Pļaviņu HES arī 50. darba gadā – Latvijas energosistēmas mugurkauls

Šogad decembrī aprit 50 gadi, kopš Latvijas iedzīvotāju mājokļus pirmoreiz sasniedza Latvijas lielākās hidroelektrostacijas – Pļaviņu HES – ražotā elektrība. Lai gan elektrostacijas būvniecību aizēnoja Staburaga zaudējuma rūgtums, eksperti uzsver, ka Pļaviņu HES Latvijas enerģētikas nozarē iesāka jaunu ēru, jo padarīja Latviju arī par reģionāli nozīmīgu ražotāju, un mūsdienās tās nozīme Latvijas ekonomikai ir tikai pieaugusi.

Tieši pirms 50 gadiem - 1965.gada decembrī - tīklam pieslēdzoties pirmajai no 10 elektrostacijas turbīnām, savu darbu sāka Latvijas lielākā elektrostacija un arī viens no Latvijas lielākajiem ražošanas uzņēmumiem – Pļaviņu hidroelektrostacija (HES). Tās pastāvēšanas laikā caur elektrostaciju iztecējis tik daudz ūdens, ka ar to divkārt būtu iespējams piepildīt Rīgas jūras līci, bet ar tās saražoto elektrību Latvijai pietiktu desmit gadiem.

Par spīti cienījamajam vecumam, iespaidīgās elektrostacijas (kura ir arī viena no lielākajām Eiropas Savienībā) nozīme un izdevīgums Latvijai nav samazinājies, bet, gluži otrādi – pat augusi. Šobrīd tā ir lielākais zaļās enerģijas avots Latvijai un arī elektroapgādes drošības garants visā Baltijas reģionā.

“Ja mēs uzskatām, ka Latvijas enerģētika sākās no Ķeguma HES uzbūvēšanas, tad “Latvenergo” lielā enerģētika viennozīmīgi sākusies no Pļaviņu HES uzbūvēšanas un palaišanas. Faktiski tas ir mūsu energosistēmas mugurkauls, kas nodrošina gan sistēmas stabilitāti, gan vienu no lielākajiem “zaļās” enerģijas ražotājiem šeit Latvijā. Ja atceramies senākus laikus, ka vēl darbojās Ignalinas atomstacija, tad Pļaviņu HES bija viens no balstiem, kas nodrošināja šai stacijai avārijas rezerves,” stāsta “Latvenergo” ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Viņš uzsver, ka Pļaviņu elektrostacija ir ievērojama ne tikai kā elektrības ražotne, bet arī kā ļoti nozīmīgs industriālā mantojuma piemineklis – lielā mērā pateicoties saviem visai unikālajiem būvniecības risinājumiem. “No būves viedokļa tas ir ļoti specifisks un īpatnējs ar to, ka ar šādu jaudu stacija uzbūvēta uz tik līganas upes kā Daugava. Parasti šādas jaudas stacijas tiek būvētas kalnos, kur ir augsti kritumi un iespējams rezervātos uzkrāt daudz ūdens. Otrs, izvēlētā vieta, kur uzbūvēta stacija, un  gruntis padara šo būvi par unikālu ne tikai Eiropas, bet arī pasaules līmenī,” stāsta Kuņickis.

Tiesa, elektrostacijas būvniecība savulaik radīja arī ne mazums rūgtu emociju, jo tās ūdenskrātuve appludināja arī vienu no krāšņākajiem Latvijas dabas pieminekļiem –  Staburagu. Tomēr enerģētiķi un reģiona iedzīvotāji pievērš uzmanību, ka reģionam ir arī vērā ņemami ieguvumi. Viens no tiem ir Aizkraukles pilsēta, un tāsiedzīvotājiem elektrostacijas ūdenskrātuve piedāvā arī visai unikālas aktīvās atpūtas iespējas.

Viens no bijušajiem elektrostacijas būves inženieriem, enerģētikas veterāns Harijs Jaunzems uzsver, ka Latvijas sabiedrībai elektrostacijas tapšanas laikā izvēle netika dota, un viņa skatījumā – ieguvumu ir vairāk nekā zaudējumu. “Mēs jau nebijām pie lemšanas – būvēt vai ne. Ja es būtu pilnīgi par to, ka nebūvēt un [visu] saglabāt, tad es nestrādātu tur,” atzīst Jaunzems.

Latvijas sabiedrībā piemirsts ir fakts, ka Pļaviņu hidroelektrostacija tās tapšanas laikā kalpoja arī mākslai. Elektrostacijas būvlaukumā tika uzņemta PSRS mākslas filma „Uz rītdienas ielas”, kurā filmējies arī pazīstamais krievu dziedātājs Vladimirs Visockis. Tiesa, par spīti krāšņajām elektrostacijas būvlaukuma ainām, vājā sižeta dēļ filma lielu skatītāju atzinību neguva.

Savukārt būvdarbi un remontdarbi elektrostacijā nav rimušies arī tagad. Pļaviņu HES, galvenokārt rūpējoties par tās iespaidīgā dambja drošību, ir tikusi modernizēta praktiski visu tās pastāvēšanas laiku. Pašlaik iecerēts pabeigt hidroagregātu maiņas investīciju programmas, kas stacijas mūžu pagarinās vēl par daudziem desmitiem gadu, stāsta Māris Kuņickis.

Vēl viens iemesls lūkoties uz iespaidīgo elektrostaciju ar cieņu un novērtēt to ir arī fakts, ka mūsdienās šādu elektrostaciju uzbūvēt būtu ļoti grūti. Pirmkārt jau ievērojami augušo izmaksu dēļ. “Mēs varam nojaust, ka tie būtu vairāki miljardi eiro,” norāda Māris Kuņickis.

Latvijas mērogā Pļaviņu HES var lepoties arī ar vairākiem rekordiem. Pirmkārt, tajā atrodas Latvijā visjaudīgākais celtnis ar 250 tonnu celtspēju, un tās 40 metru aizsprosts ir augstākais Latvijā. Turklāt ar elektrostaciju labi iemācījušās sadzīvot arī daudzas zivju sugas, tāpēc tieši pie elektrostacijas pirms dažiem gadiem noķerts Latvijā lielākais - 2,42 metrus garš un 84,5 kilogramus smags - sams.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt