Latvijas Universitātē izlaidumu laiks, un nav otra tāda mūzikas instrumenta, kas spētu radīt tik svinīgu noskaņu. Bez ērģelēm šeit nenotiek neviens svētku pasākums.
Profesors Tālivaldis Deksnis spēlē tā, ka neviens pat nemana, ka daļa stabuļu un citas instrumenta daļas ir izņemtas un guļ blakus telpā.
"Ērģelēm ir trīs roku klaviatūra un kāju klaviatūra. Mēs šos darbus plānojam tā, lai vismaz divas klaviatūras kurā katrā brīdī būtu spēlējamas," pavēstīja LU ērģeļu koncertmeistars un restaurācijas darbu vadītājs Tālivaldis Deksnis.
"Šīm ērģelēm ir divi šādi sitaminstrumenti. Tas ir vienīgais gadījums ne tikai Latvijā, bet ļoti, ļoti reti ir," raidījumam "Panorāma" rāda Deksnis.
Ērģeles pašas par sevi ir ļoti specifiskas. 1930.gadā tā bija modernākā ērģeļu sistēmelektropneimatika.
Lai universitāte varētu iegādāties ērģeles, 1935.gadā sabiedrība 112 dienās saziedoja tam laikam lielu naudu - 25 tūkstošus latu. Ērģeles ir jārestaurē ik pēc 50 gadiem, taču šīs kapitālo remontu nebija piedzīvojušas kopš uzbūvēšanas 1937.gadā. Pērnā gada rudenī meistari ķērās pie darba.
"Smalkie līmēšanas darbiņi, ādiņas jāpārlīmē. Filcīši jāpārlīmē. Elektrības darbi un vadība, lai klaviatūra labāk strādātu," stāsta klavieru pedagogs un ērģeļmeistars Arnolds Dimants.
"Vislabāk to zina, kā vajag tas, kurš to instrumentu lieto - kas ir ērtāks, kā darīt un kas būtu jādara, lai ērgeļniekam vieglāk to instumentu skandināt," turpina Dimants.
Pie šīm ērģelēm profesors Deksnis pirmo reizi sēdās, kad pats vēl studēja ērģeļspēli.
"Kapitāla tīrīšana, jo ērģeles ir kopjamas kā jebkurš cits instruments, vai pat vēl vairāk, jo gaiss visu laiku cirkulē starp stabulēm, vējlādēm un pievelk putekļus. Tādi ir krājušies gadu desmitu garumā. Tas iespaido skaņojumu," skaidro Deksnis.
Meistars atjauno membrānas, kur var redzēt, kāds gaiss ir gājis cauri: "Šādu detaļu vien ir gandrīz trīs tūkstoši! Šobrīd rit restaurācijas pirmā kārta, tā izmaksās 40 tūkstoš eiro."
"Ar līdzfinansējumu, kas mums ir bijis pērn no LU, mums vēl pietrūkst 10 tūkstoši eiro. Es aicinu LU absolventus atcerēties tos brīžus, kad izlaidumos skan ērģeles. Lai šīs ērģeles skanētu vēl skaistāk, aicinu ziedot," pavēsta LU Fonda izpilddirektore Laila Kundziņa-Zvejniece.
Restaurācija jāpabeidz līdz 28.septembrim, kad ērģelēm noteikti jāskan Latvijas Universitātes 95.dzimšanas dienas svinībās.
"Vienmēr piemin to slaveno Mocarta teicienu, ka ērģeles ir mūzikas instrumentu karaliene, un tā laikam tas tā ir," prāto ērģelnieks Tālivaldis Deksnis.
Ja izdosies atrast līdzekļus - ap 200 tūkstoš eiro, būs arī restaurācijas otrā kārta. Plānots iegādāties jaunus podestus, otru spēles galdu, skaņas un gaismas aparatūru zālei.
"Šī būtu unikāla iespēja - Baltijā pirmā koncertzāle, kur būtu iespēja ērģeļniekiem spēlēt duetā," turpina Kundziņa-Zvejniece.
"Studentu eksāmeni un ērģelnieku konkursi varētu šeit notikt. Interese par šo instrumentu būtu ārzemju speciālistiem, jo pasaulē nav nemaz tik daudz šā laika instrumentu," domā Deksnis.
Ziedojuma konta numurs atrodams LU fonda mājas lapā.
