Influenceris – labākais draugs? Kam Latvijā uzticamies sociālajos medijos?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

40% no "Youtube" lietotājiem jauniešiem uzskata, ka viņu iemīļotie "Youtube" satura veidotāji saprot viņus labāk nekā draugi, liecina kompānijas “Google” veiktais pētījums ASV 2016. gadā. Cik daudz uzticamies slavenībām, ģimenei un interneta vietnēm Latvijā?

Divi no svarīgiem darbības vārdiem, kas saistīti ar medijpratību, ir “ticēt” un “uzticēties” – paļauties, ka lasītā vai dzirdētā informācija būs uzticama, kvalitatīva. Un uzticēšanās medijam, draugu, paziņu viedoklim un interpretācijai. Mūsdienās, kad nereti bravūrīgi vai samiernieciski izskan kategoriskais “nedrīkst uzticēties nevienam”, “neviens nesaka patiesību”, tomēr atrodam avotus, kam vairāk vai mazāk uzticēties.

Dzīvot informācijas vakuumā vai pilnīgā “eskeipismā” no informācijas telpas arī nav tā veselīgākā pozīcija. Jau pirms vairākām desmitgadēm dienaskārtības noteikšanas teorētiķi skaidroja, ka cilvēkiem ir nepieciešams virziens, orientieris šajā strauji mainīgajā un informācijas pārbagātajā pasaulē. Kas patlaban ir svarīgs? Kam pievērst uzmanību? Ko par to domāt? Jo lielāka neskaidrība, jo vairāk ir nepieciešamība pēc kāda orientiera, virziena rādītāja. Tolaik teorētiķi bija pārliecināti, ka dienaskārtību nosaka mediji un politiķu, lielo korporāciju ietekme uz to. Šobrīd potenciālo dienaskārtības noteicēju ir vairāk. Populārāko satura veidotāju internetā sekotāju skaits vairākkārt pārsniedz daža laba tradicionālā medija auditoriju.

Pētījums „Latvijas mediju ekoloģija: Ceturtās industriālās revolūcijas izraisīto pārmaiņu analīze” liecina, ka no 16 līdz 24 gadus veciem jauniešiem teju 60% informāciju par aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē iegūst no sociālajiem medijiem, 84% - no interneta ziņu portāliem. Sava loma ir arī elektroniskajiem medijiem – TV (34%) un radio (28%). Diezgan svarīgi informācijas avoti arī draugi (21% respondentu) un ģimene (23% respondentu). Kas šajos rezultātos ir zīmīgi? No šeit uzskaitītajiem radio un TV, kā arī interneta ziņu portāli (ja vien tie ir īsti, uzticami ziņu portāli) ir vienīgie informācijas avoti, kuros varētu būt ar redakcionālo atbildību veidots saturs. Pārējos – pamatā lietotāju interpretācija par notikušo.

Lai gan raksta ievadā minētie “Google” pētījuma dati ir gandrīz četrus gadus seni un vēsta par jauniešiem Amerikas Savienotajās Valstīs, tie rosina aizdomāties arī par situāciju Latvijā. Rezultāti – 40% no "Youtube" lietotājiem jauniešiem šķiet, ka viņu iemīļotie "Youtube" satura veidotāji saprot viņus labāk nekā draugi – neizbrīna.

"Youtube" zvaigznes otrpus ekrānam var satikt (teju) katru dienu, tās mēdz runāt par jaunietim aktuālām tēmām, nereti aicina komentēt, nobalsot, kādu matu krāsu vai kleitu izvēlēties, iesaistot sekotājus interakcijā, kas atgādina saziņu ar draugiem. Turklāt arvien vairāk ir arī tādu, kas nebaidās izteikties par personīgām problēmām, par kurām daļa jauniešu vairās runāt atklāti, piemēram, mentālā veselība  (trauksme, depresija), attiecības ar vecākiem, seksuālā orientācija u.c. Tomēr

tas, ka 2/5 daļām aptaujāto jauniešu visbiežāk klātienē nekad nesatikti cilvēki šķiet tuvāki nekā draugi, rada arī bažas.

Pat neiedziļinoties tajā, cik (ne)kvalitatīvi protam veidot attiecības ar apkārtējiem reālā vidē, risks ir nekritiska uzticēšanās dažādiem ietekmētājiem. Jau minētajā "Google" pētījumā 6 no 10 jauniešiem apgalvo, ka tic influenceru ieteikumiem. Savukārt Glāzgovas universitātes pētnieki, analizējot 9 populāru Lielbritānijas veselīga dzīvesveida un blogeru aktivitātes, secināja, ka 8 no 9 gadījumiem viņu dotie padomi par fitnesu un uzturu svara zaudēšanai nav uzticami. Viedoklis tiek uzdots par faktu, turklāt piedāvāto ēdienu uzturvērtība neatbilst apzīmējumam “veselīgs”. 

Kam sociālajos medijos ticam Latvijā?

Latvijas mediju ekoloģijas pētījuma aptaujā 149 respondenti bija vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Atbildot uz jautājumu “Cik lielā mērā uzticaties tam, ko sociālajos medijos raksta sabiedrībā pazīstamas personas?” atbildes sadalījās šādi:

  • 9% pilnībā neuzticas,
  • 40% – drīzāk neuzticas,
  • 36% – drīzāk uzticas,
  • 5% – pilnībā uzticas,
  • 11% bija grūti pateikt.  

