Saeimas komisija atbalsta pilnvaru termiņu ierobežojumu Latvijas Bankas prezidentam

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienojās virzīt alternatīvu likumprojektu, kas paredz noteikt, ka Latvijas Bankas prezidents šo amatu varēs ieņemt ne vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Tomēr atbalstu komisijā neguva ideja paplašināt tiesības atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu.

Vienlaikus komisija noraidīja "Vienotības" Saeimas frakcijas deputātu virzītos grozījumus likumā par Latvijas Banku. "Vienotības" priekšlikums paredzēja papildināt likumu ar iespēju apturēt pilnvaras, ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā.

Noraidītais likumprojekts arī paredzēja nosacījumus, kādiem jāatbilst centrālās bankas vadībai, un iespēju Saeimai rosināt balsojumu par viņu atbrīvošanu no amata saistībā ar neatbilstību šiem nosacījumiem.

Komisija vienojās, ka likumā tiks iekļauti nosacījumi, kādiem jāatbilst centrālās bankas prezidentam, tomēr tie arī var nebūt precīzi tādi paši, kādi bija noraidītajā likumprojektā. Alternatīvajā likumprojektā nebūs paredzēta iespēja atbrīvot Latvijas Bankas vadītāju par neatbilstību nosacījumiem.

"Vienotības" frakcijas rosinātais likumprojekts arī paredzēja noteikt, ka bankas vadības pilnvaru termiņš ir pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā. Šodien komisijas atbalstītais ierosinājums neparedz mainīt pilnvaru termiņa ilgumu, bet tikai noteikt divu termiņu ierobežojumu.

Pašlaik Latvijas Bankas likumā ir noteikts, ka Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu tikai tad, ja ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata. Tāpat viņu var atbrīvot no amata saistībā ar smagiem pārkāpumiem Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtu izpratnē. Tomēr to var darīt tikai tad, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Latvijas Bankas prezidentu var atbrīvot arī citos gadījumos, kas noteikti šajos statūtos, noteikts likumā.

Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtos pausts: tikai tad, ja centrālās bankas vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, viņu var atbrīvot no amata.

Kā ziņots, Saeima aicina aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turēto Ilmāru Rimšēviču atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata. Rimšēvičs Saeimā pieņemto aicinājumu atkāpties vērtē "kā dokumentāli fiksētu politisku spiedienu" un atkāpties no amata neplāno, aģentūrai LETA pavēstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

KONTEKSTS:

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par "ABLV Bank" darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un "Norvik" banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar "Trasta komercbanku", ko gan KNAB, gan Rimšēviča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.

Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti