarināts, tas beigtos 18. augustā.
Karastāvokļa pagarināšana nozīmē, ka nebūs iespējams sarīkot kārtējās parlamenta vēlēšanas, kam būtu jānotiek 29. oktobrī.
Termiņa pagarināšana arī nozīmē, ka apdraudēta ir nākamo prezidenta vēlēšanu rīkošana, kurām būtu jānotiek nākamā gada 31. martā.
Zviedrija valsts struktūrām liek stiprināt spējas novērst terorismu
Zviedrijas valdība šodien likusi 15 valdības iestādēm stiprināt valsts spējas novērst terorismu.
Šādi tā reaģējusi uz drošības situācijas pasliktināšanos pēc protestiem, kuru gaitā apgānīts Korāns.
Premjerministra Ulfa Kristersona paziņojumā teikts, ka dažādas korāna demonstratīvas dedzināšanas riskus Zviedrijai palielinājušas.
Atbilstoši Zviedrijas Drošības dienesta vērtējumam Zviedrija esot kļuvusi par prioritāru mērķi.
Situācija esot ļoti nopietna.
Eiropas Centrālā banka atkal cēlusi procentu likmes
Eiropas Centrālā banka devīto reizi pēc kārtas paaugstinājusi procentu likmes.
Šoreiz kāpums ir par 0,25 procentpunktiem.
Banka paziņoja, ka joprojām uzskata eirozonas inflācijas līmeni par pārāk augstu un apņēmusies panākt, lai tas saruktu līdz 2%.
Jūnijā tas bija 5,5%.
Procentu likmju celšana bremzē kredītu izsniegšanu un inflāciju, kā arī palēnina ekonomisko izaugsmi.
