Psihoterapeits Konstantinovs: Skolu reitingos skolēnu labsajūtu svarīgi pretstatīt mācību sasniegumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pirmo reizi līdz ar skolu reformu Latvijas izglītības iestādēs reitingus noteiks ne tikai pēc sekmēm centralizētajos eksāmenos un panākumiem mācību olimpiādēs, bet arī pēc skolēnu drošības un psiholoģiskās labklājības. Šie reitingi būs pieejami pamazām, taču ir svarīgi pretnostatīt sasniegumus labsajūtai, uzskata garīgās veselības speciālisti.

ĪSUMĀ:

Mobings. Izdzīvošanas skola

Dokumentālo filmu "Mobings. Izdzīvošanas skola" veidojusi LTV Ziņu dienesta komanda – scenārija autore Danuta Juste, režisors Uģis Kronbergs un operatori Lauris Dundurs, Uvis Burjāns un Normunds Pavlovskis.

Vienlaikus ar filmas pirmizrādi portālā LSM.lv tika publicēts tematisks garstāsts, bet no 26. aprīļa Ziņu dienesta veidotajos ziņu izlaidumos pieejama integrēta rubrika par dažādiem mobinga veidiem un praktisku informāciju vecākiem, skolotājiem un jauniešiem.

Vai skolu prestižu nosaka tikai skolēnu sekmes centralizētajos eksāmenos un panākumi mācību olimpiādēs? Vai prestiža skola ir laba skola tieši jūsu bērnam, un vai koncentrēšanās uz labām atzīmēm ir svarīgāka par bērna psihoemocionālo stāvokli? Skaidrs, ka neviens vecāks nevēl ļaunu savam bērnam un domā, ka prestižas skolas beigšana ir kā caurlaide veiksmīgai karjerai nākotnē. Taču ne visi, lai arī veiksmīgi nokārtojuši iestājeksāmenus, spēj ilgstoši turēties augsto prasību līmenī.

Latvijā skolu reitingus veido pēc dažādiem kritērijiem.  Tajā, ko piedāvā Ata Kronvalda fonds, tiek ņemti vērā mācību olimpiāžu rezultāti. Tātad iekļūt šajā reitingā daudz lielākas izredzes ir tām skolām, kuras atlasa audzēkņus pirms uzņemšanas mācību iestādē. Ir arī, piemēram, Draudzīgā aicinājuma skolu reitings, kurā skolas tiek sadalītas grupās, nošķirot, piemēram, lielās un mazās, pilsētu un reģionu skolas. Šajā reitingā skolas vērtē pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Tomēr – kā var noteikt, kura skola ir vairāk vai mazāk laba, ja nekur netiek aplūkots tas, kā mācību iestādē bērni patiesībā jūtas? Vai mācību rezultāti ir vienīgais, kam pievērst uzmanību?

Jāpiebilst, ka bērnu labbūtības reitingi būs pieejami tikai pamazām. Jo skolu akreditācija notiek nevis katru gadu, bet gan ne retāk kā reizi sešos gados.

Turklāt pandēmijas dēļ skolām pēc saviem ieskatiem ir iespēja lūgt šo laiku pagarināt. Šādu vēlmi jau ir izteikušas vairāki desmiti skolu. Tātad pirmie ar labbūtību saistītie dati no daļas skolu būs pieejami pēc pusotra gada, un pārsvarā tie būs balstīti uz šo izglītības iestāžu pašvērtējuma. Bet ar katru nākamo mācību gadu šim sarakstam pievienosies aizvien vairāk skolu, turklāt apraksts būs izvērstāks un tam pievienosies akreditācijas komisijas vērtējums.

Labklājības ministre šaubās par labsajūtas vērtēšanu  

Vienam no bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles trim dēliem pirmsskolas posmā radās smagi veselības traucējumi, un nebija skaidrs, vai viņam būs iespēja mācīties parastā skolā.

“Gadījās, ka mēs nokļuvām pie brīnišķīgas, izcilas, iejūtīgas profesionāles, mazo klašu audzinātājas, kura bija gatava to puiku vilkt, viņš varēja mācīties parastā skolā,” pieredzē dalījās Viņķele (intervija notika brīdī, kad Viņķele vēl bija veselības ministres amatā – red.)

