Panorāma

Filma «Ceļā. Svētceļojums Rīga–Aglona»

Panorāma

Panorāma

Pedagogi septembrī varētu rīkot piketu

Skolotāju algas: ja nebūs kompromisa, pedagogi piketēs

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 18. septembrī rīkos piketu, ja neizdosies līdz tam ar valdību vienoties par kompromisu pedagogu algu paaugstināšanas jautājumā.

 ĪSUMĀ:
 

  • Skolotāji prasa celt algu par vienu slodzi no 680 līdz 710 eiro, ko bija plānots darīt jau septembrī.
  • Valdība to gatava izdarīt tikai pēc diviem gadiem.
  • Ja kompromisa nebūs, pedagogi 18.septembrī rīkos piketu.
  • IZM: šobrīd papildu naudu skolotāju algām var novirzīt vien no skolu reformas ietaupītā.

Arodbiedrība pieprasa palielināt pedagogu darba samaksu par vienu slodzi no 680 līdz 710 eiro.  Iepriekš apstiprinātais pedagogu darba samaksas grafiks paredzēja to izdarīt jau no septembra. Nākamgad algu bija paredzēts celt līdz 750 eiro, līdz 2022.gadā alga sasniegtu 900 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Šādu plānu pirms pusotra gada prezentēja izglītības ministrs, norādot, ka naudu ietaupīs no skolu tīkla sakārtošanas un cer izglītības budžetu piesaistīt tautsaimniecības attīstībai.

“Ja neizpildās neviens no šiem “ja”, tad tādā gadījumā šis grafiks ir tik vērts, cik vērts ir tā izlietotais papīrs,” toreiz atzina ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).

Tagad valdība pedagogu algas palielinājumam līdz 710 eiro ir gatava tikai no 2021.gada.

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga skaidroja, ka lēmums par iespēju rīkot piketu pieņemts, lai “tiktu pildīta Izglītības likuma norma, kas nosaka, ka ir jābūt pedagogu darba algas samaksas paaugstināšanas grafikam”.

LIZDA vadītājas Inga Vanaga: Par iespējamo piketuRūdolfs Krieviņš

    Piketa akcija varētu norisināties 18. septembrī Rīgā, piedaloties vismaz 2000 pedagogiem. Vispirms gan plānots atkārtoti runāt ar politiķiem.

    “Partijas pirms 12. Saeimas vēlēšanām (tās, kas ir ievēlētas) pilnīgi visas apņēmās risināt pedagogu darba samaksas jautājumus. Tātad ir šis atgādinājums par likuma normu pildīšanu, par doto solījumu pildīšanu, un lēmums ir, tā kā mēs neesam sadzirdēti iepriekš pārrunu ceļā, vēstuļu un parakstu kampaņu ceļā, tagad iziet ielās,” skaidroja Vanaga.

    “Ja sarunu iznākums būs pozitīvs, tad, protams, neviens ielās neies. Nav tā, ka visa pedagogu saime alktu tagad iet ielās. Tas ir kā tāds galējais līdzeklis, kad tu neesi mierīgā ceļā panācis kompromisus. Grafiku mēs izstrādājām, tiešām balstoties uz ļoti lieliem kompromisiem, tāpēc pirmais solis bija paaugstināt algu no 680 uz 710 eiro. Tas ir par 30, ko mēs saskatījām kā tādu reālāko variantu,” skaidroja Vanaga.

    Protesta akcija varētu būt tikai pikets vai pikets ar gājienu, bet “tā būs piketa forma, un mēs arī uzrunāsim citas organizācijas”, sacīja Vanaga.

    Tikmēr Izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns norādīja, ka paaugstināt pedagogu algu par prasītajiem 30 eiro būs iespējams tikai no 2021. gada.

    Šobrīd pie papildu naudas pedagogi var tikt tad, ja izglītības iestādē izpildīti kritēriji par skolēnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, kā arī pašvaldībām, kas sakārtojušas skolu tīklu.   

    “Cita veida, kā mēs varētu novirzīt finansējumu līdz pedagogam, īsti nav. Bet nu skaidrs, ka tas nav ilgtermiņa sistemātisks risinājums, vienkārši ir pieejams finansējums no skolu reformas, un mēs to novirzām tiem, kas to ir darījuši, kas ir godīgi, nevis visiem, kuri neko nav darījuši. Bet ir skaidrs, ka ir jābūt kaut kādam saprātīgumam. Skolas ar ļoti mazu skolēnu skaitu nav konkurētspējīgas pie esošā pedagogu atalgojuma modeļa, kad nauda seko skolēnam,” norādīja Geižāns.

    “Ar 2020.gadu budžetā, jaunajās politikas iniciatīvās, esam prasījuši nepieciešamo summu, lai mēs nonāktu pie tā, par ko mēs vienojāmies arī pie atalgojuma grafika izveides, - 710 eiro par likmi. Skaidrs, ka šobrīd tam finansējuma nav,” atzina Geižāns.

    Tam būtu nepieciešami papildu 60 miljoni eiro.

    Šogad sola prēmēt vien tos skolotājus 88 pašvaldībās, kas likvidē vai apvieno mācību iestādes. Ministrija lēš, ka iepriekš apstiprināto pedagogu algu grafiku tā varētu sākt pildīt tikai pēc diviem gadiem.

    Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība arī joprojām paliek pie iepriekš paustā - ja ne sarunas, ne pikets neļaus sasniegt izvirzīto mērķi par pedagogu algu palielinājumu, tā aicinās nebalsot par tiem politiskajiem spēkiem, kas nepilda viņiem solīto.

    Tas, ka algas nepieaugs, neapmierina daudzus.

    “Interešu izglītības skolotāji to ļoti izjūt, jo viņiem ir vienīgā amata likme tā, ko nosaka valsts. Ja pašlaik ir 680 eiro, tad tā arī ir pedagoga alga, jo blakus neko nepiemaksā,” stāstīja Madonas bērnu un jauniešu centra interešu izglītības skolotāja Dace Caune.

    “Tas, kas parasti sākas pirms jaunā mācību gada, tās visas ažiotāžas un neizpildītie solījumi, tas gan mūs padara tādus nedaudz bažīgus,” piebilda Līvānu 1.vidusskolas vēstures skolotājs Andris Pakers.

    Jautāts, ko viņš varētu izdarīt ar tiem 30 eiro, ja tie būtu, skolotājs sacīja: “Nu, vismaz nopirkt labu grāmatu”.

    KONTEKSTS: 

    Ministru kabinets sēdē 9. janvārī apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim.

    Tiesa, algu pieaugums notiks, ja īstenosies virkne nosacījumu, tostarp par skolu tīkla sakārtošanu, kā arī, ja budžeta iespējas to ļaus. Par pēdējo šonedēļ izskanēja šaubas. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) atzina, ka skolotāju, mediķu, tiesnešu, tiesu darbinieku un prokuroru algu pieaugumam nākamajā gadā valsts budžeta naudas tiešām var nepietikt. "Šim mērķim nozaru ministrijas papildus prasa vairāk nekā 143 miljonus eiro, bet finansiālā situācija liecina, ka papildu līdzekļu nav un drīzāk izdevumi valsts budžetā būs pat jāsamazina.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti