Panorāma

Meja lūdz «Brexit» pagarinājumu

Panorāma

VSAA atbildīgos meklēs vēlāk

Piektā daļa skolotāju saņem ap 500 eiro pēc nodokļu nomaksas

Piektdaļa skolotāju saņem ap 500 eiro «uz rokas»

Izglītības un zinātnes ministrija īsi pirms pieteiktā skolotāju piketa publiskojusi datus par vidējo darba samaksu 618 vispārējās izglītības iestādēs. No tiem izriet, ka minimālo algu par pilnas slodzes darbu - 710 eiro mēnesī uz papīra jeb 500 eiro uz rokas - saņem gandrīz katrs piektais pedagogs – 19%.

Vairums - gandrīz 36% - saņem 800 līdz 900 eiro par slodzi. Un ir skolas, kur vidējā alga kolektīvā pārsniedz pat 1000 eiro. Tiesa, vairāk par tūkstoti nopelna vien 1,7% skolotāju, tātad ļoti maz – tie ir 338 skolotāji. Alga ir atkarīga pamatā gan no bērnu skaita klasē un novadīto stundu skaita.

Piemēram, ģeogrāfijas skolotājs Smārdes pamatskolā mēnesī nopelna vien 300 eiro, jo nedēļā novada sešas stundas skolā, kurā ir salīdzinoši neliels bērnu skaits. Bet pāri tūkstotim nopelna matemātikas un latviešu valodas skolotāji, kuriem arī ir lielāka noslodze. Piemēram, Rīgas Teikas vidusskolā matemātikas skolotāja algā saņem 1600 eiro uz papīra jeb nedaudz virs 1000 eiro uz rokas. Taču viņa katru dienu novada deviņas mācību stundas klasēm, kurās ir vismaz 30 bērni, kas nav maz.

Iveta Čilipāne Smārdes skolā māca angļu valodu un vēsturi, pilda arī direktora vietnieces pienākumus. Mēnesī novada 72 mācību stundas, par ko saņem ap 700 eiro mēnesī, bet kopā ar citiem pienākumiem varot "salasīt"  vairāk. Kopā skolā nākoties pavadīt garas stundas.

"Skolotāja ikdiena sākas gana agri, astoņos vismaz, jo pusdeviņos sākas stundas.

Tas nozīmē, ka, lai redzētu, kāda ir skola, kādi ir bērni, mēs esam laikus skolā. Pēc tam ir stundas, dažādas nodarbības vai pulciņi līdz pulksten pusčetriem," LTV stāstīja Čilipāne.

Darba diena beidzas ap pieciem, tad dodas mājās un sāk labot darba burtnīcas. Brīvdienās labo arī kontroldarbus. Lai gan Smārdes skola ir salīdzinoši neliela un tajā nav vidusskolas posma, vidēji pedagogi saņem vairāk nekā valstī noteiktā minimālā darba samaksa - 800 līdz 900 eiro mēnesī. Direktore skaidro, tas tāpēc, ka pedagogi māca vairāk nekā vienu mācību priekšmetu.

"Saņem vairāk tie skolotāji, kuriem ir daudz stundu, kuriem ir ļoti daudz stundu, maksimālais stundu skaits. Tas nav labi!" skaidroja Smārdes pamatskolas direktore Gunta Lāce.

Vislielākās algas matemātikas un latviešu valodas skolotājiem – 1300 un nepilni 1400 eiro “uz papīra” par 100 mācību stundām mēnesī. Šāda likumsakarība arī galvaspilsētā. Inese Ābele Rīgas Teikas vidusskolā māca matemātiku. Mēnesī saņem ap 1600 eiro “uz papīra” jeb nedaudz virs 1000 eiro uz rokas. Viņa gan strādā vairāk nekā likumā atļautās 40 stundas nedēļā. Darbā ierodas ceturksni pirms astoņiem, tad vada deviņas mācību stundas pēc kārtas, vēl konsultē līdz pieciem vakarā.

"Piecos jau tas nebeidzas, mājās tāpat ir jāspēj sagatavoties stundām nākamajai dienai, izlabot kādus darbus, mājas darbus, pārbaudes darbus," uzsvēra Ābele.

Minimālās darba samaksas celšana arī par 40 eiro mēnesī būtiski palielinātu kopējo skolai atvēlēto summu algām, ko direktori varētu tērēt, piemēram, piemaksām. Lai gan realitātē pedagogi saņem vairāk nekā minimālo darba samaksu par slodzi, viņi vērtē, ka nopelnītais nav atbilstošs slodzei un atbildībai, ko prasa šis darbs.

"Salīdzinot ar vidējo algu valstī, tā nav liela nauda, un tomēr cilvēki ir ieguvuši izglītību. Otrs aspekts, ja mēs domājam ilgtermiņā un skatāmies uz priekšu, mums ir jādomā, kas tajās skolās nāks un strādās. Mums ir problēmas dabūt gan angļu valodas skolotāju, jau otro gadu mums nav. Tāpat arī matemātikā un mums ir tikai viens skolotājs, kurš māca fiziku," stāstīja Rīgas Teikas vidusskolas direktora vietniece Evita Maculēviča.

Grūtības ar darbinieku atrašanu pamato ar to, ka daudzi nevēlas strādāt nenormētu darba laiku.

Izglītības ministrijā skaidro, ka lielākas algas ir tur, kur pašvaldības pedagogiem piemaksā, kā arī tur, kur ir sakārtots skolu tīkls.

Precīzi noteikt, cik saņem katrs Latvijas skolotājs, ir grūti, ņemot vērā, ka publiskot pedagogu mēnešalgas internetā vairs nedrīkst, un LTV novērojumi liecina, ka šo informāciju pašvaldības ir dzēsušas. LTV balstās uz datiem, ko sniedz Izglītības ministrija vai atklāj paši skolotāji. 

KONTEKSTS:

Iepriekšējā valdība pērn vasarā apstiprināja grafiku pakāpeniskai pedagogu algu celšanai. Vienlaikus noteikts, ka algu pieauguma grafiks ir indikatīvs. Proti, par reālu algu palielināšanu katru gadu valdība lemtu atsevišķi, jo plānā iestrādāts, ka tas notiks, tikai izpildoties konkrētiem faktoriem – jābūt valsts ekonomikas izaugsmei, skolu tīkla sakārtošanai, izglītības procesa uzlabošanai. 

Saskaņā ar grafiku zemākajai mēneša darba algas likmei pedagogiem jāpalielinās no pašreizējiem 710 līdz 750 eiro no šā gada  1. septembra, taču jaunā valdība secināja, ka 2019. gadā pedagogu algu palielinājums nenotiks. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") teica, ka valdība ir gatava meklēt risinājumus skolotāju algu palielināšanai, taču tie ir jārod izglītības sistēmā.

Tā kā valdība 5. martā, izskatot šā gada valsts budžetu, neatrada finansējumu minimālās pedagogu darba samaksas likmes celšanai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība lēma šā gada 20. martā rīkot piketu pie Saeimas nama. Pēc piketa arodbiedrības vadītāja paziņoja, ka algām atrasti 1,7 miljoni eiro un pārējo summu plāno atrast līdz maijam.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti