“Man ir svarīgi, lai nākamā koalīcija, kas izveidosies, turpinātu iesākto eiroatlantisko kursu ārpolitikā, tur nekas nedrīkst mainīties. Lai turpinātos ieguldījumi Latvijas valsts drošībā, un runa ir, ka ieguldījumiem aizsardzībā ir jābūt ne mazāk par 2% [no iekšzemes kopprodukta], un tas ir jāturpina realizēt. Un, protams, koalīcijas gatavība veikt sabiedrībai nepieciešamās reformas – izglītībā, veselības un citās jomās,” pauda prezidents.
“Pie izvēlēs es arī vadīšos pēc tiem apstākļiem vai piedāvājuma, kas nāks no partijām, kā viņas redz iespējamo koalīciju. Man ir svarīgi, lai potenciālajiem kandidātiem uz Ministru prezidenta vai ministru amatiem nebūtu problēmu ar pielaides saņemšanu [valsts noslēpumam], jo darbs paredz darbu ar dokumentiem, kur vajadzīga pielaide, un pielaide ir nepieciešama visiem kandidātiem,” uzsvēra Vējonis.
Tāpat viņš norādīja, ka jau pirms Ministru prezidenta kandidāta nominēšanas ir jābūt pārliecībai, ka Saeimā viņam varētu būt vairākuma atbalsts.
KONTEKSTS:
Visvairāk mandātu – 23 – 13.Saeimā ieguva “Saskaņa”, kura paziņoja, ka tai pienākas veidot valdību. Tiesa, neviens no pārējiem sešiem Saeimā iekļuvušajiem spēkiem nav gatavs ar to sadarboties. Tāpēc “KPV LV”, kura ierindojās otrajā vietā un ieguva 16 deputātu vietas, uzskata, ka valdība jāveido tai kā nākamajam populārākajam spēkam, kurš spējīgs izveidot valdību. Mazāk procentu balsu, bet tikpat daudz deputātu vietu ieguvusī Jaunā konservatīvā partija arī nav atteikusies no iespējas veidot valdību, un abas partijas uzņēmās valdības veidošanas iniciatīvu.
Pirmajā divpusējo sarunu dienā, kad JKP tikās ar “KPV LV” un “Attīstībai/Par!”, kāda kopīga valdības kodola veidošana vēl neiezīmējās. JKP līderis Jānis Bordāns gan atzina, ka “KPV LV” bija vairāk uz sadarbību vērsti nekā “Attīstībai/Par!”, kā arī paziņoja, ka nesadarbosies ar līdzšinējo premjera spēku - Zaļo un Zemnieku savienību.
