Uz Saeimu virzīs likumprojektu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 3 mēnešiem.

Valdība otrdien atbalstīja iesniegšanai izskatīšanai Saeimā Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, kura mērķis ir palīdzēt bēgļiem no Ukrainas Latvijā, tostarp, lai viņi varētu strādāt un uzturēt sevi. Vienlaikus valdība arī noteica, ka Ukrainas pilsoņiem pirms ieceļošanas nebūs jāuzrāda Covid-19 sertifikāts.

Iekšlietu ministrijā par likumprojektā noteikto informēja, ka Ukrainas iedzīvotāji varēs uz vienu gadu saņemt ilgtermiņa vīzu un tiesības uz nodarbinātību. Vīzu varēs izsniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), Valsts robežsardze un Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs. Vīzu varēs saņemt arī tie Ukrainas pilsoņi, kuriem nebūs visi nepieciešamie dokumenti. PMLP varēs noteikt viena gada termiņu prasībām atbilstošu dokumentu iesniegšanai. Vīza tiks izsniegta, nemaksājot valsts nodevu.

Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbināšanai nebūs nepieciešama darba devēja vakances reģistrēšana Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un netiks attiecināta prasība nodrošināt darba samaksu ne mazāku par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā. Darba devējs būs tiesīgs no NVA saņemt dotāciju vienas minimālās mēneša darba algas apmērā. Likumprojektā paredzēts regulējums tam, lai Ukrainas civiliedzīvotāji varētu strādāt izglītības un ārstniecības jomās.

Ja Ukrainā izsniegtam ceļošanas dokumentam būs beidzies derīguma termiņš, Latvijā tas tiks uzskatāms par derīgu līdz 2023. gada 28. februārim.

Likumprojektā paredzēts, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un pašvaldību civilās aizsardzības komisijas pieņems Ukrainas civiliedzīvotāju pieteikumus par nepieciešamo saņemamo atbalstu un informēs pašvaldības sociālo dienestu par nepieciešamību nodrošināt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Likumprojektā paredzēts arī, ka Latvija līdz 90 dienām nodrošinās Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī pirmās nepieciešamības preces.

Ukrainas iedzīvotājiem būs iespēja saņemt plašu palīdzību gan no Sabiedrības integrācijas fonda, gan no Eiropas Atbalsta fonda. Ukrainas iedzīvotājiem būs pieejami arī visi NVA sniegtie pakalpojumi, kā arī cits atbalsts, ņemot vērā individuālās vajadzības. Ukrainas iedzīvotājiem būs iespēja Latvijas kredītiestādēs atvērt pamatkontu.

Ukrainas iedzīvotājiem likumprojektā noteiktas tādas pašas tiesības kā Latvijas pilsoņiem uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību nodrošinās tā pašvaldība, kurā persona atrodas. Pirmos sešus mēnešus Ukrainas iedzīvotāji varēs saņemt sociālo palīdzību neatkarīgi no viņu materiālās situācijas. 

Turklāt likumprojekts paredz tūlītēju palīdzības sniegšanu personām ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, pēc vajadzības nodrošinot sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā un asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam.

Likums paredz arī nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiesības uz izglītības ieguvi.

Lai Latvijas informatīvajā telpā Ukrainas iedzīvotājiem nodrošinātu objektīvu, ātru un saprotamu informāciju par norisēm pasaulē un Krievijas iebrukumu Ukrainā, likums paredz bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanas tīklā uz laiku iekļaut ārvalsts televīzijas programmas mazākumtautību valodās, no kurām viena ir ukraiņu valoda. Lai nekavētu operatīvu informācijas nodrošināšanu, šīs programmas varēs pārraidīt bez subtitriem.

Likumprojektā ir paredzēta arī atbalsta sniegšanas finansēšanas kārtība. Pasākumus atbalsta sniegšanai primāri paredzēts finansēt no budžeta finansētajām institūcijām iedalītajiem valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem, taču Ministru kabinets pēc pamatota ministriju pieprasījuma var pieņemt lēmumu par finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Finanšu ministram arī paredzētas tiesības veikt apropriācijas izmaiņas, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.

Likumprojekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas Saeimā.

Ministru kabinetā apstiprināja arī grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tie paredz, ka Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem pirms ieceļošanas Latvijā nebūs jāuzrāda Covid-19 sertifikāts par vakcināciju, pārslimošanu vai negatīvu testu.

Viņiem sertifikāts nebūs nepieciešams arī pakalpojumu saņemšanai.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.

Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu. Vēstīts, ka iespējamo Ukrainas bēgļu uzņemšanai Latvijā varētu būt vajadzīgi 34,7 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti