“Aprēķini [par skolu slēgšanu] noteikti ir, bet pagaidām tos skaitļus, ko esmu redzējis, es negribu minēt ēterā, jo tas ir ļoti rūpīgi jāpārbauda” sacīja Šadurskis.
Vaicāts, vai runa varētu būt par desmitiem skolu, viņš to noliedza. Šādas skolas varētu būt nedaudz vairāk par desmit.
Viņš gan uzsvēra, ka bērniem no pirmās līdz ceturtajai klasei maksimāli jāsaglabā iespēja mācīties tuvu mājām, bet vecākiem bērniem jādomā par transporta iespējām līdz izglītības iestādei.
"Bez tīkla optimizācijas mums nekad nepietiks naudas. Latvijā ir ļoti mazs iedzīvotāju blīvums, salīdzinot ar Eiropu. Mums ir samazinājies bērnu skaits, bet skolu tīkls tam nav gājis līdzi. Mums vienkārši nav citas iespējas," sacīja Šadurskis.
Tajā pašā laikā ministra amata kandidāts norādīja uz problēmām ar statistiku Izglītības un zinātnes ministrijā, tostarp par bērnu reālo skaitu skolās: “Un uz nepareizas statistikas veidots modelis vienkārši nepareizi strādā.”
Pērn pirms jaunā mācību Latvijā tika slēgtas četras skolas, bet savu statusu mainījušas vēl 20 skolas. Statusa maiņa nozīmē skolu apvienošanu vai skolas pārtapšanu no vidusskolas par pamatskolu.
Jau vēstīts, ka partija "Vienotība" 1.februārī izšķīrās izglītības un zinātnes ministra amatā Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) veidotajā valdībā virzīt Šadurski, kurš jau pirms vairākiem gadiem vadīja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). Viņš ir apņēmies pedagogu atalgojuma sistēmas reformu pabeigt "ļoti īsā laikā".
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atzina, ka Šadurska kandidatūra visvairāk atbilda izglītības un zinātnes nozares organizāciju izvirzītajiem kritērijiem izglītības ministram.
