Taču šā brīža aplēses liecina, ka ne tikai nav naudas papildu izdevumiem, bet var nākties mazināt pašreizējos tēriņus. Par to atklāti runāt atbildīgās amatpersonas vairās.
Palielināt algas mediķiem, skolotājiem un tieslietu jomā strādājošajiem valdības pārstāvji solīja jau pērn, veidojot šīs gada budžetu. Par algu pieauguma plāniem, kas paredz noteiktu palielinājumu ne vien 2018. gadā, bet arī turpmāk, ministrijas parakstīja vienošanos ar profesionālajām arodbiedrībām, kā arī algu pieauguma grafikus apstiprināja valdībā.
Arī vairāki Satversmes tiesas spriedumi, piemēram, par tiesnešu algām vai taisnīgu virsstundu apmaksu mediķiem liek valdībai rīkoties. Un, lai gan budžetu valdība plāno trim gadiem uz priekšu, finansējumu algu palielināšanai pērnruden ieplānoja tikai šim gadam. Tagad nozaru ministrijas prasa papildu naudu nākamajiem.
Vislielākā summa vajadzīga ārstniecības personu algu palielināšanai – 103,6 miljoni eiro, Tieslietu ministrija prokuroru, tiesnešu un tiesu sistēmas darbinieku algām prasa 30,6 miljonus, savukārt Izglītības ministrija – deviņus.
Turklāt trīs miljoni eiro no šiem ir vajadzīgi pat ne algu palielināšanai, bet pašreizējā līmeņa saglabāšanai.
Izglītības ministrijas departamenta direktora vietniece Līga Buceniece norādīja: “Mēs ļoti ceram, ka šo finansējumu, ko esam pieprasījuši, arī saņemsim.”
Tieši tāpat cer arī pārējās ministrijās. Tieslietu ministrijā gan atzīst, iespējams, vajadzīgā summa arī būs mazāka, jo šobrīd notiek darbs pie jauniem atlīdzības principiem. Taču papildu naudu vajadzēs jebkurā gadījumā.
“Apsolījumi ir – mūsu prioritāte starpresoriski un arī valdības līmenī, ka tiesu sistēmai ir jābūt - tā ir sistēma, kura ir jāsakārto arī atlīdzības līmenī,” teica Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.
“Mēs raugāmies pozitīvi, ka būs iespējams šo Veselības ministrijas apņemšanos realizēt. Ja būs finansējums, jā, ja finansējuma nebūs, tad palielinājuma nebūs. Bet vēlos uzsvērt, ka šobrīd ir jūtama esošās valdības attieksmes maiņa, veselības nozare ir kļuvusi prioritāra,” ir pārliecināts Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Finanšu ministrija gan jau pavasarī aplēsa, ka nākamā gada budžetā ir negatīva fiskālā telpa jeb citiem vārdiem – naudas pietrūkst, un jauni tēriņi, ja vien nesamazina pašreizējos, nav iespējami. To apstiprina arī Fiskālās disciplīnas padomē, kas jau pērnruden budžeta veidošanas laikā valdību kritizēja par pārāk optimistiskiem solījumiem.
“Mēs skatāmies uz to gluži otrādi – mums vajadzēs konsolidēt budžetu –, tātad mazināt viņu daudzās sfērās. (..) Es ļoti labi saprotu vēlmes, es labi saprotu, ka mēs gatavojamies vēlēšanām, ka visi grib saglabāt optimismu par lietām, kuras būs pēc vēšanām.
Bet diemžēl nāksies veikt ļoti smagus politiskus lēmumus jau pēc vēlēšanām, jo līdzekļu apjoms nebūs tik liels, kā tas tika prognozēts līdz šim,” pastāstīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Fiskālās disciplīnas padomē gan uzsvēra – tas nav tāpēc, ka šobrīd ekonomikā būtu kādas problēmas. Gluži vienkārši – prognozes un solījumi nesaskan ar realitāti.
