Pērn Latvijā ieradās 4852 reemigranti

Aizvadītā gada laikā Latvijā ieradās 4 852 reemigranti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Starp tiem vērojams salīdzinoši augsts bērnu (līdz 14 gadiem) un 25–34 gadus jaunu iedzīvotāju īpatsvars.

CSP norāda, ka 2017. un 2018. gadā papildus ikgadējam migrācijas novērtējumam CSP organizēja aptauju par ārējo migrāciju, lai noskaidrotu, cik pilnīgi oficiālajā statistikā tiek ietvertas iedzīvotāju migrācijas plūsmas ārpus valsts robežām. Papildus datiem par imigrantiem un emigrantiem CSP uzsāk publicēt datus par reemigrantiem. Ikgadējie dati liecina, ka ne vien pieaug imigrantu skaits, bet arī iebraucēju skaitā pieaug citu valstu piederīgo īpatsvars. Tomēr Latvijas valsts piederīgo imigrantu skaits joprojām veido gandrīz pusi, norāda CSP.

Pērn Latvijā ieradās 4 852 reemigranti. Starp tiem vērojams salīdzinoši augsts bērnu (līdz 14 gadiem) un 25–34 gadus jaunu iedzīvotāju īpatsvars. Bieži jaunas ģimenes ar pirmsskolas un skolas vecuma bērniem izvēlas atgriezties, lai bērni mācītos Latvijā, kas nosaka augsto bērnu īpatsvaru, skaidro CSP. Otra biežākā grupa, kura vienlīdz aktīva ir arī starp emigrantiem, ir gados jauni cilvēki, kas turpina iegūt izglītību, iegūst darba pieredzi ārvalstīs, ceļo un bieži maina valstis. Pieaugot vecumam, samazinās arī reemigrantu īpatsvars, tomēr neliels pieaugums vērojams pirmspensijas 55–64 gadu vecuma grupā, kad iedzīvotāji atgriežas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Aizvadītā gada laikā Rīgā atgriezās uz pusi vairāk reemigrantu nekā citos reģionos, veidojot 30,1% no visiem reemigrantiem. Vismazāk pievilcīgs reemigrantiem ir Vidzemes reģions, bet uz Pierīgu un Latgali atgriežas vienāds skaits Latvijas valsts piederīgo iedzīvotāju, kas liecina, ka reemigrantu īpatsvars Latgalē ir augstāks. Ārējās migrācijas aptaujas dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā emigrēja 16,8 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir līdzīgs skaitlis CSP ikgadējam iedzīvotāju skaita novērtējumam par pērno gadu – 15,8 tūkstoši.

No emigrējušajiem 52,8% bija vīrieši (CSP 2018 gada novērtējuma dati 54,5%) un 47,2% sievietes (45,5%). Aptaujas dati liecina, ka emigrācijā CSP novērtējumā netiek pietiekami precīzi uztverta emigrācijas plūsma no Latgales, bet pārvērtēta emigrācija no Rīgas.

Emigrantu vecuma struktūra CSP novērtējumā un ārējās migrācijas aptaujā nedaudz atšķiras – aptaujā iegūtie rezultāti liecina, ka emigrācijā par maz ietverti 15–34 gadus veci iedzīvotāji. Pārējās grupas – līdz 14 gadiem un virs 35 gadiem atšķiras nebūtiski, jo CSP novērtētajā emigrācijā tiek ietverts par 2 % vairāk iedzīvotāju.

Ārējās migrācijas apsekojums veikts 20 tūkstoš Latvijas mājsaimniecībās, aptaujājot iedzīvotājus divas reizes – 2017. un 2018. gada nogalē, lai noskaidrotu, kas šajās mājsaimniecībās dzīvoja 2016., 2017. un 2018. gadā. Katrā reizē atbildes saņemtas no vairāk nnekā 35 tūkstošiem personu, 7% mājsaimniecību iemītnieki izmantoja iespēju aizpildīt apsekojuma veidlapu internetā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti