Vairāku baznīcu pārstāvji un kultūras darbinieki pauž atbalstu Stambulas konvencijas ratificēšanai

Vairāku baznīcu un draudžu pārstāvji, kā arī kultūras darbinieki publiskā vēstulē pauž atbalstu Stambulas konvencijas ratificēšanai, aģentūru LETA informēja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) pārstāvis Rinalds Gulbis.

Vēstuli parakstījuši kopumā 55 cilvēki, tostarp LELBĀL pārstāvji, daļa Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes un Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēku, Sv. Pestītāja anglikāņu draudzes mācītāja Jāna Jēruma-Grīnberga, aktrise un režisore Rēzija Kalniņa, rakstniece Nora Ikstena, Rīgas Reformātu-brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Juris Cālītis, māksliniece Inta Sarkane, izdevniecības "Musica Baltica" vadītāja Solvita Sējāne un citi.

Vēstulē paustas bažas par četru Latvijas baznīcu vadītāju - Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Romas katoļu baznīcas, Latvijas Pareizticīgās baznīcas un Latvijas Baptistu draudžu savienības - pausto viedokli, ka pievienošanās Stambulas konvencijai slēpj draudus Latvijas sabiedrībai, jo tā uzspiestu Latvijai nevēlamu dzimumu ideoloģijā balstītu sabiedrības pārveidošanas plānu.

"Cienot mūsu baznīcas un arī to vadītājus, uzskatām, ka ir nepieciešams atgādināt, ka viņu izteiktais viedoklis ir tikai viens no baznīcai piederošo un reliģiju praktizējošo cilvēku viedokļiem.

Aizstāvot demokrātiju Latvijas sabiedrībā un arī tās reliģiskajā vidē, atgādinām, ka pastāv cita kristīga izpratne par Stambulas konvencijas nozīmi,

saskaņā ar kuru konvencija, kas veidota, lai aizsargātu sievietes, bērnus un arī vīriešus, kas cieš no vardarbības, atbilst kristīgo vērtību un pārliecības pamatprincipam, proti, iestāšanos par tiem, kas cieš," teikts vēstulē.

Vēstules autori pauž arī bažas par politiskā viedokļa un rīcības veidošanās kvalitāti šajā jautājumā. "Vismaz publiski atspoguļotajā politiskā viedokļa veidošanās procesā ir redzama tendenciozitāte un vienkāršošana, kā arī kritiska izvērtējuma trūkums un balstīšanās nepārbaudītā viedoklī. Piemēram, konvencija nav saistīta ar jautājumu par viendzimuma partnerību atzīšanu. Viena no pirmajām valstīm, kas parakstīja un ratificēja Stambulas konvenciju, ir Turcija, kur tomēr viendzimuma laulības nav atļautas. Tādēļ nav pamata šos jautājumus sasaistīt kopā, kas, iespējams, tiek darīts, lai kāpinātu pretestību konvencijas ratificēšanai," pauž vēstules autori.

KONTEKSTS:

Pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai "Vienotība" atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais. Koalīcija vienojās, ka valdībā turpināsies diskusijas par konvenciju, taču konkrēti termiņi lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā netika nosaukti.

Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar citām ministrijām sagatavojusi likumprojektu, kas paredz, ka Latvija ratificē šo konvenciju. Latvija to parakstīja 2016.gada 18.maijā. Likumprojekts saskaņots ar visām ministrijām, izņemot Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) vadīto Tieslietu ministriju.

LM uzsvērusi, ka sabiedrība tiek maldināta par konvencijas ietekmi, jo tās tvērums ir stingri ierobežots un skar tikai vardarbības novēršanas aspektus.

Savukārt Ārlietu ministrija norādījusi, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir atbildība nekavēt Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu. Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja ministrijā, starptautiskos līgumus, kam pievienojas arī ES, ir ierasta prakse ratificēt pēc tam, kad tas izdarīts ES dalībvalstu nacionālajos parlamentos, tomēr ir iespējama arī situācija, ka ES Padome konvenciju ratificē pirms Latvijas.

Šī jautājuma skaidrošanā aktīvi piedalās arī biedrība "Centrs Marta", kura ir nevalstiska organizācija, kas Latvijā darbojas gandrīz 20 gadus, lai veicinātu sieviešu cilvēktiesību ievērošanu, kā arī sniedz palīdzību no vardarbības cietušām sievietēm.

Biedrība uzver, ka nevienai personai vai organizācijai, kas aktīvi iestājas pret konvencijas ratificēšanu, nav praktiskās pieredzes palīdzības sniegšanā no vardarbības cietušām personām, līdz ar to viņu kompetence vardarbības mazināšanas jomā un izpratne par to, kādas ir vardarbībā cietušās personas vajadzības, jāvērtē ļoti kritiski. Turklāt "Centrs Marta" uzskata, ka sekulārā valstī, kāda ir Latvija, nav pieņemami juridisko argumentāciju balstīt uz baznīcas vai reliģiskiem priekšrakstiem, kā arī nav pamatots secinājums par konvencijas it kā neatbilstību Satversmei. Pēc biedrības paustā, šādu secinājumu ir izteikusi persona, kurai nav zināšanu un izpratnes par konstitucionālajām tiesībām.

Neratificēt Stambulas konvenciju Saeimā pārstāvētās partijas mudinājis Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš sola arī turpmāk parlamentā lobēt šādu baznīcas viedokli. Kā aģentūra LETA noskaidroja Katoļu baznīcā, Stankeviča ieskatā problēma Stambulas konvencijas kontekstā rodas, sākot iedziļināties, kas tiek saprasts ar vārdu "vardarbība". "Piemēram, vai par vardarbību tiešām ir uzskatāma ārsta atteikšanās veikt abortu?" vaicāja arhibīskaps, piebilstot, ka Eiropas Parlaments pērn pieņēma rezolūciju, no kuras šāds skatījums izriet. "Bet palūkosimies uz otru sievieti - ārsti. Vai piespiest viņu pretēji savai reliģiskajai pārliecībai izdarīt abortu, tas ir, nogalināt mazu neaizsargātu dzīvību nav vēl lielāka vardarbība?" pauda Stankevičs.

    Saistītie raksti
    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti