Valodas centrs: Mazākumtautību skolās valsts valodu nepietiekamā līmenī zina vidēji 10%–30% skolotāju

Mazākumtautību skolās valsts valodu nepietiekamā līmenī zina vidēji 10%–30% skolotāju, pārbaudēs secinājis Valsts valodas centrs. Tomēr situācija izglītības iestādēs ir ļoti atšķirīga – ir skolas, kurās pāreja uz mācībām valsts valodā jau notiek, tikmēr citviet latviešu valodu nezina un karu Ukrainā sauc par specoperāciju.

ĪSUMĀ:

  • Latvijā pakāpeniski pāries uz mācībām tikai valsts valodā.
  • Mazākumtautību skolās satraucas, ka personāls netiks galā ar uzdevumu.
  • Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā uzskata, ka mācības mazākumtautību valodās bija kļūda.
  • Ministrija sola atbalstu skolām.
  • Čebotarenoka mazākumtautību skolās bijusi šokā, cik maz jauniešu Krievijas iebrukumu Ukrainā gatavi nosaukt par karu.
  • Precīzu datu nav, bet Valsts valodas centra dati liecina, ka vidēji mazākumtautību skolās valsts valodu nepietiekamā līmenī zina 10%–30% skolotāju.

Vidēji līdz trešdaļai mazākumtautību skolās pietiekami labi nezina latviešu valodu
00:00 / 08:58
Lejuplādēt

"Protams, runāt latviski bija gandrīz neiespējami, jo neviens mani nesaprata. Un tad es viņiem teicu – vai tiešām jūs nesaprotat? ''Ņet,''" stāstīja bijušās Augstākās padomes deputāte Velta Čebotarenoka.

Pašlaik viņa vada 4. maija deklarācijas klubu un bieži dodas uz skolām runāt par Latvijas vēstures svarīgākajiem pieturpunktiem, piemēram, okupāciju un neatkarības atjaunošanu. Viņas aprakstītais notikums norisinājās kādā mazākumtautību skolā, kurā mācības valsts valodā, visticamāk, notiek vien uz papīra. Čebotarenoka Latvijas Radio atzina, ka šādas skolas joprojām ir. Taču tuvāko gadu laikā valstī plāno situāciju mainīt, ieviešot izglītību tikai valsts valodā.

Kā skolās vērtē mācības valsts valodā?

Mazākumtautību valodā pašlaik pamatizglītības programmu Latvijā apgūst vairāk nekā 45 tūkstoši skolēnu. Tas nozīmē, ka 1.–6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – 80% apmērā. Bet vidusskolā ir jāmācās valsts valodā. Šā gada jūnijā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas rosinājuma valdībā pieņēma lēmumu īstenot pāreju uz mācībām valsts valodā arī pamatizglītības pakāpē. To ieviesīs pakāpeniski, līdzīgi kā jauno saturu – ar 2023. gada 1. septembri tikai valsts valodā mācīsies 1., 4.un 7. klasē, un ar katru mācību gadu pievienosies jaunas klašu grupas, līdz pāreja būs veikta pilnībā.

Mazākumtautību skolās par plānoto pāreju viedoklis ir dažāds. Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins kopumā pāreju atbalsta, taču uzskata, ka to šobrīd plāno veikt nepārdomāti.

"Pabeigt šo pāreju idejiski es atbalstu. Ja tik mazā valstī būs vienota sistēma, tas atvieglos, dos kaut kādas līdzīgas iespējas visur.

Es neuzskatu šo par sliktu lietu. Bet es pilnīgi neatbalstu paņēmienus, ar kuriem grib sasniegt šo pāreju," stāstīja Kļukins.

Viņš skaidroja, ka sistēmā pašlaik trūkst resursu, lai pāreja notiktu veiksmīgi. Proti, trūkst skolotāju, atbalsta personāla un mazākumtautībām piemērotu mācību materiālu. Neskatoties uz to, Rīnūžu vidusskolā pāreju sāks jau septembrī.

"Pirmo klasi mēs jau sen plānojām, bet 7., 8. un, iespējams, 4. klasi arī sāksim latviski, jo no nākamā gada ukraiņu bēgļiem ir atļauts mācīties tikai latviešu valodā. Tāpēc, lai piedāvātu mūsu jau esošajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem iespējas, mēs viņiem arī piedāvāsim šīs programmas," norādīja Kļukins.

Arī Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā pāreju atbalsta. Šajā skolā divās valodās mācās 1.–6.klašu skolēni, bet no 7. klases visi mācās latviski. Direktors Romans Alijevs uzskata, ka mazākumtautību programmu izveide jau sākotnēji nebija laba ideja. Tā veicinājusi skolēnu segregāciju un neveicina krievvalodīgo iekļaušanu sabiedrībā, jo nav noslēpums, ka daudzviet skolēni valsts valodu augstā līmenī tā arī neiemācās.

"Lielākā problēma te ir skolēni, kuriem nav pieredzes. Viņiem neveidojas pieredze izmantot latviešu valodu.

Tā ir vislielākā problēma. Skolēni nav vainīgi. Viņi ir pedagogu neizdarības, pedagogu nekvalitatīva darba upuri un ķīlnieki. Viņiem citu pedagogu nav. Un skolēni reti kad var izvēlēties citu skolotāju, – tikai mainot skolu un tā tālāk. Un to arī mēs redzam, kuras skolas ir vairāk pieprasītas, kuras ir mazāk pieprasītas. Un vajag vaicāt vecākiem, kāpēc viņi tā dara, kāpēc viņi tā izvēlējās. Visiem bērniem ir jānodrošina vienādas iespējas un tiesības uz kvalitatīvu izglītību," sacīja Alijevs.

