No valdības lēmuma tad arī būs atkarīgs, vai turpmāk iedzīvotājiem būs jāveic papildu iemaksas veselības aprūpei, kā to paredz divi no trim modeļiem.
Piedāvā arī privāto apdrošinātāju iesaisti
Pirmais modelis paredz papildu esošajam nozares budžetam veselības aprūpei novirzīt 1% no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pacientam nepalielinātos nodokļu slogs, nebūtu jāmaksā papildu iemaksas. Šis modelis arī pakāpeniski ļautu novirzīt veselības aprūpei 12 un vairāk procentus no valsts kopējā budžeta, ko iesaka Pasaules Veselības organizācija.
Otrais modelis, ko izstrādāja Latvijas Bankas eksperti, savukārt nozīmē, ka strādājošajiem bez esošā nodokļu sloga jāveic papildu maksājumi valsts vai privātajam apdrošinātājam - sākot no 25 eiro mēnesī.
Savukārt trešais modelis paredz dalītu pakalpojumu grozu – valsts apmaksātu no kopējiem nodokļiem neatliekamo medicīnisko palīdzību. Lai varētu saņemt papildu medicīnas pakalpojumus, iedzīvotājiem būtu jāveic papildu maksājums.
"Šobrīd darba grupa virza visus trīs modeļus un valdība lemj par tiem. Mums bija ļoti aktīva diskusija tieši par to, kā piesaistīt papildu finansējumu. Modeļu galvenā būtība ir [nevis] no kurienes mēs piesaistām naudu, bet kā mēs reorganizējam iekšēji sistēmu. Līdz ar to valdībai būs jālemj, kurš tad ir tas modelis. Jo tas dos, kā mēs tālāk attīstīsimies veselības jomā," teica veselības ministre Anda Čakša.
Veselības ministre Čakša par pirmo modeli
Ministre Čakša jau iepriekš kritiski izteikusies par Latvijas Bankas izstrādāto veselības apdrošinošas modeli, kas paredz papildu maksājumus Latvijas iedzīvotājiem.
Tas nozīmē, ka nevienlīdzība iedzīvotāju vidū tikai palielināsies, iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem šādus maksājumus nevarēs atļauties.
Turklāt iedzīvotāji, kas nevarēs atļauties maksāt iemaksas, ar ielaistām slimībām tiks ārstēti neatliekamā kārtā.
VM kā labāko modeli nosauca pirmo modeli, kur esošajam nozares budžetam veselībai papildus tiktu novirzīts 1% no sociālās apdrošināšanas iemaksām. To arī atbalstīja Veselības nozares stratēģiskā padome.Taču to kritizēja Labklājības ministrija (LM), norādot, ka ieguvums – ap 70 miljoniem – būs neliels, taču šis modelis spēcīgi ietekmēs sociālās apdrošināšanas sistēmu.
"Labklājības ministrija ir konsekventi ir norādījusi, ka esošās sociālās apdrošināšanas likmes ietvaros tas diezin vai ir iespējams bez sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pārskatīšanas," teica LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.
Savukārt Saeimas sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks pēc darba grupas sēdes VM bija vīlies. Viņš norāda, ka veselības ministre vairs stingri neturējās pie iepriekš atbalstītā pirmā modeļa redakcijas.
"Šī diskusija par to, vai ņemt vai neņemt naudu no sociālā nodokļa, protams, ir sāpīga, jo tur daudzas sociālās vajadzības, bet vismaz bija skaidrība, kur to naudu ņemt. Šodien vairs tādas skaidrības attiecībā uz pirmo modeli nav. (..) Visi trīs šie varianti tiks virzīti uz valdību, un tad paliek nežēlīgais variants - veselības maksājums no strādājošo darba algas," teica Ražuks.
VM plāno augusta beigās valdībā iesniegt izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai visus trīs modeļus, taču vēl pirms tam vēl modeļi tiks precizēti.