Vai tu spēj atšķirt ziņas no reklāmām, vai atšķirt tendenciozu saturu no uzticama? Pārliecinies par sevi, aizpildot LSM un medijpratības iniciatīvas "Pilna doma" testus.
Pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā “Re:Check” pētīja uzņēmumu, kas pelna miljonus, ar melīgām reklāmām pārdodot cilvēkiem pretsāpju līdzekļus un nekam nederīgus apavu ieliktņus.
“Inovatīvais latviešu atklājums – noņem 41 sāpju kaiti. Bez zālēm, bez injekcijām, bez stāvēšanas rindā pie ārstu kabinetiem.”
78 gadus vecais Andris lasa tekstu no kādas interneta lapas ar dīvainu nosaukumu “jumper-go.com”. Uz šo un citām vietnēm aizved “Facebook” tīklā izvietotās reklāmas. Tajās kritizēti ārsti, kuru izrakstītie medikamenti esot dārga inde. Andris tagad atzīst, ka iekrita – nopirka gan apavu ieliktņus, gan krēmu locītavām, gan pretsāpju kapsulas. Viens pirkums – 39 eiro, turklāt ar 50% atlaidi.
“Efekts absolūti nekāds. Absolūti nekāds,” atzina Andris.
Sapratis, ka nauda izmesta vējā un ieliktņi patiesībā spiež, nevis palīdz, Andris sāka pārbaudi. Meklēja, kas ir reklāmās redzamie speciālisti, kas šos produktus slavē. Viena no viņiem – kāda Dzintra Leja. Reklāmā teikts, ka viņa ir ārste, kardioloģe, medicīnas zinātņu doktore, Rīgas Stradiņa universitātes rektore un galvenā redaktore vairākos medicīnas žurnālos.
“Vispirms es paskatījos, kas Stradiņa universitātē ir rektors, tur ir vīrietis rektors. Kādi ir bijušie rektori? Tāda Dzintra Leja nav rektoros strādājusi – pirmais jau aizdomīgi liekās. Pēc tam es piezvanīju uz vienu no šiem žurnāliem, vai viņa ir redaktore, vai jūs ziniet tādu. Tādu mēs nezinām? Nu tad ir skaidrs!”
“Re:Baltica” devās palīgā Andrim. Kādā līdzīgā itāļu interneta lapā šī Dzintra Leja saukta par profesori Džiordanu Bevilaku.
Tātad lapas autori jeb uzņēmums, kas šos medicīnas produktus pārdod, bildes ņēmuši no interneta un speciālistus vienkārši izdomājuši.
Sazināties ar šiem krāpniekiem nav iespējams. Interneta lapās nav ne firmas nosaukuma, ne kontaktinformācijas. Tikai uz Andra nopirktā krēma tūbiņas rakstīts, ka tas ražots pēc firmas “Shopping Service” pasūtījuma.
“Lursoft” dati liecina – firma pieder Krievijas pilsonim Aleksandram Kazačkovam. Tā izplata arī citas it kā medicīniska rakstura preces. Uzņēmumam klientu netrūkst – 2017. gadā tā apgrozījums bija 12 miljoni eiro, bet vēl gadu iepriekš – pat 23 miljoni eiro.
“Re:Baltica” devās uz firmas adresi Rīgā, kur gan apgalvoja, ka “Shopping Service” tur neatrodas.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs jau sācis lietu pret firmu “Shopping Service”, jo palīdzību lūguši lietuviešu kolēģi. Ne par pretsāpju līdzekļiem, bet saistībā ar maldinošu reklāmu par kādu kosmētikas līdzekli. Centrā apskatījuši arī uzņēmuma interneta reklāmas Latvijā.
“Pats galvenais, kas jāskatās – tur nav informācijas par tirgotāju. Tas ir pats pirmais, ko var paskatīties, tā ir informācija, kas ir pārdevējs. Tad ir skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā. Un arī šie ļoti skaļie apgalvojumi – ārsti visi ir slikti, kaut ko slēpj, ka tā ir sensācija – ir skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā,” saka centra Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa-Brūklīte.
Viņa šīs interneta vietnes sauc par klasiskām brīnumlīdzekļu lapām, kuras ir aizliegtas: “Visefektīvākais līdzeklis būtu bloķēt mājaslapas, bet diemžēl patlaban šī procedūra ir ļoti sarežģīta. To ir domāts uzlabot, ir domāti grozījumi normatīvajos aktos, tā kā, cerams, ka nākotnē mums izdosies tikt galā labāk ar šāda veida lapām.”
Arī “Re:Baltica” aicina pirms jebkura pirkuma internetā rūpīgi izpētīt:
- Vai vispār ir skaidrs, kam gatavojaties pārskaitīt savu naudu?
- Vai reklāmas nav pārāk neticamas?
- Vai speciālisti, kas sola brīnumus, vispār eksistē?
Bet Andris tagad saka: “Tā kā uz priekšu vairāk šādas lietas nepasūtīšu nekad.”
