Pusdiena

Ierobežojums ziedot partijām 30% no gada ienākumiem gūst konceptuālu atbalstu Saeimā

Pusdiena

Pusdiena 25.05.2017

Frakciju vadītāji piesardzīgi par 20 eiro maksājumus par veselības aprūpi mēnesī

Koalīcijas politiķi piesardzīgi par ideju ieviest 20 eiro «veselības nodokli»

Koalīcijas partijas pagaidām piesardzīgi vērtē obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu ar vidēji 20 eiro lielu maksājumu mēnesī visiem strādājošajiem. Šādu priekšlikumu veselības aprūpes finansēšanas modelim trešdien, 24.maijā,  izteica premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Pagaidām gan nav skaidras atbildes, vai pašiem strādājošiem būs jāmaksā par polisi. Taču šāds maksājums veselības aprūpei dotu papildu 200 miljonus eiro gadā.

Partijām gan nav vienprātības, ka veselības aprūpes pakalpojumos varētu būt sasaiste ar nodokļu nomaksu.

Kučinska vadītā darba grupa izteica priekšlikumu par obligāto veselības apdrošināšanu, kas paredz vidēji 20 eiro mēnesī maksājumu visiem strādājošajiem. Pērn līdzīgu ideju izteica Latvijas Bankas eksperti, taču tā nozarē saskārās ar ļoti asu kritiku, un Veselības ministrija to neatbalstīja.

Pērn oktobrī raidījumā “Rīta Panorāma” arī premjers Kučinskis šādu ieceri nosauca par “mazliet bīstamu ilgtermiņā”.

Tagad, kad ideja izskanējusi atkārtoti, priekšlikumu Saeimas frakciju līderi komentē skopi.

Par visu šajā dzīvē ir jāmaksā, nosaka Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, norādot – ikviens saprot, ka veselības aprūpē nauda jāiepludina, cilvēkiem jānodrošina veselības aprūpes pakalpojumi. Taču, jebkuru modeli ieviešot, cilvēkiem ir jābūt nodrošinājumam – kādus bezmaksas pakalpojumus viņi saņems pretī.  

Vai, piemēram, vienu kārtību piemērot nodokļu maksātājiem un citu - nemaksātājiem, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs vēl nevarot spriest. Taču skaidrs esot, ka būs cilvēki, kam 20 eiro būs liels slogs, tāpēc, iespējams, viņi varētu maksāt mazāku summu.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš savukārt gaidot konkrētu piedāvājumu. Vai nodokļu maksātājiem būtu jāmaksā 20 eiro mēnesī par obligātās apdrošināšanas polisi, Bērziņš vēl nevarot komentēt.

“Vienotības” valdes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns tikmēr atzinīgi vērtē progresu naudas avota meklēšanā, tomēr viņš uzskata, ka pagaidām darbs norit haotiski.

“Vienotība” savu vērtējumu varētu sniegt tikai tad, kad būs redzama dziļāka analīze ne tikai par fiksētā maksājuma ieviešanu, bet arī citiem naudas avotiem.

“Jāizpilda tas, ko mēs esam solījuši pacientiem un medicīnas personālam, ka būs palielinājums veselības budžetā. Lai to izdarītu, ir jāredz kopbilde, visi scenāriji, kuri ir iespējami, kā šo mērķi sasniegt,” norāda Smiltēns.

“Iet un mētāt atsevišķas idejas un prasīt, vai jūs piekrītat vai ne - tas ir neproduktīvi un neprofesionāli. Ir jābūt visām idejām uz galda, visām ir jābūt aprēķinātām, pamatotām ar skaitļiem, zaudējumiem un ieguvumiem, un tad mēs varam pieņemt lēmumu, kurš no scenārijiem ir vislabākais,” uzsver Smiltēns.

Nākamajā nedēļā premjera vadītā darba grupa vēlreiz ieceri apspriedīs.

Jau ziņots, ka Veselības ministrija (VM) pērn augusta beigās izskatīšanai valdībā virzīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus.  Pirmais modelis paredzēja papildu esošajam nozares budžetam veselības aprūpei novirzīt vienu procentpunktu no sociālās apdrošināšanas iemaksām jeb 1% no bruto algas. Pacientam nepalielinātos nodokļu slogs, nebūtu jāmaksā papildu iemaksas.  Otrais modelis, ko izstrādāja Latvijas Bankas eksperti, savukārt nozīmēja, ka strādājošajiem bez esošā nodokļu sloga jāveic papildu maksājumi valsts vai privātajam apdrošinātājam - sākot no 25 eiro mēnesī.

Savukārt trešais modelis paredz dalītu pakalpojumu grozu – no kopējiem nodokļiem valsts apmaksātu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Lai varētu saņemt papildu medicīnas pakalpojumus, iedzīvotājiem būtu jāveic papildu maksājums.

Taču diskusijas par veselības apdrošināšanu beidzas ar palikšanu pie esošās sistēmas. Oktobrī valdība deva zaļo gaismu veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelim, ko valsts finansēs bez privāto apdrošinātāju piesaistes, jautājumu par finansējuma avotiem atliekot. 

Pie diskusijas par naudas avotu atgriezās šogad aprīlī, spriežot par vērienīgo nodokļu reformu. Taču arī šoreiz par to vienoties nespēja, nodokļu reformu akceptēja, ar atrunu, ka naudu veselības aprūpei turpinās meklēt premjera vadītā darba grupa.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti