Ieviešot Latvijā obligāto veselības apdrošināšanu, zināms, ka neapdrošinātajiem pienāksies valsts apmaksāta neatliekamā palīdzība poliklīnikās un slimnīcās, kā arī simt procentu apmērā kompensētie medikamenti. Apdrošinātajiem iedzīvotājiem pienāksies arī plānveida pakalpojumi. Visus nepieciešamos pakalpojumus saņems grūtnieces, kā arī onkoloģijas, psihiatrijas pacienti un vēl dažas diagnožu grupas.
Neatliekamās palīdzības apjomu Veselības ministrijas pārstāve Daina Mūrmane-Umbraško vērtē kā plašu: „Tā amplitūda ir diezgan liela, jo kas ir neatliekamā palīdzība, nevaram noteikt ar valsts pārvaldes lēmumu. Mēs nevaram pateikt, ka neatliekamā palīdzība ir tāda, ne savādāka. Vienmēr to izvērtē ārsts, vai tā izvērtējama kā neatliekama palīdzība vai nav. Jāņem vērā ļoti daudz apstākļu, protams, arī katram pacientam ir individuālā veselība, individuāls veselības stāvoklis, individuālas īpatnības, kuras vienam ir kā neatliekama palīdzība un otram nē."
Mūrmane-Umbraško uzsver, ka izvērtējums būs ārsta kompetencē. Ģimenes ārsti gan jau ir bažīgi, kā viņi izvērtēs. Gatavojot neatliekamās palīdzības grozu, Veselības ministrija uzsver, ka daudz kas pārņemts no Lietuvas apdrošināšanas modeļa - faktiski viens pret vienu.
„Negribētos domāt, ka divās līdzās esošās valstīs ārsti citādāk noteiktu neatliekamās palīdzības līmeņus," pēc Mūrmanes-Umbraško teiktā, arī neatliekamās palīdzības grozs Latvijā un Lietuvā varētu būt līdzīgs.
„Piemēram, augsts asinsspiediens, sāpes, augsta temperatūra - ar tādiem simptomiem mums poliklīnikā cilvēki ir jāpieņem arī tad, ja viņi nav apdrošināti," stāsta Viļņas pilsētas Šeškines poliklīnikas vadītāja vietniece Violeta Tiliene par neatliekamās situācijām.
Tiliene dod padomu, ka valstij būtu precīzi jānosaka, kas tieši pacientiem pienāksies, tad nebūs domstarpību un strīdu.
Piemēram, sapratīs, ka viņam tikai izmērīs asinsspiedienu, vai, ja ir slikti ar sirdi - tikai uztaisīs kardiogrammu un citi pakalpojumi netiks sniegti.
„Cilvēki ir cilvēki, viņi cenšas tikt pie ārsta, ja arī nav tādas nepieciešamības. Viņi var nedaudz samelot. Ja būtu ļoti skaidri aprakstīts, piemēram, ar to pašu temperatūru - mājās izmēra, ir 39 grādi, iedzer zāles, un kad atnāk uz poliklīniku - ir 36. It kā vairs nav iemesla, lai viņš saņemtu neatliekamo palīdzību," bet Tiliene arī norāda - savukārt, ja tajā laikā ir gripas epidēmija, tad jāvērtē dziļāk - varbūt tiešām temperatūra ir nodzīta un pacients tad jāpieņem.
Latvijas aplēses vēsta, ka neapdrošināto pacientu varētu būt aptuveni 120 līdz 140 tūkstoši.
Ministrijas pārstāve gan piebilst, ka precīzi zināms skaits nav. Ir arī pieņēmums, ka lielākā daļa šo cilvēku dzīvo un strādā ārvalstīs. Ministrijā arī aicinās šobrīd nelegāli strādājošos iedzīvotājus noformulēt savu statusu - legalizēt darba attiecības vai reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekiem.
Veselības apdrošināšanas pilotprojektu valstī plānots sākt nākamā gada vidū, gada laikā statuss būs jānoskaidro. Oktobra beigās vai novembra sākumā Veselības ministrija veselības apdrošināšanas likumprojektu plāno sūtīt tālākai saskaņošanai uz Ministru kabineta komiteju vai valdību, atkarībā no saskaņošanas ar ministrijām.
