Tas paredzētu, ka tiks ieviestas standarta veidlapas visās ES oficiālajās valodās, ko varēs izmantot saistībā ar dzimšanu, miršanu, laulību reģistrētu partnerību juridisko statusu un citus nepieciešamos dokumentus.
Lielākais ietaupījums varētu būt attiecībā uz tulkošanas izmaksām.
ES tiesiskuma komisāre Viviāna Redinga skaidro, ka laikā, kad cilvēki pārvietojas uz citām Eiropas Savienības valstīm un vēlas tur reģistrēt laulību, dzīvi vai uzņēmumu, ir jāpārvar daudzi birokrātiskie šķēršļi. Nacionālās iestādes prasa notariāli apstiprinātus dokumentus. Šī sistēma ir mantojums no laika, kad bija jāpārliecinās, ka citu valstu dokumenti ir ticami. Tagad pienācis laiks pārmaiņām.
„Jau iepriekš esmu sarādījusi, lai savienotu dažādas likumdošanas, lai novērstu apstākļus, kas sarežģī Eiropas savienības pilsoņu brīvu pārvietošanos vai ierobežo uzņēmumus. Šodien ir vēl viens darbs jāpadara: jāatbrīvojas no tīrās birokrātijas, kuras saknes meklējamas dalībvalstīs,” uzsver Redinga.
Jānis Dirveiks, kurš mācījies un strādājis Briselē un Londonā, atzīst, ka līdz šim ar lielu birokrātiju nav saskāries. Viņš gan pieļauj, ka vislielākie dokumenti kalni jākārto tiem ES pilsoņiem, kas vēlas iekārtoties bijušo Padomju Savienības valstu teritorijās. Šeit būtu jādomā, kā atvieglot izglītības dokumentu pielīdzināšanu, kas nepieciešami darba tirgum vai tālākizglītībai.
Šobrīd sistēma ir tāda, ka pilsoņiem, kas pārceļas uz citu dalībvalsti, ir jātērē daudz laika un naudas, lai pierādītu, ka viņu izcelsmes dalībvalsts izsniegtie publiskie dokumenti, piemēram, dzimšanas vai laulības apliecība ir autentiski. Tādēļ Eiropas Komisija ceturtdien ierosinās likvidēt apostilu un vēl vairākas citas neizprotamas administratīvās prasības saistībā ar publisku dokumentu apliecināšanu personām, kas dzīvo un strādā citās dalībvalstīs.
„Mēs joprojām pieprasām no ES dalībvalstīm, piemēram, no Francijas vai Somijas tādus pat dokumentus kā no trešās pasaules valstīm, Botsvānas vai Kazahstānas. Šī ir novecojusi sistēma. Procedūras prasa laiku un maksā naudu. Šodien esam pieņēmuši regulējumu, lai likvidētu nepieciešamību pēc apostila, kuru pieprasām dalībvalstīm. Vairs nebūs nepieciešams notariāli apstiprināts dokuments un kopija vai tulkojums,” bilst Redinga.
Komisija arī ierosina ieviest nesaistošas daudzvalodu standarta veidlapas visās ES oficiālajās valodās, saistībā ar dzimšanu, miršanu, laulību, reģistrētu partnerību un juridisko statusu, un uzņēmējsabiedrības vai cita uzņēmuma Tas jo īpaši palīdzētu ietaupīt tulkošanas izmaksas, Vairāk kā divas trešdaļas ES pilsoņu līdz šim pauduši viedokli, ka jāveicina publisko dokumentu aprite Savienībā. Tomēr Līdzās problēma ir arī starpvalstu iestāžu savstarpēja neuzticība, kur , tāpat kā viltojumu un krāpniecības novēršanā, vēl jāmeklē risinājumi.
