Panorāma

Panorāma

Panorāma

Piemaksas pie pensijām no bērnu nodokļiem vērtē kā netaisnīgas

Finanšu ministre: algu pieaugumam var pietrūkt naudas

Finanšu ministre atzīst: Skolotāju, mediķu, tiesnešu algu celšanai var nepietikt naudas

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība(ZZS)) atzīst, ka skolotāju, mediķu, tiesnešu, tiesu darbinieku un prokuroru algu pieaugumam nākamajā gadā valsts budžeta naudas tiešām var nepietikt. "Panorāmā" jau stāstīts, ka šim mērķim nozaru ministrijas papildus prasa vairāk nekā 143 miljonus eiro, bet finansiālā situācija lieca, ka papildu līdzekļu nav un drīzāk izdevumi valsts budžetā būs pat jāsamazina.

To, ka pieprasītās summas algu pieaugumam nākamgad veselības, izglītības un tieslietu jomā attiecībā pret valsts budžeta iespējām nav reālas, "Panorāmai" jau iepriekš atzina Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs Jānis Platais. Padomē lēš, ka drīzāk būs jāatceras nu jau piemirstais termins – konsolidācija, kad izdevumus nākas mazināt. 

"Diemžēl nāksies veikt ļoti smagus politiskus lēmumus jau pēc vēlēšanām, jo līdzekļu apjoms nebūs tik liels, kā tas tika prognozēts līdz šim," teica Platais.

Valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pagājušajā nedēļā situāciju vēl nebija gatavi komentēt. Pirmdien finanšu ministre sacīja, ka ar realitāti būs jārēķinās un solīt neko nevar. Ja arī papildu iespējas būs, tad ne tādā apmērā, kā šobrīd prasīts. 

"Protams, nevar. Nevar šobrīd runa būt par 150, 200 vai simtiem miljonu eiro. Bet es domāju, arī solījumi, kas ir doti no valdības, ir doti tādi, ka jebkurš pieprasījums tiks izvērtēts atkarībā no budžeta iespējām.

Ja budžets neļaus to darīt, proti, mēs šo naudu nebūsim vēl nopelnījuši, tad attiecīgi jāgaida brīdis, kad varēs atļauties tālāk palielināt atlīdzību,"

skaidroja Reizniece-Ozola.

Ministre arī norādīja, ka palielināt, piemēram, budžeta deficītu, lai algas palielinātu, nevarēs. 
 
"Protams, šobrīd, kad ir salīdzinoši labi laiki ekonomikā, ir pieprasījums, bet tas, kas arī jāsaprot, ka mēs negribam atkārtot trekno gadu pieredzi 2008. un 2009. gadā, kad visiem tika dalīti algu pieaugumi pa labi, pa kreisi, kad mēs nonācām pie smagas krīzes un izdevumi bija jāsamazina," uzsvēra ministre.

Lielāko finansējumu atalgojuma palielināšanai - 103,6 miljonus eiro - pieprasījusi Veselības ministrija ārstniecības personu algām. Nauda domāta gan algas palielināšanai par 20%, gan Satversmes tiesas sprieduma izpildei par virsstundu darba apmaksu. Un veselības ministre Anda Čakša (ZZS) īsti nepieļauj, ka solījumi, kas jau doti, varētu netikt pildīti. 

"Ja nav šī atalgojuma pieauguma, mēs nevaram nodrošināt arī pakalpojumus,

jo šobrīd ir sasniegta arī tā robeža, kad atalgojuma pieaugums vairs neko mums nedos, ja tur pretī nav ārsta un māsas," skaidroja Čakša.

Sarunas par to būšot gan ar valdības vadītāju, gan finanšu ministri. Lielāka skaidrība gan esot gaidāma tikai rudenī.  Tad būs zināmas makroekonomiskās prognozes un arī Eiropas Komisijas slēdziens. Ar komisiju pašlaik notiekot diskusijas par metodiku, kā izvērtēt situāciju, un noprotams, ka tās nostāja valsts budžeta plānošanas jautājumos nav par labu valdības pozīcijai. Lai vairotu budžeta ieņēmumus, ir jāveicina ekonomikas attīstība, taču dažādu faktoru ietekmē arī par tās atdevi atbildīgie runā piesardzīgi. 

"Tas jautājums tāds smagāks politisks ir, kādā veidā nodokļu reforma ietekmēs nākamā gada budžetu. (..) Katrā ziņā mēs arī esam kā koleģiāli partneri, mēs nesakām Finanšu ministrijai, ka tas mūs neinteresē; mums vajag izaugsmes tempus, un mēs strādājam pie tā. Bet nu skatāmies, kāds būs rezultāts," komentēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība").

Papildu naudu gan plānots rast, arī pārskatot esošos izdevumus, piemēram IT projektu uzturēšanu un valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Līdzīgi kā iepriekš, valdībā arī cer uz papildu ieņēmumiem no ēnu ekonomikas mazināšanas.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti