Satversme nosaka, ka valstij katram iedzīvotājam jānodrošina medicīniskās palīdzības minimums. Tiesībsargs Juris Jansons ir pārliecināts, ka vajadzētu sākt ar skaidru atbildi uz jautājumu “kas ietilps minimumā?”.
Tiesībsargs norāda, ka veselības aprūpes sistēmas reforma skar pilnīgi visus Latvijas iedzīvotājus, tāpēc nepieciešams konstruktīvs darbs un komunikācija ar iedzīvotājiem.
“Kārtējo reizi sabiedriskajā telpā tiek izteikti dažādi skaļi paziņojumi par iedzīvotāju izdevumiem, kamēr par ieguvumiem runāts maz vai nav runāts nemaz. Īpaši svarīgi uzsvērt, ka te runa ir par katra iedzīvotāja obligāto iemaksu, ko valsts plāno ieviest,” norāda tiesībsargs.
“Cilvēks grib zināt, pie kāda speciālista, cik ātrā laikā viņš varēs pierakstīties. Un cilvēkam ir tiesības zināt. Par fiksēto vai diferencēto/progresīvo iemaksu var runāt tikai tad, kad mēs zinām, kas ietilpst garantētajā pakalpojumu grozā. [..] Kā paskaidrot iedzīvotājam, ka, ik mēnesi maksājot 20 eiro, būs garantija, ka pēc trim mēnešiem tiks pie ārsta speciālista, ja šobrīd par tiem pašiem 60 eiro pie ārsta par maksu var tikt nedēļas laikā?” norāda tiesībsargs.
Tiesībsargs uzskata, ka politiķi nevar gaidīt sabiedrības sapratni, kur nu vēl runāt par izpratni, ja “cenšas pārdot kaķi maisā”.
Veselības aprūpei ir jāatbilst Satversmē rakstītajam. Tiesībsargam ir bažas, ka naudu no katra iedzīvotāja paņems, bet pakalpojumi joprojām nebūs pieejami. Tādā gadījumā jaunā, gluži tāpat kā šī brīža veselības aprūpes sistēma, darbosies pretēji Satversmē noteiktajam.
Jau ziņots, ka VM pērn augusta beigās izskatīšanai valdībā virzīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Taču diskusijas par veselības apdrošināšanu beidzās ar palikšanu pie esošās sistēmas. Oktobrī valdība deva zaļo gaismu veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelim, ko valsts finansēs bez privāto apdrošinātāju piesaistes, jautājumu par finansējuma avotiem atliekot.
Pie diskusijas par naudas avotu atgriezās šogad aprīlī, spriežot par vērienīgo nodokļu reformu. Taču arī šoreiz par to vienoties nespēja, nodokļu reformu akceptēja ar atrunu, ka naudu veselības aprūpei turpinās meklēt premjera vadītā darba grupa.
Darba grupā tostarp vērtē iespēju ieviest obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu ar vidēji 20 eiro lielu maksājumu mēnesī. Taču bijušas arī diskusijas par to, vai būtu jāievieš konstants vai progresīvs obligātās veselības apdrošināšanas maksājums atkarībā no cilvēku rocības. Tagad politiķi atzīst, ka vienāds maksājums visiem nebūtu labākais variants, un sāk spriest par diferencēto maksājumu atkarībā no ienākumu līmeņa.