Rezumējot: apmēram puse neuzticas un apmēram 40% uzticas sabiedrībā pazīstamu personu rakstītajam sociālajos medijos. Vai rezultāti mainās vecākās respondentu grupās? Jā! Vecumgrupā 25–34 gadi ir mazāk tādu, kas pilnībā uzticas (tikai 1%). Interesanti, ka tieši neizlēmīgo / nezinošo skaits pieaug ar katru nākamo vecuma grupu – līdz pat 75% no tiem, kas ietilpst kategorijā “75 gadi un vecāki”. Iespējams, jo mazāka saskare ar sociālajiem medijiem un sabiedrībā pazīstamo cilvēku ierakstiem tajos, jo mazāks informācijas apjoms, kurā balstīties, lai šajā jautājumā ieņemtu kādu pozīciju. Ja skatās dzimumu griezumā, būtiskas atšķirības nav. Taču vairāk nezinošo / neizlēmīgo dzīvo laukos (48%), Rīgā – 36%.

Tiesa gan, arī ģimenes locekļu ieraksti sociālajos medijos nebauda 100% uzticēšanos – ir pat diezgan tālu no tās. Kopumā 45 % aptaujāto uzticas tam, ko ģimenes locekļi raksta sociālajos medijos. Un gandrīz tikpat nav snieguši konkrētu atbildi. Mazliet zemāki, bet līdzīgi ir rādītāji attiecībā uz draugu publicēto.

Vecāku un bērnu attiecības digitālo jautājumu risināšanā 2019. gadā izcēla iniciatīva “Samsung skola nākotnei”. Pētījums norāda uz savstarpējo neuzticēšanos gan no bērnu, gan vecāku puses attiecībā uz aktivitātēm sociālajos medijos. Katrs trešais aptaujātais jaunietis sociālajos medijos reģistrē vairākus profilus ar mērķi slēpt digitālās aktivitātes no saviem vecākiem. Tāpat trešdaļa aptaujāto jauniešu atzinuši, ka caurskata savu vecāku viedtālruņus. Tostarp  pārbauda vecāku sarakstes un sociālo mediju profilus.

Esam iemācīti (ne)ticēt

Nekonkretizējot laika periodu, apgalvojumam “Esam iemācīti izvērtēt informāciju medijos” piekrīt 74% respondentu. Savukārt apgalvojumam “Esam pieradināti ticēt visam, kas publiskots medijos” – 17%. Interesanti, ka procentuāli mazāk (65–68%) to, kas norāda, ka “esam iemācīti izvērtēt informāciju medijos”, ir vecuma grupā ar dzimšanas gadiem 1985. – 2004. Tātad, šie respondenti nav dzīvojuši padomju režīmā vai jau perestroikas gaisotnē pavadījuši tikai pirmos bērnības gadus. Savukārt no tiem, kam lielāka dzīves daļa aizvadīta padomju periodā, uzskatu par iemācīšanos izvērtēt informāciju ir pauduši vairāk aptaujāto (73–80 %). Šobrīd varam vien minēt, vai to kādā veidā ir ietekmējuši padomju laikā apgūtie mediju lietošanas principi, atsijājot propagandu un lasot “starp rindām”. Izteikti vērojams, ka atbildi “esam pieradināti ticēt visam, kas publiskots medijos”, vairāk ir izvēlējušies jaunāki cilvēki (28–29% vecumā 16–34), iepretim 10% no tiem, kuriem ir 55–64 gadi. Rezultātos nav būtiskas atšķirības apdzīvotās vietas un dzimuma griezumā.

Kritiskāku informācijas izvērtēšanu, iespējams, ir veicinājusi katra paša pieredze, saskaroties ar ko maldinošu mūsdienās. Apgalvojumam “tagad, lietojot medijus, pievēršu uzmanību medija satura ticamībai, nekā to darīju pirms 10 gadiem” piekrīt vairāk nekā puse respondentu (56%). Gandrīz tikpat (57%) rūpīgāk nekā pirms 10 gadiem izvērtē interneta vietņu nosaukumus un/vai to saturu. Ja aplūkotu tikai respondentus vecumā no 16 līdz 64 gadiem, rādītājs būtu vēl augstāks – vidēji 71% norāda uz savu prasmju pilnveidi. Iespējams, tā ir zīme, ka

pamazām pielāgojamies digitālā laikmeta noteikumiem un apzināmies, ka balanss ir pa vidu starp abām galējībām – neticēt nekam vai nekritiski uzticēties jebkam.

KONTEKSTS:

Pētījuma rezultāti tika iegūti reprezentatīvā Latvijas iedzīvotāju aptaujā no 2019. gada 12. augusta līdz 1. oktobrim, kopumā ar datorizēto telefoninterviju starpniecību aptaujājot 1427 respondentus – Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus.

Pētījums rāda, ka ir pieaugusi Latvijas iedzīvotāju pārliecinātība atpazīt uzticamu informāciju no manipulatīvas un safabricētas, tomēr joprojām par savām prasmēm informācijas izvērtēšanā jūtas droši tikai apmēram puse Latvijas iedzīvotāju.

 

*LZP projekts „Latvijas mediju ekoloģija: Ceturtās industriālās revolūcijas izraisīto pārmaiņu analīze” Nr. lzp-2018/2-0260 tiek īstenots Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta ietvaros.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti