Vidzemē entuziasti cenšas izzināt senču audzētās – izzūdošās laukaugu šķirnes

Vidzemes pusē ne tikai zinātnieki un selekcionāri, bet arī entuziasti cenšas izzināt un saglabāt tās augļu un dārzeņu šķirnes, kuras kādreiz audzēja vecvecāki un kas līdz ar intensīvās lauksaimniecības attīstību pamazām izzūd.

Nav savu rāceņu un burkānu

Smiltenes novada Brantu pagasta iedzīvotājs Jānis Puntulis rāda sīpolus un  savāktās sēklas, kuras ieguvis ekspedīcijās sava novada lauku sētās. Viņš to vākšanu ar savu iniciatīvu aizsāka jau pirms gadiem diviem, bet tagad ir arī Vides aizsardzības fonda pilotprojekts par seno kultūraugu paraugu ievākšanu Smiltenes novadā.

"Šobrīd ļoti strauji šis senais ģenētiskais mantojums iet zudumā. Ģimenes sīpolus izspiež vairsīpoliņi, mūsu vecos vasaras un ziemas ķiplokus izspiež ķīniešu ķiploki. Tāpat arī visus pārējos kultūraugus izspiež importa sēklu paciņas.

Mums vairs nav savu rāceņu, savu burkānu un biešu, šādus augus mēs esam zaudējuši.

Tātad  mums tas mērķis ir vākt šos augus vienkopus, ataudzēt un tādā veidā saglabāt nākamajām paaudzēm. Mums ir arī sadarbība ar Salaspils botānisko dārzu. Viņiem savukārt tā interese ir par vēsturiskajām puķēm," atzina Puntulis.

Pēdējais brīdis rīkoties

Šoruden izskanēja arī Priekuļu Agroresursu un ekonomikas institūta zinātnieku aicinājums atsaukties, kuriem dārzos vēl aug senās šķirnes un ar tām padalīties. Vienā no šādām ekspedīcijām Latvijas Radio devās kopā ar institūta selekcionāri Artu Kronbergu.

"Latvijā jau īstenībā ģenētisko resursu saglabāšanas programma darbojas no deviņdesmitajiem gadiem. Ir arī izveidota Latvijas  kultūraugu gēnu banka, kurā glabājas tie paraugi, kurus paspēja savākt kaut kādā laika posmā. Bet ir tā, ka krīze sdēļ, kas  ļoti skarbi skāra arī zinātni, ir apstājusies pilnīgi šo vietējo resursu vākšana. Bet tā ir ļoti nozīmīga lieta, jo ļoti daudzi pamazām pāriet uz intensīvajām šķirnēm, un tās vietējās šķirnes pazūd.

Un īstenībā daudzām lietām ir pēdējais brīdis, kad to visu vākt un glabāt, un līdz ar to mēs mēģinām atjaunot šo aktivitāti," teica Kronberga.

Savāc sīpolus, kaņepes, ķiplokus

Selekcionāru aicinājumam atsaukusies Matīšu pagasta "Liepleju" saimniece Zelma Majore. Viņa stāsta, ka gan kartupeļi, gan sīpoli saimniecībā tiek stādīti tādi paši, kā viņas mammas un vecāsmammas laikā, bet ir arī, kas ir gājis zudībā.

"Es vienmēr atceros, ka mamma audzināja tomātus. Tie auga ārā dārzā, nebija agrāk ne  tādas siltumnīcas, nekas. Tēvs vienmēr lasīja tos tomātus un uzlika uz skapjaugšas, lai gatavojas. Mēs ar māsu atkal mainījām pret zaļiem," teica Majore.

To, ka vecās  šķirnes reizēm ir dāsnākas ar ražu, apliecina  sīpoli, kas "Lieplejās" padevušies gana brangi. Un saimniece līdzi došanai ar tiem sagatavojusi pat veselu kasti.

Aizbraucot ekspedīcijās uz kādu saimniecību pēc viena auga sēklām un parunājot ar saimniekiem, nereti iegūti vēl daudzi citi paraugi.

Un pamazām selekcionāres Kronbergas guvumā krājas ne tikai sīpoli, kaņepes, bet arī ķiploki un te gadu gadiem audzētā kartupeļu šķirne - "vecais zilais".

Problēma arī citviet Eiropā

Ekspedīcijās iegūtais ģenētiskais materiāls būs gan zinātnieku darbam, gan arī saglabāšanai nākotnei.

"Tā daudzveidība, kas ir veikalos, protams, ir ļoti svarīga, bet selekcionāri arvien vairāk ceļ tieši trauksmi, ka īsti vairs nav, no kā šo daudzveidību iegūt," teica Kronberga.

Pēc viņas sacītā - dzirdēts, ka ir selekcijas programmas, kur vairs nav vietējā izejmateriāla un daudzas Eiropas valstis daudzas laukaugu šķirnes jau ir pazaudējušas, attīstoties intensīvajai lauksaimniecībai.

"Tā kā tā ir iespēja, un tā ir mūsu kultūras vērtība, ko mēs varbūt ikdienā nenovērtējam," teica  selekcionāre.

Zinātnieku aicinājums padalīties ar vecmāmiņu un vecvecmāmiņu dārzos audzēto paliek spēkā, lai varētu šīs senās šķirnes iekļaut Latvijas ģenētisko resursu kolekcijās, izpētīt un arī saglabāt nākošajām paaudzēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt