Pilnvērtīga veselības apdrošināšana medicīnas darbiniekiem - darba devēja izvēle, nevis valsts atbalsts

Veselības aprūpes darbinieki ir tie, kas cīnās par mūsu dzīvībām un veselību. Šis darbs nereti var būt bīstams un traumatisks viņiem pašiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem problēmas, ko var radīt Covid-19, varētu ārstēt, izmantojot dienesta esošās veselības aprūpes iespējas. Šis laiks liek uzdot jautājumu: cik pasargātas ir medmāsas, ārsti un citi veselības aprūpes darbinieki? Vai tiem ir veselības apdrošināšana, un, ja ir, tad - cik laba tā ir?

Pilnvērtīga veselības apdrošināšana medicīnas darbiniekiem galvenokārt ir darba devēja izvēle, nevis valsts sniegts atbalsts. Piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem sava veida atbalsts ir pieejams, tomēr tā nav pilnvērtīga veselības apdrošināšana, atzina dienesta pārstāve Ilze Bukša.

Pilnvērtīga veselības apdrošināšana medicīnas darbiniekiem - darba devēja izvēle, nevis valsts atbalstsKristaps Feldmanis

    NMPD darbiniekiem jau kopš 2010. gada ir tiesības saņemt bez maksas valsts veselības aprūpes pakalpojumus valsts veselības aprūpes sistēmā. Taču uz valsts pakalpojumiem bieži vien veidojas rindas, un šajās rindās jāgaida arī NMDP darbiniekiem. Savukārt, ja darbinieks ilgstoši gaida rindā un nevar strādāt, tas apdraud arī brigāžu darbību, stāstīja Bukša. 

    Šobrīd gan notiekot darbs pie jaunas sistēmas izstrādes.

    Arodbiedrība ar Veselības ministriju kopā gatavo vairākus risinājumus situācijas izlabošanai, piemēram, paredzot NMPD darbiniekiem iespēju saņemt noteiktu speciālistu pakalpojumus vai izmeklējumus paātrinātā kārtā. 

    Grozījumi saskaņoti darba grupas ietvaros un virzīti tālāk, bet ārkārtas situācija valstī ir šo darbu uz laiku apturējusi.

    Veselības apdrošināšanas neesamība ir liela problēma arī universitāšu slimnīcās, jo tām atšķirībā no slimnīcām reģionos nevar paveikties ar pašvaldības dāsnumu. Tādēļ vienīgā cerība ir uz valsts apbalstu.

    Lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs un arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Valts Ābols sacīja, ka šāds atbalsts no valsts būtu nepieciešams, īpaši ņemot vērā, ka pašvaldībās slimnīcās šāds atbalsta mehānisms ir.

    Valsts slimnīcām ir jāizšķiras, vai naudu novirzīt atalgojumam vai apdrošināšanas iegādei. “Līdz šim esam prioritāri to novirzījuši atalgojumam,” atzina Ābols.

    Viņš uzsvēra, ka šis ir aktuāls jautājums un mediķiem ir jābūt pasargātiem, un jāmeklē risinājumi, kā to nodrošināt.

     Ābols skaidroja, ka pēdējos gados valsts virzījusies uz valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, tādējādi it kā mazinot nepieciešamību pēc apdrošināšanas, tomēr problēmu vēl esot daudz.

    Slimnīcām ir atšķirīga pieeja darbinieku veselības apdrošināšanas nodrošināšanai. Piemēram, Daugavpils slimnīcā daļu veselības apdrošināšanas sedz arodbiedrība, bet ar maksājumu jāpiedalās arī pašiem slimnīcas darbiniekiem, skaidroja Daugavpils slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.

    Gandrīz visi slimnīcas darbinieki ir arodbiedrības biedri, un viņiem ir dažādi  atvieglojumi, tai skaitā arī iespēja iegādāties apdrošināšanu par samazinātu cenu, bet ar to nodarbojas arodbiedrība, stāstīja Semjonovs. Viņš pieļāva, ka nākotnē, ja situācija uzlabosies, slimnīca pati varētu iegādāties apdrošināšanu saviem dariniekiem.

    Tikmēr savus darbiniekus aizsargā Rēzeknes slimnīcā. Veselības aprūpi nodrošina visiem darbiniekiem. Tomēr jāsaprot – tā ir slimnīcas izvēle un šāda sistēma nav visur, skaidroja Rēzeknes slimnīcas valdes loceklis ārstniecības jautājumos Ivars Zvīdris.

    Viņš pastāstīja, ka apdrošināšanas izmaksas slimnīca sedz no ieņēmumiem, kas gūti no maksas pakalpojumu sniegšanas.

    Latvijas Radio pārrunāt veselības apdrošināšanas situāciju veselības aprūpes darbiniekiem vēlējās arī ar veselības ministri no “Attīstībai/Par!” Ilzi Viņķeli, tomēr ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Edgars Skvariks norādīja, ka ministre aizņemtības dēļ nevarēs jautājumu komentēt. Aizņemti izrādījās arī visi citi ministrijas darbinieki, jo arī citas atbildīgās personas ministrijā sarunai laiku nevarēja piedāvāt.

     

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti