Šadurskis intervijā Latvijas Radio atzina, ka pedagogu atalgojuma sistēmas reforma ir jāpabeidz iespējami ātri – šā gada pavasarī, lai skolotāji pirms vasaras atvaļinājuma zinātu, kas viņus sagaida jaunajā mācību gadā pēc 1. septembra.
"Protams, atalgojuma reforma nav primārais mērķis. Primārais mērķis ir izglītības kvalitāte, izglītības satura reforma, izglītības iestāžu jeb skolu tīkla racionāla izveide, tai skaitā sadarbojoties pašvaldībām. Tad ir jāizlīdzina visi atalgojumi, sākot no bērnudārziem jeb pirmsskolas izglītības iestādēm," teica Šadurskis.
Tāpat, pēc viņa sacītā, jāķeras arī pie reformas augstākās izglītības finansēšanā. "Tātad mums ir jāmeklē gan finanšu avoti, gan racionāls šīs naudas izmantojums," klāstīja izglītības ministra amata kandidāts, norādot, ka zinātnes jomā ir jāturpina iesāktās reformas.
Taujāts par tā sauktajām tikumiskās audzināšanas normām, ko Saeima atbalstīja pērn vasarā, izglītības ministra amata kandidāts atzina – jau šo normu apspriešanas laikā viņš sacījis, ka to ieviešana būtu atgriešanās viduslaikos.
Pēc Šadurska sacītā, pretrunīgās normas nevajadzētu atcelt, taču mēģinās strādāt pie tā, lai šīs normas padarītu mūsdienīgākas. "Tas ļaus saprast, ka tā nav cenzūra un kaut kas, kas liek skolotājam katru savu vārdu izsvērt," teica izglītības ministra amata kandidāts.
Jau vēstīts, ka partija "Vienotība" pirmdien, 1.februārī, izšķīrās izglītības un zinātnes ministra amatā Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) veidotajā valdībā virzīt Šadurski, kurš jau pirms vairākiem gadiem vadīja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM).
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atzina, ka Šadurska kandidatūra visvairāk atbilda izglītības un zinātnes nozares organizāciju izvirzītajiem kritērijiem izglītības ministram.
