Pēc valdības darba grupas atbildīgie labklājības un veselības ministri atzina, ka konkrēta vienošanās nav panākta, bet izrunātas dažādas idejas.
Ne premjers, ne atbildīgie ministri joprojām nevarēja pateikt, kur rast nepieciešamos miljonus veselības aprūpei. Divu stundu ilgā darba grupas sēde beidzās bez konkrēta redzējuma, un veselības ministre atzīst, ka viņa ar bailēm gaida jūliju, kad mediķi vairs nestrādās virsstundas par krīzes laika likmi. Ir skaidrs vienīgi tas, ka finansējumu centīsies sasaistīt ar nodokļu nomaksu, taču kā – tas vēl nav zināms.
Skaidrs arī, ka esošā budžetā papildu naudu veselībai atrast nevar.
Pēc pirmās veselības nozares finansēšanas modeļa izstrādes darba grupas sēdes premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) vēl nespēja norādīt konkrētus naudas avotus veselības budžetam, sakot, ka pagaidām uzklausīti visu iesaistīto pušu viedokļi.
Kučinskis gan norādīja, ka visi darba grupas locekļi ir vienisprātis par mērķi novirzīt veselības aprūpei 4% no iekšzemes kopprodukta, un turpmākās diskusijas būs par obligātās veselības apdrošināšanas modeli.
“Tika noņemts jautājums, ka būtu kādas ļoti lielas rezerves vai valsts budžetā būtu kaut kur tēriņi, ko varētu pārsviest. Tas kopējais secinājums – ir vajadzīgi papildus iepludināt līdzekļus, un visi partneri tālāk jau vairs nestrādās ar visiem scenārijiem, nedebatēs vairs par naudas noņemšanu pensionāriem vai tādām lietām, bet faktiski modelēs to, kas ir piedāvājums – valsts apdrošināšanas sistēma. Vienojoties, ka ir samaksa, un ko par to valsts var nodrošināt,” sacīja premjers.
Premjers arī atzina, ka nākamajās sēdēs tiks modelēts, “kā tas izskatās”.
Nākamā darba grupas sēde notiks Nacionālajā veselības dienestā, lai uz vietas varētu analizēt, kā pašlaik izlieto veselības aprūpes nozares budžetu un vai tas notiek caurspīdīgi.
Iepriekš premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda, ka finansējums veselības nozarei ir jāatrod esošajā budžeta piedāvājumā.
Tikmēr ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens („Vienotība”) pauda, ka veselības nozari varētu finansēt no iedzīvotāju iemaksām.
Bet finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (Zaļo un Zemnieku savienība) iecere veselības aprūpes finansējumam nepieciešamajiem papildu līdzekļiem novirzīt daļu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jeb 1% no bruto algas "Vienotībai" ir nepieņemama. Labklājības ministrija aplēsa, ka tas 2020.gadā radītu sociālajā budžetā 90 miljonu eiro robu.
Iepriekš koalīcija atteicās no ieceres nodokļu reformas ietvaros novirzīt noteiktu daļu no sociālajām iemaksām veselības aprūpei un premjers šī priekšlikuma iekļaušanu reformas pamatnostādnēs nosauca par kļūdu, tagad Finanšu ministrija atkal piedāvāja apsvērt šo iespēju.
Noteikt finansējuma avotu veselības jomai pieprasīja koalīcijas partija “Vienotība”, pretējā gadījumā tā nebūtu gatava atbalstīt nodokļu reformu. Valdība tomēr panāca vienošanos, ka reformu īstenos, bet veselības aprūpei meklēs naudu.