Viņš norādīja uz dažādām nepilnībām, kas liedz mazākumtautību skolu bērniem apgūt valsts valodu – pirmām kārtām tie ir pedagogi ar vājām valodas zināšanām. Pēc Alijeva aplēsēm, problēmas varētu būt pusei mazākumtautību pedagogu. Turklāt daudzās skolās joprojām izmanto mācību materiālus, kas no latviešu valodas tulkoti krievu valodā. Arī tas, viņaprāt, nav pieņemami.

Taisnība, ka daļai pedagogu Latvijā ir problēmas ar valsts valodas zināšanām. Līdz ar to – mācīt priekšmetu latviski ir teju neiespējami. Tas zināms arī Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministre Anitas Muižniece ("Konservatīvie") 26. maijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja:

"Es nevaru atbildēt, kāpēc 30 gadu laikā, kad pedagogiem ir prasība zināt valsts valodu, viņi joprojām to nezina vai izvēlas nelietot. Es vienkārši uz šo [jautājumu] nespēju atbildēt. Bet taisnība ir, ka ir zināmas grūtības patiešām. Tāpēc mums nākamais mācību gads ir pārejas periods vai nogaidīšanas gads, kad no mūsu puses tiks nodrošinātas vēl papildus tam, ko mēs jau katru gadu piedāvājam, apmācības mazākumtautību skolotājiem latviešu valodas apguvei."

Valsts valodu nepietiekamā līmenī zina 10%30% skolotāju

Patiesais problēmas apmērs zināms nav. Taču skolās notiek pārbaudes gan kontroles programmas ietvaros, gan balstoties uz personu vai institūciju iesniegumiem. Tās veic Valsts valodas centrs.

Centrā skaidroja, ka situācija izglītības iestādēs atšķiras. Lielākoties tas esot atkarīgs no izglītības iestādes vadītāja. Tomēr dati rāda, ka vidēji mazākumtautību skolās 10%–30% skolotāju nelieto valsts valodu nepieciešamajā apjomā. Šādos gadījumos centrs piemēro administratīvo sodu – brīdinājumu vai naudas sodu vidēji 35–150 eiro apmērā. Diemžēl tas situāciju nerisina. Vēl jo vairāk – runa nav tikai par valodas prasmi, bet par lojalitāti Latvijas valstij un izpratni par demokrātiju.

To apstiprināja arī 4.maija deklarācijas kluba vadītāja Čebotarenoka:

"Tātad ir stunda. Mans jautājums, protams, ir par to, ko viņi zina par padomju laikiem. Un jautājums jebkurā skolā ir: "Vai tas ir karš Ukrainā? Vai jūs man piekrītat? Ja piekrītat, paceliet rokas." Kopumā no divām klasēm 60 bērni – kādi četri vienā klasē pacēla rokas un kādi divi otrā. Man tas bija liels šoks. Tie bērni vairs nebija bērni – 16–18 gadi. Un stundas beigās, kad es teicu "Slava Ukrainai!", bija ne pārāk atbalstoša situācija. Pienāca skolotāja un teica: "Ziniet, Čebotarenokas kundze, viņi bija ļoti samulsuši, uztraukušies, nespēja jums atbildēt, jo jūs bijāt uzbrūkoša.

Uzbrūkoši ir "Slava Ukrainai"? Domāju, ka tomēr nē."

Savukārt kādā citā Rīgas skolā pēc kara sākuma, kad pedagogi sāka stāstīt, ka Ukrainā notiek karš, nevis specoperācija, vairāki skolēni esot pārgājuši uz citām skolām. Tādi gadījumi bija arī Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā.

Čebotarenoka stāstīja: "Es domāju, ka te ir pirmais uzdevums pārbaudīt, kuras ir tās skolas, kuras viņi izvēlējās par labu esam. Jo tas vien liecina par to, ka kaut kur tas, acīmredzot, nav karš."

Tātad turpmākie gadi daļā mazākumtautību skolu būs sarežģīti – skolotājiem ne tikai jāiemācās latviešu valoda, bet arī jākļūst lojāliem Latvijas valstij. Tas, visticamāk, nozīmē to, ka daļa vecākās paaudzes skolotāju darbu varētu pamest. Par to uztraucas Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins, jo uzskata, ka šie pedagogi vairs valodas prasmes neuzlabos.

Tikmēr Klasiskās ģimnāzijas vadītājs Romans Alijevs prāto, ka, straujāk veicot skolu tīkla optimizāciju, izdosies nodrošināt skolotājus arī tad, ja daļa aizies. Abās mazākumtautību skolās uzsver, ka Izglītības un zinātnes ministrijai jāsniedz lielāks atbalsts pārejas periodā, pirmkārt, atbalsta personālam, kurš palīdzētu skolēniem ar vājākām valodas zināšanām tās ātrāk apgūt. Par to pašlaik diskutē arī Saeimā. Ministrijā sola arī pieredzes apmaiņas pasākumus un pielāgotus mācību līdzekļus.

"Mēs varam uzrakstīt jebkādus likumus, mēs varam uz papīra uzrakstīt termiņus, procesus un tā tālāk. Bet, ja vecākiem nebūs atbildes, kāpēc tas ir svarīgi, ja vecākam nebūs skaidrs, ka tas viņam ir ieguvums un arī skolas direktors nenostāsies šajā frontē, ka tas ir jūsu bērna labākajās interesēs, – tikmēr būs sašķeltība. Tā ka tas arī būs vēl viens no jautājumiem, pie kuriem nākamajā gadā mēs esam plānojuši ļoti intensīvi strādāt," teica ministre Muižniece.

Pāreju pilnībā plāno pabeigt 2025./2026. mācību gadā, kad latviešu valodā mācīsies visas divpadsmit klases vispārējā izglītībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt