Uzlabojušies daži Latvijas iedzīvotāju medijpratības rādītāji

Ir pieaugusi Latvijas iedzīvotāju pārliecinātība atpazīt uzticamu informāciju no manipulatīvas un safabricētas, tomēr joprojām par savām prasmēm informācijas izvērtēšanā jūtas droši tikai apmēram puse Latvijas iedzīvotāju.

Kopš 2017. gada vasarā pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas veiktā Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījuma ir pagājuši divarpus gadi. Šajā laikā valsts iestādes, starptautiskās orgnizācijas, nevalstiskais sektors, augstskolas un paši mediji ir īstenojuši virkni medijpratību attīstošu aktivitāšu. Lai gan ir skaidrs, ka tas nav īsās distances skrējiens, bet maratons, ar nepacietību gaidīju nākamo medijpratības pētījumu, lai redzētu, vai rādītājos ir kas mainījies. Šāda iespēja radās 2019. gada rudenī Latvijas Zinātnes padomes projekta „Latvijas mediju ekoloģija: Ceturtās industriālās revolūcijas izraisīto pārmaiņu analīze” ietvaros. Vairāk nekā 1400 respondentiem ar pētījumu aģentūras “Latvijas fakti” starpniecību jautājām, vai viņiem ir viegli atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas (safabricētas, maldinošas). No šodienas raugoties, jautājums varbūt nav izcils. Taču tā vērtība ir tajā, ka tas atkārto 2017. gada pētījuma jautājumu un ļauj salīdzināt rezultātus.

2017. gada pētījumā atbilžu variantu “Es parasti spēju atpazīt, kura informācija medijos ir uzticama un kura tendencioza vai safabricēta” izvēlējās 40% respondentu. Šogad – 51%.

Tāpat būtiskas izmaiņas notikušas attiecībā uz atbilžu variantu “es neesmu par to domājis”. 2017. gadā to bija izvēlējušies 27% respondentu. Šogad – tikai 9% aptaujāto. Lai gan joprojām gandrīz viena desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju par šo tēmu nav aizdomājušies, tikai puse jūtas pārliecināti informācijas izvērtēšanā (turklāt tas ir tikai pašvērtējums), tomēr ir vairākas labas ziņas. Rezultāti liecina, ka medijpratības jautājuma regulāra atrašanās mediju un sabiedrības dienaskārtībā, semināri, diskusijas un kampaņas iedzīvotāju izglītošanai, kā arī dzīves situācijas, kurās cilvēki paši ir saskārušies ar reāliem dezinformācijas piemēriem,

ir izglītojuši un stiprinājuši pārliecību par savām prasmēm atšķirt uzticamu informāciju no neuzticamas, kā arī ievērojami mazinājusi to sabiedrības daļu, kas par šo jautājumu nav aizdomājusies.

Ja uz rezultātiem palūkojas respondentu vecuma griezumā, lielāka pārliecinātība par savu medijpratību ir gados jaunākajai respondentu daļai. Vecuma grupās 16-20 un 21-31 gadi vairāk nekā puse (61%) ir pārliecināti, ka spēj izvērtēt informāciju. Šajās grupās arī tikai 4% ir norādījuši, kad nekad par to nav domājuši. Iespējams, sava nozīme ir bijusi izglītojošajām aktivitātēm. Taču nevar arī izslēgt skaidrojumu par jauniešu augstāku pārliecinātību jauno mediju lietojumā vai nekritisku savu prasmju vērtējumu, kas atklātos, ja būtu praktisks uzdevums atzīmēt uzticamus sižetus un publikācijas un svītrot tādas, kas nav veidotas pēc augstiem žurnālistikas standartiem.

Respondentu atbildes iezīmē arī darāmos darbus. Šogad tāpat kā 2017. gada pētījumā 11% respondentu ir norādījuši, ka viņiem pietrūkst zināšanu informācijas izvērtēšanā. Salīdzinot respondentu atbildes Latvijas reģionos,

Latgales iedzīvotāji vairāk ir norādījuši uz savām nepietiekamajām zināšanām, kā arī atzinuši, ka nav par šo tēmu domājuši.

Ir aktīvi jāturpina medijpratībā izglītojoši pasākumi, turklāt tie mērķtiecīgi jāadresē konkrētām sabiedrības grupām. Jau patlaban daļa medijpratības aktivitāšu tiek rīkotas Latgalē (piemēram, pedagogu, jauniešu mācības), tomēr tas nav pietiekami un neaptver visas iedzīvotāju grupas.  It īpaši, ņemot vērā arī atšķirīgo mediju patēriņu pierobežā.

Būtiskas atšķirības redzamas, arī analizējot atbildes pēc respondentu izglītības līmeņa. Atbilžu variantu “Es parasti spēju atpazīt, kura informācija medijos ir uzticama un kura tendencioza vai safabricēta” ir atzīmējuši 56% respondentu ar augstāko izglītību un tikai 37% no respondentiem, kuriem ir pamatskolas vai nepabeigta vidējā izglītība. Ar kādiem izglītojošiem pasākumiem sasniegt šo sabiedrības daļu?

Pētījuma rezultātu analīze par Latvijas iedzīvotāju medijpratību tiks turpināta. Pētījuma rezultāti tika iegūti reprezentatīvā Latvijas iedzīvotāju aptaujā no šā gada 12. augusta līdz 1. oktobrim, kopumā ar datorizēto telefoninterviju starpniecību aptaujājot 1427 respondentus – Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus.

*LZP projekts „Latvijas mediju ekoloģija: Ceturtās industriālās revolūcijas izraisīto pārmaiņu analīze” Nr. lzp-2018/2-0260 tiek īstenots Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta ietvaros. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Medijpratība
Ziņas
Jaunākie
Interesanti