Politiķi mēdz teikt, ka ir pašsaprotamas lietas un tās ir vērtības, bet vērtības ir tukša forma, kurai piemīt asociatīvs spēks, bet tā neko nenozīmē. Nozīmi tai piešķir rīcība, norādīja RSU docents.
Piemēram, taisnīgums nepastāv dabā, tas nav koks vai akmens, uz kuru var ar pirkstu parādīt - re, kur tas stāv mazs un pūkains. Tā ir ideja, kurai piešķir nozīmi un atbilstoši rīkojas. Ja cilvēki rīkojas, ideja pārtop realitātē un nekādā citā viedā runas un vērtības nepiepildās, norādīja Sīlis.
Tas, ka vērtības var būt pašsaprotamas, ir maldīgs priekšstats, valoda atļauj daudznozīmīgu interpretāciju, piemēram, kad lietojam vārdu “brīvība”, visiem šķiet, ka tas ir saprotams, bet tajā pašā laikā nav saprotams, jo katrs, kurš runā par vērtībām, “mazliet tās liec uz savu pusi un grib izlasīt to, ko grib”, skaidroja pētnieks
Iespaidīgi skanošā retorika, vardi “brīvība”, “taisnīgums”, “sasniegumi” skaisti skan, aizkustina un var panākt, ka cilvēki domā vai pauž attieksmi, bet vārdi piepildās ar saturu, pateicoties rīcībai.
Piemēram, Atmodas laikā retorika bija tik spēcīga, jo bija ļoti atsvaidzinoša, salīdzinot ar padomju retoriku, brīvība bija rokas stiepiena attālumā, bet kad brīvība iekarota un tā ir jāīsteno ikdienas politikā, tā vairs nešķiet tik pašsaprotama.
Līdz ar to arī mūsdienu politikā ir mazāk ietekmīgu runu, jo nav tik dižu mērķu un nav tik saasināta pilsoniskā sajūta; valstī viss kārtībā, valsts attīstās - ar klupieniem, bet attīstās, un grūti atrast motivējošos momentus, sacīja Sīlis.
Mūsdienu politiķi saprot, ka jālieto citējama, spilgta valoda, taču, ja mēs atceramies vārdisko rozīnīti, tad var teikt, ka politiķis ir nošāvis garām, licis aizmirst par visu pārējo, brīdina pētnieks.
Piemēram, mēs atceramies deputāta Ingmāra Līdakas teikto “aizver muti”, bet vai atceramies ko viņš ir darījis? Un tas nav labi, ja paliek spilgtas nenozīmīgas detaļas, nevar teikt, ka bija politiski panākumi, sacīja Sīlis.
Viņš arī uzsvēra, ka ar to, ka mēs ievēlam politiķus mūsu darbs nebeidzas, bet gan tikai sākas. Vēlētājiem nav brīvdienu, viņiem ir katru dienu jāvērtē politiķu darbs, jāvērtē, kā politiķi ievēro tās vērtības, kuras deklarējot, viņi tapa ievēlēti.
Sīlis arī aicināja nedomāt par politiķiem kā par “glābējiem baltā zirgā”, jo viņi tādi nav un politikā ir jābūt kompromisiem. Tikko kā iegūsim situāciju, kurā kāds spēk gūs žilbinošu uzvaru pār citiem, tā būs bīstama situācija, jo tādas uzvaras apreibina, iemidzina modrību, un politiķi sāk pieļaut kļūdas, ko vēlāk vēlētāji nepiedod.