Likumprojektu atbalstīja 77 deputāti, neviens nebija pret un arī neatturējās balsojumā.
Vajag 14 miljonus eiro
Grozījumi paredz, ka no 2021.gada sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem piešķirs papildu līdzekļus tādā apjomā, kas atbilst par komerciālo paziņojumu izvietošanu gūtajiem ieņēmumiem, kā arī izmaksām, kas radīsies, aizstājot komercpaziņojuma raidlaiku ar oriģinālsaturu, norāda Saeimas Preses dienestā.
Par likumprojektu atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) parlamenta plenārsēdē norādīja, ka likuma grozījumi par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus stāsies spēkā tikai tad, ja šim mērķim valsts budžetā būs paredzēts nepieciešamais finansējums.
Likuma grozījumos ietverta norma, ka, plānojot valsts budžetu, ir paredzams šiem grozījumiem atbilstošs finansējums. Tam nepieciešami kopumā 14 miljoni eiro, Saeimas sēdē norādīja deputāte Lolita Čigāne ("Vienotība"), sakot, ka jau tagad jāsāk darbs, lai šis finansējums sabiedriskajiem medijiem tiktu atrasts.
"Es varu viegli paredzēt, ka, kad acīmredzot jau nākamā Saeima nonāks līdz budžeta jautājumam, tad parādīsies citas prioritātes, citi degoši jautājumi, un mēs viegli varam aizmirst par mūsu šīs dienas lēmumu.
Faktiski sabiedriskajiem medijiem vairs nebūs pieejama reklāmas nauda. Tātad tie būs pilnībā atkarīgi no tā, cik godprātīgi nākamās Saeimas deputāti sekos mūsu šīs dienas lēmumam. Un, protams, ar to nepietiek.
Mums ir daudz pretenziju visiem pret sabiedriskajiem medijiem,un lielākoties šīs pretenzijas ir pamatotas. Jo patiešām sabiedriskie mediji ir visas sabiedrības mediji. Likums nosaka, ka tiem jāatspoguļo visu sabiedrības grupu viedokļi. Vai tā tas šodien ir? Diez vai. Un vēl vairāk, pateikšu, ka padomei nav kritēriju un mehānismu, kā var pārbaudīt un kontrolēt sabiedrisko mediju atbilstību šīm likuma prasībām. Tā, protams, ir vēl viena problēma, kas būtu jārisina. Bet, ja nebūs finansējuma, nebūs nekā. Ja mēs nenodrošināsim sabiedriskajiem medijiem daudzmaz normālu finansējumu, mēs diez vai varēsim kaut ko prasīt," teica Cilevičs.
Pret Krievijas propagandu
Tāpat likuma grozījumi paredz Krievijas propagandas ierobežošanu. Likumu papildināts ar normu, kas liek notikumus atspoguļot precīzi un neitrāli – lai apzināti nemaldinātu auditoriju. Iepriekš Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) norādīja, ka šobrīd starptautiskie likumi paredz sankcijas par naida runu, bet neļauj efektīvi cīnīties ar dezinformāciju.
Ar likuma grozījumiem arī paplašina NEPLP funkcijas. Ja kāda no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm būs ierobežojusi konkrētas televīzijas programmas uztveršanu attiecīgajā dalībvalstī, konstatējot, ka tā kurina naidu, NEPLP, secinot, ka minētie pārkāpumi ir izdarīti arī Latvijā, būs tiesīga arī mūsu valstī noteikt ierobežojumu.
Lai risinātu problēmu ar valstī nelicencētu televīzijas pakalpojumu izplatīšanu, grozījumi nosaka, ka NEPLP būs tiesības ierobežot piekļuvi tīmekļvietnēm, kas retranslē audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas saņemšanas, un liegt lietot to domēna vārdu izmantošanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, informē Saeimas Preses dienestā.
Lai panāktu elektronisko plašsaziņas līdzekļu patieso labuma guvēju pārredzamību, plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem būs pienākums tos atklāt, kā arī ziņot, ja patiesā labuma guvējs mainās.
KONTEKSTS:
Mediju nozarē Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas (LTV) iziešana no reklāmas tirgus ir jau gadiem apspriests jautājums. To atbalsta gan abu mediju vadība, gan komerciālie mediji, gan nozari pārraugošā Kultūras ministrija un NEPLP.
Izskanēja arī bažas par to, vai sabiedriskajiem medijiem ir garantija, ka tiem kompensēs par reklāmām neiegūtos ieņēmumus. NEPLP Saeimas komisijai iesniegtā informācija liecina, ka reklāmas ieņēmumu kompensācijai Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio 2020.gadā būtu nepieciešami nepilni 14 miljoni eiro. No tiem Latvijas Radio būtu vajadzīgi 3,5 miljoni eiro, bet pārējie - LTV.
Taču par to, kur rast līdzekļus šīs ieceres īstenošanai, visticamāk, būs jādomā jau nākamajai valdībai.
