Citviet Latvijā diez vai bēgļi apmetīsies, viņš norādīja.
Auers atgādināja, ka bēgļi, domājot par Eiropu, visticamāk, nedomā par Latviju. Tomēr Rīga ir lielākā Baltijas pilsēta, un tas var pievilināt bēgļus, jo pieredze rāda, ka iebraucēji Eiropā uz dzīvi apmetas pilsētās, kur ir vieglāk atrast darbu un kur, iespējams, jau dzīvo iepriekšējās bēgļu paaudzes.
Viņš atzina, ka Latvijas plāns bēgļu integrācijā ir ļoti atzīstams un pamatoti ir orientēts uz ģimeņu uzņemšanu, jo tās jaunajā vidē adaptējas vieglāk nekā atsevišķi indivīdi.
Viņš arī izteica pieņēmumu, ka migranti, visticamāk, uzlabos Latvijas iekšzemes kopproduktu, jo palīdzēs apmaksāt pensijas un pabalstus.
Attiecībā uz Eiropas Savienību Auers norādīja, ka pašreiz iebraukušie miljons iebraucēju, no vienas puses, visu Eiropu krasi neizmainīs. Tomēr, no otras puses, lielpilsētu iedzīvotāju sastāvs izmainīsies. Piemēram, izmainīsies Vācijas un Zviedrijas lielās pilsētas. Auers atzina pieredzi, ka tieši iebraucēji no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas integrējas vissliktāk.
Ziņots, ka Latvijā pirmās bēgļu ģimenes varētu ierasties februārī. Kopumā Latvijā no Grieķijas un Itālijas ieradīsies vairāk nekā 500 bēgļu.
