Saeima jau 22. jūnijā galīgajā lasījumā nolēma, ka valsts un pašvaldību iestādēm būs jāpublicē visu darbinieku atalgojums ar vārdiem un uzvārdiem internetā, bet prezidents šos grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai.
Līdz šim Valsts pārvaldes iekārtas likums noteica, ka iestādes mājaslapā internetā katru mēnesi publicē informāciju par iestādes visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi.
Taču pirms nedēļas, skatot prezidenta otrreizējai caurlūkošanai nodotos grozījumus šajā likumā, parlaments nolēma, ka iestāžu amatpersonu un darbinieku algas publisko saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kas paredz tās publicēt iestāžu mājaslapās internetā. Vienlaikus tika lemts – to, cik plaša informācija no nākamā gada 1.janvāra tiks publiskota, noteikts Ministru kabinets.
Šonedēļ Saeima negaidīti un pretēji iepriekš valdības un Saeimas komisijas lemtajam atbalstīja plašāku normu amatpersonu atlīdzības likumā nekā tā bijusi līdz šim.
Atbalstu guva “Vienotības” frakcijas deputāta Inta Dāldera (“Kustība “Par””) priekšlikums katru mēnesi publicēt institūcijas mājaslapā informāciju par visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas.
Tādējādi paredzēts, ka visu valsts un pašvaldību strādājošo atlīdzība ir pilnīgi atklāta.
Šādai informācijai iestādes mājaslapā jāatrodas ne mazāk kā astoņus gadus. Pirms nedēļas grozītais likums līdz šim paredzēja desmit gadu termiņu.
Vienlaikus Saeimas nule apstiprinātie grozījumi deleģē valdībai tiesības noteikt valsts pārvaldes iestādes, kā arī to amatpersonas un darbiniekus, kuru atalgojums un pienākošās naudas summas nav publicējami valsts drošības apsvērumu dēļ.
Asas debates
Iepriekš “Vienotības” frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa pauda, ka Daldera priekšlikumus ir būtisks labas pārvaldības ieviešanai.
Saeimas sēdē Dāldera priekšlikums raisīja asas debates. “Septiņus gadus šī norma strādā. Vairāk nekā 10 000 cilvēku atlīdzības tiek publiskotas internetā. Nevienā instancē nevienas sūdzības nav bijis par šo. Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu! Es domāju, tas ir visu mūsu kopējās reputācijas vārdā,” sacīja Dālderis.
Atbalstu šai iecerei no tribīnes pauda arī pie frakcijām nepiederošs deputāts Artuss Kaimiņš: "Ierēdņu algām ir jābūt redzamām, lai nodokļu maksātāji redz, kādā veidā tiek tērēta viņu nauda! Tas, ka jūs esat nogriezuši rokas bremzi un pirms nedēļas nobalsoja pretēji, tas ir absolūti garām un ačgārni! Tā nedrīkst būt!"
Savukārt “Saskaņas” deputāts Sergejs Dolgopolovs kritizēja, ka šī iecere nav līdz galam izstrādāta: “Jo ne visi nodokļu maksātāji labi zina, kādas iestādes mūsu valstī eksistē, ne visi zina, kā saucas šīs iestādes, un pat ne kurš katrs zina, ka “fuktuks” (FKTK) ir saīsinājums, nevis lamuvārds.
Tāpēc bija piedāvājums, ka būtu neslikti, ja parādītos valsts vienots reģistrs, kur būtu publicēti visi amatpersonu darbinieku vārdi, uzvārdi, personu kodi, ar visiem ieņēmumiem.”
“Svarīgi, ka kolēģi vienā ministrijā arī varēs paskatīties, cik saņem otrs kolēģis par tādu pašu darbu, vai viņam ir prēmija vai nav. Tā kā es domāju, ka beidzam slēpt amatpersonu ienākumus. Ja tu galu galā izvēlies strādāt uz valsti, tad tev ir jārēķinās ar to, ka tev ir lielāka atbildība, nekā tu strādā kokzāģētavā vai kaut kur uz lauka ar mūsu tēvzemi,” pauda “No sirds Latvijai” deputāts Ringolds Balodis.
Juridiskas neskaidrības
Izmaiņas gan radījušas vairākas neskaidrības. Tā priekšlikuma autoram Dālderim un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) ir atšķirīgs redzējums par to, vai no nākamā gada būs jāpublisko arī skolu pedagogu un darbinieku mēnešalgas.
Tāpat Dālderis intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atzina, ka
juristiem viedokļi atšķiroties par to, vai izmaiņas attiecas arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās strādājošajiem.
“Pēc mana uzskata viņiem arī jāpublicē,” sacīja deputāts, atzīstot gan – šis jautājums vēl būs jāprecizē.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Vineta Reitere kritizēja atalgojuma publiskošanu, minot amatpersonu un darbinieku vārdus un uzvārdus.
Šāds publiskojamo datu apjoms esot nesamērīgs, jo esot pietiekoši salīdzināt konkrētu amatu atalgojumus.
Turklāt šādas izmaiņas esot pretrunā prezidenta norādēm, nodot iepriekš grozījumus atkārtotai caurlūkošanai.
Tam gan nepiekrita Latvijas žurnālistu asociācijas vadītāja Rita Ruduša, uzsverot caurspīdīguma principa nozīmi.
