Parakstot sadarbības līgumu un rīcības plānu turpmākajiem turpat pieciem gadiem, topošās koalīcijas partneri atzina, ka ilga ieskriešanās nebūs iespējama. Jau zināmi pirmie lielie darbi, kurus steidzina pieteikšanās Eiropas fondu finansējumam. Līgumā un plānā paredzēts rindas uz bērnudārziem likvidēt divu gadu laikā, papildināt korupcijas novēršanas politiku, padarīt Rīgu iedzīvotājiem draudzīgāku un citi uzdevumi.
Līgumā rakstīts, ka Rīgas domes vadībai ar savu labo piemēru ir jārāda solidaritātes paraugs - jāmazina gan sabiedrības sašķeltība, gan plaisa starp pašvaldību un sabiedrību. Domes darba rezultāti būšot visu koalīcijas partneru solidāra atbildība.
Ilgākā termiņā pārvaldības principu ievērošana būšot obligāta, uzsvēra arī abi pārējie Rīgas vicemēru amata kandidāti Linda Ozola no JKP un Edvards Smiltēns no Latvijas Reģionu apvienības.
„Ārkārtīgi svarīga ir arī labas pārvaldības principu iedzīvināšana Rīgas domes visās struktūrās. Man ir liels prieks, ka tā ir mūsu visu kopīga prioritāte, arī tas, pēc kādiem principiem darbosies Rīgas kapitālsabiedrības,” pauda Ozola.
Sadarbības līgumā, ko parakstīja topošo frakciju vadītāji un vicemēri, uzskaitīti deviņi galvenie sadarbības virzieni. Tie ir laba pārvaldība, kvalitatīva izglītība bez bērnudārzu rindām, augstvērtīgs piedāvājums kultūrā, mobilitātes uzlabošana un infrastruktūras atjaunošanas plāns.
Tāpat galveno darbības mērķu vidū nosaukta pilsētvide, kas ir ērta un atvērta dzīvotpriekam, ambiciozi mērķi vides aizsardzības jautājumos, jauni piedāvājumi mājokļu politikā, sociālās aizsardzības attīstība, kā arī ekonomikas attīstība un investīciju piesaiste.
Rīgas vides uzlabošanā plānots atjaunot parkus un plašāk iesaistīt apkaimju biedrības. Plānots izveidot pilsētas galvenā dārznieka amatu.
Jaunā Rīgas domes koalīcija ir arī apņēmusies Satiksmes departamentā veidot jaunu nodaļu veloinfrastruktūras jautājumu risināšanai, uzlabot gājēju drošību.
Politiķi apņēmušies līdz 2025.gadam Rīgu atbrīvot no bedrēm, ieliekot pamatu ceļu infrastruktūras uzturēšanai un uzlabošanai.
Jaunās Rīgas domes koalīcijas līgums ir parakstīts. Mums priekšā stāv titānisks darbs, bet, strādājot kopā, mēs to paveiksim. pic.twitter.com/G5TXjp5AbD
— Vilnis Ķirsis (@VilnisKirsis) September 30, 2020
“Pārmaiņu koalīcijas partneri ir vienojušies par realizējamu, vienlaikus arī ambiciozu vīziju nākamajiem pieciem gadiem. Tieši sākums būs grūtākais – mums jāpieņem sarežģīts budžets laikā, kad Rīgas saimniecību esam mantojumā saņēmuši problemātiskā stāvoklī un samazinās ekonomika; tāpat jārēķinās ar nenoteikto epidemioloģisko situāciju.
Jaunās koalīcijas deputātiem, nākamajiem komiteju vadītājiem, un it sevišķi vicemēriem un domes priekšsēdētājam būs jāiegulda liels darbs un pūles, lai sasniegtu mūsu kopīgos mērķus!” paziņojumā medijiem uzsvēra Pārmaiņu koalīcijas Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis (AP/P).
„Mums ir divu nedēļu laikā jāuzrada Rīgas un Pierīgas infrastruktūras, transporta infrastruktūras kārtībā savešanas plāns. Normāli tam būtu jāvelta kāds gads, bet šobrīd mums nav variantu. Tas ir jāizdara,” uzsvēra Staķis.
Topošā Rīgas domes koalīcija jau gandrīz pabeigusi pašvaldības komiteju izveidi. Piektdien, kad paredzēta pirmā jaunās Rīgas domes sēde, būs skaidrība par komiteju sastāvu, Latvijas Radio teica partijas "Progresīvie" līderis un topošās Rīgas domes frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs.
“Principā visu kopīgo ainu esam jau paredzējuši, mūsu vairākums ir pārliecinošs un pārstāvniecība būs visās komitejās. Ir palikušas atsevišķas nianses, kurš deputāts strādās kurā komitejā, piemēram, Satiksmes vai Attīstības komitejā. Līdz ar to uz domes sēdi būsim gatavi. Par šo jautājumu runājam arī ar opozīcijas partijām, viņi ir atsūtījuši informāciju, kurš deputāts varētu strādāt kurā komitejā.
Atšķirībā no iepriekšējās domes centīsimies strādāt atklātāk,” sacīja Kossovičs.
“Atšķirība būs arī tas, ka katrs deputāts tiks aicināts pilnvērtīgi strādāt divās komitejās. Iepriekšējā domē, lai opozīciju izslēgtu no lēmumu pieņemšanas, bija palielināts deputātu skaits komitejās. Līdz ar to, vadoties pēc paritātes principa, visiem būs iespēja strādāt divās komitejās,” skaidroja Kossovičs.
Rīgas domes jaunais sasaukums pirmajā sēdē plāno sanākt piektdien.
Uzreiz pēc tās paredzēts sasaukt otru sēdi, kurā jāgroza pašvaldības nolikums, lai atbilstoši jaunās koalīcijas lēmumam no līdzšinējiem diviem līdz trīs palielinātu Rīgas vicemēru skaitu, un tad viņus ievēlētu. Šis process ierasti aizņem daudz laika iztaujāšanas un debašu dēļ, tāpēc, iespējams, sēdi nāksies turpināt citudien.
KONTEKSTS:
Rīgas domes vēlēšanas norisinājās šā gada 29. augustā. Pēc tam, kad tika konstatētas problēmas ar korektu vēlēšanu aplokšņu apzīmogošanu trijos iecirkņos, četri politiskie spēki pārsūdzēja vēlēšanu rezultātus.
17. septembrī Rīgas Kongresu namā, pamatojoties uz Administratīvās apgabaltiesas spriedumiem, notika iepriekš par nederīgajām atzītajās aploksnēs ievietoto biļetenu balsu pieskaitīšana, kas vēlēšanu rezultātus gan neietekmēja.
Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija nolēma apstiprināt domes ārkārtas vēlēšanu rezultātus, pēc tam kad kopējiem rezultātiem tika pieskaitītas iepriekš par nederīgām atzītās balsis no trīs vēlēšanu iecirkņiem.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās domē iekļuva 7 no 15 sarakstiem, bet pārliecinoši uzvarēja “Attīstībai/Par”/”Progresīvie”, tai kopā ar “Jauno Vienotību”, Nacionālo apvienību/Latvijas Reģionu apvienību, Jauno konservatīvo partiju ir 39 no 60 deputātu vietām Rīgas domē, un šie spēki veidos jaunu domes koalīciju, mēra amatam virzot Mārtiņu Staķi.
Savukārt opozīcijā atstāti “Gods kalpot Rīgai”, “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība.