“Mēs šodien atrodamies Rēzeknes tehnikuma mācību korpusa rekonsrukcijas būvlaukumā, kur intensīvi notiek rekonstrukcijas un jaunbūves būvdarbi,” vienā no mācību vietām Rēzeknē, kur šobrīd notiek vērienīgi būvdarbi, nākotnes ieceres izrāda Rēzeknes tehnikuma direktore Benita Virbule.
Te tiek veidotas mācību telpas, tiek vilktas inženierkomunikācijas mācību telpās, ir arī salikti logi, jaunbūvē arī intensīvi notiek darbs, jaunbūves telpās tiks izvietotas tieši ēdienu gatavošanas tehnoloģijas laboratorijas,” klāsta Virbule.
Vēl iepriekšējā mācību gadā par Austrumlatgales profesionālo vidusskolu sauktā izglītības iestāde nu realizē ne vien Eiropas fondu atbalstītu nepilnus deviņus miljonus eiro vērtu rekonstrukcijas porjektu, bet arī ar pirmo septembri ieguvusi jaunu statusu un kā pirmā Latgalē tagad ir profesionālās izglītības kompetences centrs, kas attiecīgi vairs nav vidusskola bet jau Rēzeknes tehnikums.
“Tiks apgādātas visas mācību telpas ar datortehnoloģijām, tiks izbūvētas izglītības programmām modernas mācību laboratorijas. Tiks vēl arī rekonstruēta dienesta viesnīca,” līdz nākamajam mācību gadam ieplānoto uzskaita Benita Virbule, ar cerību ka vairāk nekā 800 izglītojamajiem paredzētās telpas turpmāk tiks apdzīvotas.
“Pieprasītas tās būs noteikti, un visās programmās, kurām laboratorijas mēs šeit vedojam, ir izglītojamo skaits lielāks nekā 100,” saka Virbule.
Šo mācību gadu Rēzeknes tehnikumā, kuram mācību vietas ir arī Zilupē, Lūznavā un Viļānos, kopumā ir uzsākuši vairāk nekā 900 izglītojamie dažādās profesijās. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, izglītojamo skaits šajā skolā ir samazinājies, bet to Benita Virbule lielā mērā skaidro ar demogrāfijas rādītājiem. Tomēr viņa cer, ka tehnikuma nosaukums mācību iestādei turpmāk dos lielāku popularitāti.
Profesionālās izglītības kompetences centra statuss Rēzeknes tehnikumam dos arī iespēju piesaistīt papildus finansējumu dažādos projektos, lai uzlabotu mācību vidi, un līdz ar to jaunais statuss pēc būtības dos arī izglītības iestādei jaunu izglītības kvalitāti, un domāju, ka tas ir šobrīd galvenais, uz ko mēs tiecamies - lai profesionālā izglītība būtu tiešām kvalitatīva,” uzsver Virbule.
„Kā ir ar konkurenci starp profesionālajām skolām šeit, Latgalē? Es domāju, ka vairāk tā konkurence ir nevis starp profesionālās izglītības iestādēm, bet starp vidējās un profesionālās izglītības iestādēm, jo Rēzeknē joprojām ir 12 vidējās izglītības iestādes, neskaitot Rēzeknes tehnikumu. Šobrīd tajās visās notiek izglītojamo uzņemšana 10 klasē,” konkurences apstākļus raksturo Virbule.
Arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Platonova esošo situāciju Latgalē apraksta kā neapmierinošu, jo 80% jauniešu turpina mācības parastā vidusskolā un nestājas profesionālajās izglītības iestādēs, kaut gan liela daļa no viņiem nemaz neplāno turpināt mācības augstskolā. Viņasprāt, šādiem jauniešiem tā ir vienvirziena biļete un ārzemēm.
“To, ka profesionālai izglītībai ir svarīga loma un ka tā tiešām ir nepieciešama cilvēkiem, kas ir ieguvuši vispērējo izglītību, mēs redzam kaut vai pēc tā fakta, ka nu jau trīs gadus pēc kārtas mums veiksmīgi komplektējas izglītības programmas, kurām sākotnējā izglītība ir vidējā vispārējā izglītība. Šobrīd vidusskolu beigušie cilvēki nāk un apgūst gan pārtikas produktu ražošanas tehniķa, gan automehāniķa, gan sekretāra un arī dažādas citas profesijas,” stasta Benita Virbule, skaidrojot ka Rēzeknes tehnikums regulāri piedaloties arī Nodarbinātības valsts aģentūras izsludinātajos konkuros par pieaugušo tālākizglītības programmu īstenošanu, taču diemžēl arī šajos konkursos profesionālās izglītības iestādei nākas konkurēt ar privātajām izglītības iestādēm, kuras izglītojamie visbiežāk arī izvēloties.