Taču tolaik skolu reitingus veidoja tikai un vienīgi sekmes:

“Skaidrs, ka šādā gadījumā mērīt tā bērna progresu pret centralizētajiem eksāmeniem ir tāpat kā viena caurmēra amatiera sporta sasniegumus mērīt pret Useina Bolta skrējienu.

Tas ir pilnīgi nejēdzīgi. Līdz ar to, manuprāt, ir pēdējais brīdis pret centralizēto eksāmenu vērtējumiem pielikt kaut ko, kas pasaka, kā tie bērni jūtas skolā”.

Vai būtu nepieciešami vēl kādi rādītāji, kurus vērtēt, veidojot skolu reitingus, par to amatpersonu viedokļi atšķiras.

“Es domāju, bērnu psihoemocionālais stāvoklis jau atspoguļojas bērna sekmēs. Ja viņš ir nomākts, ja viņš ir nemitīgā stresā, tad, protams, tas arī atspoguļojas viņa sekmēs un spējā koncentrēties un mācīties,” uzskata labklājības ministre Ramona Petraviča.

Labsajūtas rādītāji skolās palīdzētu vecākiem

Šādam viedoklim gan nepiekrita klīniskā psiholoģe Laima Madžule. Viņa norādīja, ka nereti tieši skolēni ar visaugstākajiem sasniegumiem mācībās sirgst ar depresiju un veģetatīvo distoniju:

‘”Jo viņš vienkārši visu laiku iet uz skolu kā saspīlēta stīga, tikai lai spētu sasniegt to pašu augstāko.”

Protams, tas nav stāsts par visiem gudrajiem prātiem, tādēļ no reitingiem, kurus veido sekmes un sasniegumi olimpiādēs, nevajadzētu atteikties. Taču ir svarīgi tiem pretnostatīt skolēnu psihoemocionālās veselības reitingus, to, cik ērti bērni šajās mācību iestādēs jūtas, norāda bērnu un jauniešu psihoterapeits Nils Konstantinovs.

“Tad arī vecākiem būtu iespējams izvēlēties, kas ir svarīgāk. Piemēram, ja mans bērns ļoti labi mācās, viņš ir augsti funkcionējošs, es varu viņu ielikt skolā, kur primārā vērtība ir atzīmes. Ja man tas nav tik izšķiroši un es drīzāk gribētu, lai mans bērns labāk jūtas un tiek cauri bez problēmām šim dzīves periodam, es varu ielikt viņu skolā, kura nodrošinās viņam šo,” sacīja psihoterapeits.

Sistēmas izdošanās atkarība no skolām un vecākiem

Šāda iespēja beidzot tik tiešām būs. No pagājuša gada septembra ir mainīta skolu akreditācijas kārtība. Pirmkārt, mācību iestādes direktora darbu vērtēs rūpīgāk nekā līdz šim. Otrkārt, lai gan akreditāciju var piešķirt līdz pat sešiem gadiem, mācību iestādēm ik gadu būs jāiesniedz Izglītības kvalitātes valsts dienestam uz pierādījumiem balstīts pašvērtējums, un, treškārt, notiks skolotāju, skolēnu un vecāku anketēšana un intervēšana.

 “Akreditāciju noteikumos viens ļoti svarīgs bloks šobrīd ir tieši sociālemocionālā vide, tātad kāda ir bērnu labbūtība.

Es ļoti ceru [uz to], bet, protams, viss atkal tālāk ir atkarīgs no cilvēkiem. Ir ļoti labi izstrādāta sistēma, bet, ja tas, kurš pildīs šos nosacījumus, būs formālists, tad arī ļoti laba sistēma nedarbojas,” pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.  

Tas, vai sistēma darbosies, būs atkarīgs arī no skolu darbinieku un bērnu vecāku iesaistes un atsaucības, Latvijas Televīzijai norādīja Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Vēl aizvien izplatīts esot uzskats, ka netīro veļu publiski nemazgā jeb – par problēmām nerunā.

Vairāk par skolēnu garīgo veselību lasiet Lsm.lv garstāstā:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti