Koalīcijas partiju deputāti, kas iesniedza šos Satversmes grozījumus, uzskata, ka tie palīdzēs izvairīties no politiskām intrigām ap Satversmes tiesnešu ievēlēšanu.
„Gribu atgādināt, ka nākošajā gadā vairākiem Satversmes tiesas tiesnešiem beidzas darbības termiņš. Es domāju – ja mēs atklāti ievēlam ģenerālprokuroru, tiesnešus un citas ļoti augstas amatpersonas, -
vai patiešām Satversmes tiesas tiesnešu kandidātus un viņu ievēlēšanu mēs atstāsim politiskai andelei?” jautā Saeimas deputāte no „Vienotības” Ilma Čepāne.
Patlaban Satversmē noteikts, ka ST tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.
Iepriekš Saeima pieņēma un Valsts prezidents 2012.gada 1.februārī izsludināja likumu grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas paredz Valsts prezidenta, Satversmes tiesas tiesnešu, valsts kontroliera, tiesnešu, ģenerālprokurora, Satversmes aizsardzības biroja direktora un citu amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu amatā, atbrīvošanu vai atlaišanu no amata, atklāti balsojot par katru atsevišķi, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi Satversmē nepieciešami, lai izveidotu vienotu regulējumu attiecībā uz balsojumiem Saeimā. Šā mērķa sasniegšanai nepieciešams no Satversmes izslēgt deputātu aizklātos balsojumus par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu. Šo likumprojektu iesniedza koalīcijas pārstāvji - Dzintars Zaķis („Vienotība”), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Ilma Čepāne („Vienotība’), Edmunds Demiters (Reformu partija), Klāvs Olšteins.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, grozījumu mērķis ir veicināt caurskatāmību un atklātību lēmumu pieņemšanas procesā, šādi palielinot arī sabiedrības uzticību Saeimai, politiskajām partijām un valsts varai kopumā. Atklāti Saeimas balsojumi liks katram deputātam skaidrot savus apsvērumus, nodrošinās parlamentārās debates par nozīmīgiem sabiedriskiem jautājumiem un tādējādi veicinās arī diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu.
